VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Kinolektorijs "Otrā maiņa II" Zane Balčus, Rīgas Kino muzeja projektu vadītāja Šī gada pavasara sezonā Rīgas Kino muzejs aizsāka jaunu lektorija ciklu – "Otrā maiņa", kas veidots kā platforma jaunajiem un topošajiem pētniekiem, kas pārstāv "jauno paaudzi" mākslas un kultūras teorijā. | ||||||||||||||
 Kadrs no Haskela Vekslera filmas "Medium Cool" (1969) | ||||||||||||||
| Esam pieaicinājuši tos pašus autorus, kas uzstājās pirmajā sezonā, kā arī piepulcinājuši vēl citus jaunus cilvēkus, kas nāk ar pretenciozu, atvērtu un erudītu attieksmi pret kino. Lektorijs notiek oktobra un decembra mēnešu ceturtdienās. Ieeja tajā ir bez maksas! Programma: 13. oktobrī plkst. 18:30 Līva Pētersone „Noslēpumi un meli: mediju varas uzšķērdums kino” Kino un televīzijai ir kas kopīgs: milzu spēja konstruēt attēlus un realitātes ar masu vērienu un spēku. "Izrādes sabiedrība", kā to nodēvēja franču domātājs Gijs Debors, ir šī lāsta mūžīgais dzinējs. Televīzijas fenomenam kino pievērsies vairākkārt: lekcijā tiks aplūkotas izcilā amerikāņu režisora Sidnija Lumeta 1970. gadu filmas (Network, 1976, Dog Day Afternoon, 1975), Debora avangardiskā The Society of the Spectacle (1973), Haskela Vekslera mazpazīstamais meistardarbs Medium Cool (1969) un citi. 20. oktobrī plkst. 18:30 Māris Prombergs „Nacionālā identitāte un kino” Centieni definēt nacionālo identitāti vizuālajā kultūrā ir novērojami kā lielbudžeta mākslas filmās, tā nelielās ar roku filmētās etnogrāfiskās videofilmās un ar telefonu fiksētos ierakstos. Katram ir vēlme un iespējas izteikties. Viedokļi saduras ne vien vietējā, bet arī starptautiskā mērogā, apgalvojot, ka reprezentācijas no ārpuses neatspoguļo mūs tādus, kādi mēs patiesībā esam. Šādas sadursmes lekcijā tiks apskatītas ar piemēriem Mihaila Kalatozova filmā „Es esmu Kuba”, Marsela Kamī filmā „Melnais Orfejs” (1959), uz ko brazīlieši četrdesmit gadus vēlāk atbildēja ar Karlosa Djegesa filmu „Orfejs” (1999), kā arī citi afrikāņu un mūsu pašu identitātes veidošanas piemēri. 8. decembrī plkst. 18:30 Toms Ķencis „Narkotiskais kino” Kino jau izsenis ir veidojis daļu no diskursa par narkotikām, vienlīdz izteiksmīgi parādot gan morāli audzinošus un biedējošus stāstus, gan izaicinot oficiālo nostāju par aizliegtā augļa patieso kaitīgumu. Narkotiskās vielas funkcionē kā noteiktu tēlu vai sociālo slāņu marķieris, dažkārt pat veidojot visas filmas vai seriāla scenārija pamatu. Kino viennozīmīgi ir efektīvākais medijs, lai attēlotu narkotisko pieredzi – cita starpā, radot kārdinošus vai biedējošus stāstus, tas paplašina arī pats savas pasaules robežas. 15. decembrī plkst. 18:30 Toms Treibergs „Titri: filmu dažādās sejas” Filmu titriem kinovēsturē ir bijusi dažāda nozīme filmas koptēla veidošanā. Sākotnēji tie pievilināja skatītājus ar pazīstamiem aktieriem un prominentiem režisoriem. Kad savu pašvērtības pozīciju nostiprināja autorkino, tie pārtapa par sausiem informētājiem, kuri paskaidroja, kādi profesionāļi palīdzējuši tapt lentei. Šodien titriem ir piešķirta teju „otras filmas” loma, tik pārdomāti ir to estētiskie un idejiskie risinājumi. Lekcija sniegs ieskatu šī fenomena attīstībā un spilgtākajos piemēros. Lektorija norises vieta: Rīgas Kino muzejs, Peitavas iela 10/12 (ieeja no Alksnāja ielas) Ieeja brīva, bet vēlams vietas rezervēt iepriekš: kinomuzejs@kinomuzejs.lv vai 67358873. | ||||||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||||||
| ||||||||||||||
