VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Atklāts Mākslas muzejs "Rīgas Birža" Nataļja Sujunšalijeva, LNMM Reklāmas un informācijas darba kuratore Pirmdien, 22. augustā, plkst. 10.00 ar trīs pastāvīgām ekspozīcijām un trīs nozīmīgām izstādēm vērs durvis Mākslas muzejs "Rīgas Birža". Muzeja vadītāja Daiga Upeniece pirmo apmeklētāju sagaidīs ar īpašu dāvanu un muzikālu pārsteigumu no Korejas vēstniecības. LNNM Zīmola fonds sadarbībā ar VAS "Latvijas Pasts" muzeja atklāšanu simboliski iezīmēs ar pastmarku sērijas, pirmās dienas aplokšņu un speciālā zīmoga svinīgu prezentāciju. Pirmo apmeklētāju sagaidīs un pastmarku prezentācijā piedalīsies arī LR Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte un LR Satiksmes ministrs Uldis Augulis. | ||||||||||
 | ||||||||||
| Pastmarku pirmās dienas zīmogošana muzeja pirmajā darba dienā notiks no 10.00–18.00. Pastmarkas varēs iegādāties muzeja suvenīru veikalā. Mākslas muzejā „Rīgas Birža” šajā gadā būs apskatāmas trīs pastāvīgās ekspozīcijas: Rietumu galerijā izvietotais 18.–20. gadsimta Rietumeiropas porcelāns, Gleznu galerijā – Rietumeiropas 16.–19. gadsimta glezniecības ekspozīcija (Venēcijas un Makarta zāles), kā arī apskatei būs atvērts Sudraba kabinets. Tāpat muzejā būs apskatāmas divas apjomīgas, vairākus gadus veidotas atklāšanas izstādes, no kurām viena pārmetīs tiltu starp Venēciju un Rīgu (laikmetīgā māksla), bet otra būs veltīta Austrumu un Rietumu kultūru mijiedarbībai pirms vairākiem gadsimtiem. Šajās izstādēs viena muzeja telpās satiksies klasiskais ar laikmetīgo. Mākslas muzejs „Rīgas Birža” apmeklētājus gaidīs ik dienu no 10.00–18.00, bet piektdienās no 10.00–20.00. Pirmdienās muzejs būs slēgts. „Rīgas Birža” pastmarku sērija un pirmās dienas aploksnes Pastmarkā ar Rīgas Biržas vēsturisko skatu redzama arhitekta Haralda fon Boses (Harald von Bosse, 1812–1894 ) projektētā ēka (1852–1855). Attēlus patmarkām LNMM Zīmola fonds izvēlējās kopā ar muzeja darbiniekiem un Rīgas Biržas restaurācijas arhitekti Liesmu Markovu. Rīgas Biržas vēsturiskais skats publicēts Rigascher Almanach 1861. gada izdevumā un tas precīzi ataino ēkas sākotnējo izskatu. Otrās pastmarkas attēlā – Vaino Alfreda Blomsteda (Väino Alfred Blomsted, 1871–1947) darbs „Strēlnieks”, 1898, audekls, eļļa). Somu mākslinieks V. A. Blomsteds ir laikabiedrs mūsu profesionālās mākslas pamatlicējiem Vilhelmam Purvītim un Janim Rozentālam. Stilistiski mākslinieka darbs „Strēlnieks” (1898) sasaucas ar mūsu vecmeistaru darbiem, kas radīti 19.–20. gs. mijā un veido simbolisku saiti starp Latvijas un pasaules mākslu. Trešo pastmarku rotā viens no Biržas krāšņo grīdas flīžu variantiem. Pastmarkām izvēlētās flīzes ir biržas ēkā 20. gadsimta sākumā ieklāto flīžu kopija. Biržas ēkas grīdu segumi ir kļuvuši par vienu no interesantākajiem celtnes interjera elementiem. Ir sagatavotas trīs atšķirīgas pirmās dienas aploksnes. Uz tām – Mākslas muzeja „Rīgas Birža” logo (autors Ēriks Šulcs, Brandbox) un ēkas fasādes nozīmīgākā figūra – „Merkūrijs”, ko 1855. gadā veidojis tēlnieks Dāvids Jensens (David Jensen,1816–1902). Pastmarku, pirmās dienas aplokšņu un zīmoga dizainu pēc LNMM Zīmola fonda aicinājuma izstrādājis dizaina birojs „Pieci Ezeri”. Mākslas muzeja „Rīgas Birža” ekspozīcijas Gleznu galerija, kas izvietota Venēcijas un Makarta zālēs, ir veidota kā klasiska Rietumeiropas glezniecības ekspozīcija, kas sava vizuālajā iespaidā ir tuva 19. gadsimta izpratnei par tās uzbūvi un darbu izvietošanas paņēmieniem. Venēcijas zāles greznais interjers veido saspēli ar holandiešu, flāmu, vācu, franču un itāļu mākslu. Ekspozīciju ievada 16. gadsimta Nīderlandes glezniecība, kas loģiski pāriet Holandes Zelta laikmeta mākslā. Šī kolekcija ir viena no muzeja lielākajām vērtībām un jaunajā ekspozīcijā tā būs beidzot ieraugāma visā savā krāšņumā, līdz ar to raksturojot arī vietējo kolekcionāru gaumi un vietējo kolekciju veidošanas raksturīgākās iezīmes. Būtībā šī ekspozīcija ir iepriekšējo gadsimtu rīdzinieku gaumes un iespēju spogulis, caur vēl nebijušu rakursu ļaujot atgriezties pie savas pilsētas vēstures. Makarta zāles galvenā dominante ir austriešu mākslinieka Hansa Makarta apjomīgie Vāgnera mūzikai vai antīkajām tēmām veltītie darbi, kā arī vācu romantisma laika māksla. Ar atsevišķiem, bet kolekcijai nozīmīgiem darbiem, raksturotas arī citas Rietumeiropas 19. gadsimta glezniecības skolas. Zāles centrālajā daļā novietoti un ekspozīciju noslēdz itāļu 19. gadsimta tēlnieku P. Tenerani un L. Bjenemē baltā marmora skulptūras, kuras pēc daudziem gadiem ir ieguvušas ne tikai laika garam atbilstošu ekspozīcijas vietu, bet arī Itālijā veidotus, balti stīgota melnā marmora podestus. Atsevišķas gleznu grupas veido daļu no interjera Rietumu galerijā. Šeit dominē romantisma laika glezniecība, bet vienā zālē skatāma 20. gadsimta sākuma māksla. Rietumu galerija atrodas restaurētajās Biržas reprezentācijas telpās un aizņem pret Doma laukumu vērsto ceturtā stāva anfilādi. Vēsturiskās tapetes, zeltījums, spoguļi, kroņlukturi, sasaucē ar senatnīgajā stilā veidotām vitrīnām, 19. gadsimta glezniecību un tā laika mēbelēm, viedo noskaņu, kas vairāk raksturīga Rietumeiropas muzejiem to rašanās un veidošanās laikā, ne šodien. Šī ekspozīcija, kurā rūpīgi ir paslēpta jebkura modernā tehnoloģija, atgriež Rīgu 19. gadsimtā. Galerijas pamatekspozīciju veido muzeja porcelāna un stikla kolekcijas darbi, kas raksturo laika posmu no 18. līdz 20. gadsimtam, ar uzsvaru uz senākajām kolekcijām. Atbilstoši porcelāna kolekciju izvērsumam muzeja krājumā, ekspozīcijās ir apskatāms Sevras, Dānijas Karaliskās porcelāna fabrikas, Berlīnes un citu vācu manufaktūru, kā arī Austrijas un Lielbritānijas porcelāns. Atsevišķā kabinetā eksponēta viena no lielākajām muzeja vērtībām – Meisenes Karaliskās porcelāna manufaktūras izstrādājumi, kas iezīmē Eiropas porcelāna pirmsākumus. Ekspozīciju papildina vācu un austriešu 19. gadsimta pirmās puses glezniecība. Sudraba kabinets, kas iekārtots blakus Rietumu porcelāna galerijai, ir salīdzinoši neliels, tomēr šī ekspozīcija iezīmē ko ļoti būtisku – laiku, kad veidojās Latvijas valsts. Vienlaicīgi tas ir arī šī muzeja pirmsākums, kad daļa Valsts zelta fonda mākslinieciski vērtīgo darbu savu mājvietu atrada jaundibinātajā Valsts mākslas muzejā (1920). Vairāki no šiem priekšmetiem ir ziedojumi valstij. Lai arī sudrablietas pārsvarā ir senāku gadsimtu darinājumi, kopumā kabinets veltīts nacionālās pašapziņas pacēluma laikam 20. gadsimta sākumā. Par mākslas muzeju „Rīgas Birža” Mākslas muzejs „Rīgas Birža” ir kultūras apmaiņas vieta, kurā būtiskāka par nacionālo piederību ir izcilība. Tā ekspozīcijās varēs atpazīt muzeja kolekcijas, bet darbības stilā – jaunu attieksmi pret specializāciju. Muzejs vēlas būt kā saskarsmes punkts starp Austrumiem un Rietumiem, kā arī dialogs klasikai un laikmetīgajam – ar to domājot gan ekspozīcijas, gan uztveres formu. Vēl viens jaunā muzeja aspekts ir harmonija starp izziņu un atpūtu, kā arī robežu nojaukšana starp dažādām kultūras formām. Mākslas muzejā „Rīgas Birža” būs izvietotas moderni aprīkotas izstāžu zāles, dažādas ekspozīcijas, bērniem domāta Mazā skola, semināru un konferenču telpas, kafejnīcas, muzeja suvenīru un mākslas katalogu veikals u.c. Jaunums ir arī speciāli veidotās atpūtas zonas un moderno tehnoloģiju pielietojums vietējiem un ārvalstu viesiem. Muzeja darbības lokā ietilps ne tikai izstādes un mūžizglītības un izglītības programmas, bet arī interešu klubi, diskusijas, koncerti un teātra izrādes. Mākslas muzejs „Rīgas Birža” ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienība. | ||||||||||
Mākslas muzejs "Rīgas Birža"
Doma laukums 6, Rīga o., t., c., s., sv. 10.00–18.00 pt. 10.00–20.00 pirmdienās slēgts www.rigasbirza.lv www.lnmm.lv/lv/amm | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
