Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta Staiceles papīrfabrika ar vēsturisko dzīvojamo apbūvi Katrīna Kukaine, VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece Ar 2011. gada 8. jūniju stājas spēkā Kultūras ministrijas rīkojums Nr.6-1-126 „Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr.128 „Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu””, ar kuru Pieminekļu sarakstā kā vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis ar Nr. 8779 iekļauta Staiceles papīrfabrika ar vēsturisko dzīvojamo apbūvi.
Staiceles papīrfabrika
Objekts pārstāv pilsētas apbūves tipu, kas izveidojies rūpnieciskās darbības rezultātā. Tā īpašā kultūrvēsturiskā vērtība - Latvijā savdabīga 19. un 20. gadsimta mijas labi saglabājusies pilsētbūvnieciska industriālā mantojuma struktūra dabas ainavā, vēsturiskā apbūve, tās mērogs un raksturs, oriģinālās fabrikas iekārtas, materiālu lietojums un kultūrvēsturisku vērtību kopuma radītā noskaņa.
1846. gadā vietā, kur šobrīd atrodas Staiceles centrs, krogu un pārcēlāja māju apvienoja pusmuižā, kurai vārdā deva kroga īpašnieces iesauku - Staicele. 1887. gadā uzcelts pirmais tilts pāri Salacai pie Staiceles, kuru iesauca par Zaļo tiltu. 1897. gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, darbus pabeidzot jau 1898. gada rudenī. Nedaudz pilnveidota tā tika vēl līdz 1901. gadam. Sākotnēji fabrikā bija tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta papi. 1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas papīrmašīnu. Pēc papīrfabrikas uzcelšanas sāka veidoties ciemata - toreizējā Rozēnu pagasta - centrs. 1904. gada rudenī atvērta strādnieku bērniem privātskola. 1935. gadā Staiceles ciemā bija 870 iedzīvotāju, 65 mājas, 21 mājā bija petrolejas lampu apgaismojums, bet 44 - elektrisks.
Objekta iekļaušanai sarakstā ierosinātājs bija vietējā pašvaldība, pateicoties kuras entuziasmam un izpratnei par kultūrvēsturisku vērtību nozīmi Staiceles un visa novada ilgtspējīgā attīstībā, tas ir izdevies.