VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Kārlis Īle un Agnese Rudzīte-Kirillova ieguvuši zeltu ledus skulptūru festivālā Salehardā Apvienība "Lietus ļautiņi" Latvijas tēlnieki Kārlis Īle un Agnese Rudzīte-Kirillova atveduši Latvijai kārtējo zelta medaļu - šoreiz no Krievijas ziemeļu pilsētas Salehardas, kur no 21. līdz 26. novembrim notika devītais Starptautiskais ledus skulptūru festivāls „Polārā rapsodija”. | ||||||||||
| ||||||||||
| Vēl nesen rīdziniekus gaismas festivāla „Staro Rīga” ietvaros priecēja uguns skulptūra „Rīgas dziesma”, kuras veidošanu vadīja tēlnieks Kārlis Īle un aktīvu dalību ņēma arī tēlniece Agnese Rudzīte-Kirillova. Nopurinājuši pelnus un sodrējus, abi tēlnieki devās uz Salehardu, kas atrodas uz polārā loka, lai, spītējot aukstumam un stindzinošam ziemeļvējam, veidotu ledus skulptūras. Festivālu „Polārā rapsodija” organizē Krievijas nekomerciālas mākslas fonds „Savienība”, kurš rīko arī citus vērienīgus starptautiskus mākslas festivālus un projektus Viduskrievijā. Viens no tiem ir visā Krievijā un pasaulē atzītais Starptautiskais mūsdienu plastiskās tēlniecības festivāls Permā „Mākslas sezona”, kura ietvaros tiek veidotas vides skulptūras no dažādiem ilgmūžīgajiem materiāliem: akmens, metāla, koka. Šogad Salehardas festivāla tēma bija „Pasaules tautu pasakas” un māksliniekiem 5 dienu laikā no 4 kubikmetriem ledus pēc kādas pasakas motīviem bija jārada tēlaina daudzfigūru kompozīcija. Ledus skulptūru festivālā startēja 10 komandas - no ASV, Malaizijas, Indijas, Krievijas, Dienvidkorejas un Latvijas. Ledus skulptūru festivāla ietvaros tika radīta unikāla autordarbu brīvdabas izstāde, kuru vērtēja profesionālu mākslinieku žūrija un skatītāji. Noteikt uzvarētājus bija ļoti grūti, jo visi darbi bija oriģināli un izpildīti augstā profesionālā līmenī. Tomēr žūrija vienbalsīgi izlēma pirmo vietu piešķirt Latvijas komandai par skulptūru "Tūkstoš un vienas nakts pasakas", kura pēc viņu domām, izcēlās gan ar tēlu izvēli, gan kompozicionālo risinājumu, gan perfektu tehnisko izpildījumu, kā arī augstu māksliniecisko kvalitāti. Otro vietu ieguva vietējā Jamalas komanda ar darbu "Uguns putns", savukārt trešo vietu saņēma Malaizijas tēlnieki par kompozīciju „Brīnumgaiļi”. Latvijas komandas 4m augstā ledus skulptūra "Tūkstoš un vienas nakts pasakas" veidota kā ažūra kompozīcija ar vairākām smalkām arkām un detaļām, kas balansē uz materiāla tehnisko spēju robežas, radot īpašu viegluma sajūtu. Agnese stāsta: „Mani vienmēr fascinējusi arābu pasaku daudzslāņainība. Kāds pasakas varonis stāsta savu stāstu, kas ir kā nākamā pasaka, kurā savukārt aizsākas cits stāsts. Dažreiz pat grūti saprast, kur viena pasaka sākas un nākamā beidzas. Galu galā viss ir viena liela pasaka, kas valdzina ar austrumnieciski juteklisku atmosfēru un aizrauj brīnumainā fantāziju ceļojumā. Skulptūrā "Tūkstoš un vienas nakts pasakas" attēlojām mirkli, kad vienā pasakā sākas nākamās pasakas. No vīrieša figūras iznāk sievietes tēls, kas uz savas plaukstas tur kamieļu karavānu, kura dodas cauri smilšainiem tuksnešiem.” Kārlis ar smaidu papildina: „Un šis karstais dienvidu stāsts radīts no ledus tieši uz polārā loka. Mani vienmēr ir interesējuši cilvēciski emocionāli mirkļa un mūžības saskares punkti. Ledus pēc savas būtības kā mūžīgs un tai pat laikā mirklīgs materiāls ir ļoti piemērots šādu ideju realizēšanai. Kaut arī pats uzskatu, ka galvenais darbā ir tā mākslinieciskā vērtība, ne materiāls, tomēr ledus ir savā ziņā īpašs – ja prot pareizi izmantot ledum raksturīgās vizuālās un tehniskās īpašības, ledus spēj piešķirt skulptūrām īpašu brīnuma sajūtu. Sabiedrībā valda priekšstats, ka ledus un smiltis ir popkultūras materiāls, bet tas tāpat kā tradicionālie tēlniecības materiāli (akmens, bronza, koks) vai modernie instalāciju līdzekļi (plastmasa, putuplasts, stikla šķiedra, beigtas žurkas) ir tikai mākslinieciskās valodas līdzeklis. Darba vērtība ir atkarīga no autora izdomas, spējām un profesionalitātes. Faktiski varētu teikt, ka ledus ar savu īslaicīgo eksistenci ir ļoti atbilstošs materiāls laikmetīgās mākslas tendencēm.” Kārlim un Agnesei ir intensīva radošā dzīve gan katram atsevišķi, gan arī kopīgajos projektos. Mākslinieku neilgā, bet veiksmīgā sadarbība balstās uz kopīgiem uzskatiem un līdzīgām mākslinieciskajām sajūtām un šogad šī ir jau ceturtā kopīgi izcīnītā uzvara. Janvārī mākslinieku tandēms Latvijai atveda zelta medaļu no Habarovskas Starptautiskā ledus skulptūru festivāla, jūlijā uzvarēja Sanktpēterburgas Starptautiskajā smilšu skulptūru festivālā, bet augustā pārliecinoši plūca laurus Šveices Starptautiskajā Roršahas smilšu skulptūru konkursā, kur Kārlis izcīnīja galveno balvu arī individuālajās sacensībās zibensturnīrā. Kārlis Īle kopā ar Mintautu Buškevicu ieguva zelta medaļu arī Ķīnā - prestižajā Harbinas Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā. Tāpat tēlnieka talantu ar galveno godalgu vasarā novērtēja Permas Starptautiskajā mūsdienu metāla tēlniecības festivālā „Mākslas sezona”. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
