VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Mantojums un fobijas Šeldas Puķītes blogs, 11.10.2011 Oktobris man parasti asociējas ar svētdienu, aiz kuras nenovēršami sekos pirmdiena. Redz, katru dienu tumsa pārsteidz arvien agrāk un nenovēršami tuvojas manis nīstākais mēnesis – novembris. Laiks Šerlokam Holmsam no smoga un miglas ieskautās 19. gadsimta Londonas, laiks maznozīmīgajam cilvēkam no Kaspara Dāvida Frīdriha gleznas, kas paklanās varenās dabas priekšā, laiks gleznotāja Edvarda Hopera „Nakts vanagiem”, kad vakari un naktis tiek aizvadītas pilsētas vientulīgo namu dzīvokļos, slēpjoties no nezināmā tur ārā tumsā. Tuvojas romantiķu un dekadences laiks, kad mūsdienu cilvēks siltumu meklē radiatorā, ingvera tējā ar medu un, cerams, arī labā grāmatā. | ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||
| Pirmā oktobra nedēļa aizvadīta telpās, kur starp interneta, avīžu un grāmatu tekstiem var atrast mūsu visu identitātes un tā saucamās brīvības meklējumus. Ne velti savas noskaņas ilustrēju ar piemēriem no mākslas un literatūras atstātā mantojuma, jo, gribam to vai ne, mēs visi esam mantinieki kaut kam, kas radīts pirms mums. Mantojums sevī ietver arī nācijas vēsturi, kurā ietilpst gan tās sasniegumi, gan kļūdas. Vēsture ir mantojums, ko nemitīgi analizējam un izsveram kā svaros ieliktu zelta gabalu. Sasniegumi dod varu, kamēr kļūdas rada nedrošību un pat fobijas. Viena no fobijām ir kļuvusi par mūsu ikdienu, pateicoties septembrī notikušo vēlēšanu rezultātiem un preses „zumēšanai” ap tiem. Notiek dīvaina zīlēšana, plēšot margrietiņas lapas un skaitot, vai būs krievs vai latvietis. Izbijušais Padomju Savienības režīms un šobrīd esošā Krievijas vara, latviešiem, šķiet, ir kā bubulis, kas ieslēgts skapī, bet Latvijas Saeima kā atslēgas sargātājs. Pateicoties nepatīkamai pagātnei un nestabilajai nākotnei ir izveidojusies psihoze, kuru mediji ar lielu aizrautību vēl uzkurina. Pa to laiku interneta sociālajos tīklos viens pēc otra tiek izplatītas karikatūras, ko parasti veido Māris Bišofs vai Ernests Kļaviņš. | ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||
| Jāsaka, ka tik pat neirotiska situācija ir un laikam vēl kādu laiku paliks attieksmē pret padomju perioda kultūras mantojumu. Situācija, skatot jau ar attālumu un nomainoties paaudzēm, uzlabojas, tomēr gluži kā ar vēlēšanām, arī kultūras mantojuma jautājuma „nieze” presē turpinās. Zentas Loginas izstāde Constellation (tulk., "Zvaigznājs") galerijā "Alma"(1) vēlvienu reizi lika aizdomāties par padomju perioda mākslas vērtību mantojuma grīļīgo stāvokli. Izstāde sniedza iespēju redzēt daudz lieliskus glezniecības un tēlniecības avangarda piemērus vienkopus. Iztrūkstot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam, katra izstāde, kas eksponē daļu no Latvijas mākslas mantojuma, ir apskatīšanas vērta. Tāpat jāsaka, ka nevar neapbrīnot mākslinieces radīto darbu gleznieciskās un tēlnieciskās valodas brīnišķīgo simbiozi, kā arī uzdrīkstēšanos konkrētā varas diktāta ietvaros. Tomēr pārmijot dažus vārdus ar galerija "Alma" saimnieci Astrīdu Riņķi, izlasot Ievas Lejasmeijeres rakstu "Rīgas Laika" septembra numurā(2) un Jāņa Borga tekstu jaunākajā "Studijas" numurā(3), rodas sajūta, ka ne viss ir atrunāts. Iespējams, ka žurnāla "Rīgas Laiks" formāts pieprasa būt "nekonformistiskam" žurnālistam vai kritiķim (lai ko tas nozīmētu šī brīža preses un valsts varas attiecībās), bet šajā gadījumā rodas jautājums par to vai kritika vienmēr sevi attaisno? Kaut vai citējot autores tekstu no raksta ievaddaļas: "[..] nejūtu tuvību ar cilvēkiem, kas valkā sudraba rotaslietas un sajūsminās par mēnesnīcu un zvaigznēm – bezgalīgi ilgojas pēc visa kā tāla, svešāda un nesaprotama. Man patīk ilgoties pēc siltām, tuvām un saprotamām lietām."(68. lpp.). Pēc tam seko konstatējums, ka Loginas pirmspadomju perioda radītais (tiek minētas ainavas un sadzīves žanra darbi) uzrāda vairāk apdāvinātības nekā 60.–80. gados tapušie daudz abstraktākie darbi. Viens ir jautājums par tēmu "patīk/nepatīk", bet teksta turpinājums liek man secināt, ka autore spēj novērtēt tikai tādu mākslu, kurā visi redzamie tēli nolasās kā skaidras ikoniskas zīmes. Arī pārējais teksts, lai gan piekāpīgākā formā, burtiski izkliedz nepatiku gan pret izstādītajiem darbiem, gan pret mākslinieces īpašo statusu, kas Loginai šobrīd tiek piedēvēts. | ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||
| Savādāku izklāstu un vērtējumu savā rakstā sniedz Jānis Borgs. Kamēr "Rīgas Laikā" lasām par Loginas vēlīno daiļradi kā par apdzišanas zīmi (69. lpp.), "Studijā" Borgs to nodēvē par modernisma "vulkāna" atmodu (32.lpp.). Autors mēģina ķidāt Zentas Loginas personības un daiļrades nozīmīgumu, rezultātā radot kataloga apjomam cienīgu tekstu. Mākslinieces pienesumu Latvijas mākslā netiek apšaubīts, tomēr Borgs piebilst, ka Loginas mocekļa statuss tiek pārspīlēts. Savas analīzes beigās viņš raksta: "Šķiet, viņas glezniecības lielums šodien ir tik pārliecinošs un ieguldījums Latvijas mākslā pietiekami nozīmīgs, lai to vēl mēģinātu vairot ar dažādiem dekoratīviem uzlabojumiem un ideoloģiski motivētiem izdomājumiem."(41.lpp.). Secinājumā jākonstatē, ka "padomju mantojuma milzim" vēl joprojām ir māla kājas, kā rezultātā mediju uzmanības lokā nonāk nevis izstāde un tajā redzamie darbi, bet gan vērtību izvērtēšana. Cerams, kādu dienu kauliņu skrubināšana pierims un arī Loginai tiks ierādīta stabila vieta Latvijas mākslas zvaigznājā. Mantojuma tēmas sakarā tad arī must see pasākumi. Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" notika izstādes "Zelta griezums" atklāšana, kas veidota projekta "Tekstils LV" ietvaros (kuratore Elīna Ģibiete)(4). Savukārt "Mūkusalas mākslas salonā" no 14. oktobra būs apskatāma gleznotājam Rūdolfam Pinnim veltīta izstāde. Lasāmvielas sakarībā, protams, ieteiktu izlasīt iepriekš minētos rakstus par Zentu Loginu, bet, ja kultūras mantojuma jautājums ir kā vairāk aizskāris un ieinteresējis, tad noteikti iesaku pašķirstīt tikko izdevniecības "Neputns" svaigi izdoto Sergeja Kruka grāmatu "Ārtelpas skulptūras semiotika, politika un ekonomika". 1 Izstāde bija apskatāma no 11.07. līdz 2.09.2011. Kuratori: Astrīda Riņķe un Vilnis Vējš. 2 Lejasmeijere, Ieva. Māksla atraujas. – Rīgas Laiks, septembra nr., 2011.– 68.–70. lpp. 3 Borgs, Jānis. Loginas mantojums mītu miglājā. Polemiskas domas, pie Zentas Loginas mantojuma stāvot. - Studija, Nr. 80 (oktobris/novembris), 2011. – 30.–41. lpp. 4 Vairāk par izstādēm, kas veidotas projekta ietvaros: http://studija.lv/?parent=4842 | ||||||||||||||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||
