VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS

LV   ENG
Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna instalācija Cēsīs
23.07.2011 - 14.08.2011

Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns ir viena no profesionāli un emocionāli spēcīgākajām autoru grupām, kas Latvijas mākslas ainā darbojas pēdējā desmitgadē. Šogad festivālā aplūkojamā mākslinieku instalācija „Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārzā” ir dziļi privāts stāsts, taču vienlaikus varētu būt aktuāls teju ikvienam no mums.
 
Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns. Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārzā. Instalācija. 2010
 
Jo, kā liecina pieredze, vispersonīgākie stāsti patiesībā ir universāli un nemieru raisošās tēmas, kuras nodarbina divus māksliniekus, skar katru indivīdu uz šīs planētas.

Šo mākslas darbu iespējams raksturot kā poētisku pētījumu, kura uzmanības centrā atrodas katra paša (darba autora) vieta zem Saules vientulībā un saskarsmē ar apkārtējo pasauli. “Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārzā... Vai tumšā alā, uz kuras sienām uguns (tāds gaismas avots!) zīmē ēnas, kas bieži ir reālākas par objektiem, no kuriem tās krīt. Šīs šķietamību, ēnu rotaļas sniedz gurdu mierinājumu - kā sapnī, kad nemanāmi, bet tīši izplūst robeža starp "to" un "šo" pasauli. Kad rozes ziedlapas ēna pārtop tauriņā, kas drīkst lidot, kur grib.

Katram taču patīk atrast savu vietu zem Saules vientulībā un saskarsmē ar apkārtējo pasauli. Savstarpējā domu ietekme un attiecības ar svētbilžu ilustrētu ticību kaut kam, kas paģēr iedziļināšanos arī vērotājiem, tad atgriešanās savā mazajā pasaulē, kas, kā izrādās, vairs nav tik maza. Jauna pieredze un jauni jautājumi par to, kas mainījies, kamēr vēroti citi. Atbildība pret pieradinātajiem, kuri kaut ko gaida, kuri aizveduši ceļos, kas atkal jau prasa iepazīšanu. Tauriņa ziedlapu šķirstīšanu.”
 
Atgriezties
 
 
 
Komentāri
 
Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Teksts