VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Iznākuši jauni "Akustiskās telpas" sērijas izdevumi Jauno mediju kultūras centrs RIXC Jauno mediju kultūras centrs RIXC sadarbībā ar Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratoriju (MPLab) ir izdevis nākošos "Akustiskās telpas" sērijas izdevumus - Nr. 9 "Māksla kā pētniecība" un Nr. 10 "Tīkli un ilgtspējība". | ||||||||||
 | ||||||||||
| "Māksla kā pētniecība". Akustiskā telpa Nr. 9 Starptautisks recenzēts izdevums par mākslu, zinātni, tehnoloģijām un sabiedrību. Zinātniskie redaktori: Rasa Šmite, Kerstina Meja (Kerstin Mey) un Raitis Šmits. Izdevums sastāv no četrām nodaļām: Mākslinieciski meklējumi, Mākslinieciskā pētniecība doktorantūras studiju ietvaros, Mākslinieciski pētījumi laikmetīgajā kultūrā, No "Māksla kā pētniecība" uz "Mākslas pētniecību", Kerstinas Mejas ievads. Par izdevumu Mākslinieciskā pētniecība atrodas strīdus teritorijā, kur joprojām saduras, no vienas puses, akadēmiski atzītās zināšanu radīšanas paradigmas un, no otras puses, nostiprinājušies principi, kas nosaka to, kas pieder vai nepieder laikmetīgajai mākslai un kultūrai. Mākslinieciskās pētniecības gaisotnē norisinājās viena no 6. Eiropas literatūras, zinātnes un mākslas biedrības (SLSAeu) konferences sekcijām, kas 2010. gadā notika Rīgā, Latvijā. Konferences vienojošais nosaukums bija “Tekstūras” un tā bija veltīta tehnozinātnes un tīklveida mediju pārveidotās pasaules materiālu, struktūru, virsmu un interfeisu pētniecībai. Sekcijā “Māksla kā pētniecība” tika aplūkoti tādi jautājumi kā “Ko zina māksla?”, “Kāda ir mākslas pieeja un izpētes metodes un “Kā būtu iespējams izvērtēt māksliniecisko pētniecību?”. Šajā izdevumā apkopoti konferences sekcijas “Māksla kā pētniecība” dalībnieku raksti. Četras savstarpēji papildinošas nodaļas iepazīstina ar dažādiem skatījumiem uz nozīmīgākajiem konceptiem un rīcības veidiem, kas ietverti dinamiski komplicētajā mākslinieciskās pētniecības praksē un tās jēdzienos. Rakstu autori: Šēra Dorufa (Sher Doruff), Kristofs Brunners (Christoph Brunner), Kerola Greja (Carole Gray), Hetera Deldeja (Heather Delday), Dženisa Džeferisa (Janis Jefferis), Kerstina Meja (Kerstin Mey), Jans Kaila (Jan Kaila), Kriss Heilss (Chris Hales), Kamilla Beikere (Camille Baker), Raitis Šmits, Ketija Haja (Kathy High), Daniela Kostova, Ričs Pells (Rich Pell), Sojo Lī (Soyo Lee), Ainārs Kamoliņš, Jānis Liepiņš, Mili Džona Tarakana (Mili John Tharakan), Naohito Okude, Adrians Deivids Čoks (Adrian David Cheok), Stella Pelše, Maija Rudovska, Iliana Veinberga, Signe Grūbe. | ||||||||||
 | ||||||||||
| "Tīkli un ilgtspējība". Akustiskā telpa Nr. 10 Starptautisks recenzēts izdevums par mākslu, zinātni, tehnoloģijām un sabiedrību. Zinātniskie redaktori: Rasa Šmite, Armīns Medošs (Armin Medosch) un Raitis Šmits Izdevums sastāv no četrām nodaļām: Tīklu politika, Lokatīvo un vietrādes mediju prakse, Kreatīvie tīkli, Māksla un tehnopolitika, Rasas Šmites un Armīna Medoša ievads. Par izdevumu Pēc interneta privatizācijas tā pirmsākumos 20. gs. 90. gados valdīja uzskats, ka tīkla decentralizētā struktūra varētu izmainīt sabiedrības veidolu. Ir noticis pretējais, internets ir pakļauts vēl ciešākai korporatīvajai un valstu kontrolei, un tīklu sabiedrība nav kļuvusi par noturīgu paradigmu, kā to pierādīja 2008. gada finanšu krīze. Tomēr, neskatoties uz to, ka dažas no tehnoutopiskajām idejām ir cietušas neveiksmi, ir veiktas daudzas nozīmīgas iestrādes, kas sakņojas 20. gs. 90. gadu un 21. gs. sākuma tīklu kultūrā. Šīs iestrādes attiecas uz dažādiem līmeņiem, no daudz plašākas kultūras orientācijas līdz pašorganizācijai un līdzdalībai, kritiskām mākslinieciskām praksēm un dažādiem teorētiskiem un politiskiem diskursiem. Tās tika atstātas nomaļus un aizēnotas vispirms jaunās ekonomikas uzplaukuma dēļ un vēlāk jaunā retorikas buma dēļ, kas radās ap jēdzienu Web 2.0. Šī izdevuma uzdevums ir izzināt komplicētās attiecības starp “tīkla tehnoloģijām” un “tīkla sabiedrību” ar “kritiskas izvērtēšanas” palīdzību, atskatoties uz pavisam neseno pagātni un atklāsmju druskām, kas palikušas pāri un vēl joprojām ir daļa no haotiskās un straujās attīstības. Krājumā apkopoti pētnieku, mediju teorētiķu, sociālo zinātnieku, tīkla aktīvistu un mākslinieku raksti, kuri iztirzā savas idejas, prakses un iepriekšējā laikmeta tīklu kultūras tehnoloģiski sociālās attīstības modeļus, kā arī sniedz ieskatu, kā ilgtspējību nodrošināt šodien. Rakstu autori: Fēlikss Štalders (Felix Stalder), Klemenss Aprihs (Clemens Apprich), Magdalena Tižlika-Kārvere (Magdalena Tyżlik-Carver), Gerts Lovinks (Geert Lovink), Neds Rositers (Ned Rossiter), Ilze Black, Jians Frenklins (Ieuan Franklin), Marks Tuters (Marc Tuters), Rasa Šmite, Frančeska da Rimini (Francesca da Rimini), Saimons Bigss (Simon Biggs), Penija Travlū (Penny Travlou), Armīns Medošs (Armin Medosch), Braiens Holmss (Brian Holmes), Františeks Zahovals (František Zachoval). Par "Akustiskās telpas" sēriju Izdevumu sēriju “Akustiskā telpa” par jauno mediju kultūru un radošiem meklējumiem digitālo tīklu vidē un elektroakustiskajā telpā kopš 1998. gada izdod E-Lab / RIXC (Rīga). Kopš 2007. gada “Akustiskā telpa” iznāk kā starptautisks recenzēts izdevums par mākslu, zinātni, tehnoloģijām un sabiedrību, ko izdod Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija (Liepāja, Latvija) un Jauno mediju kultūras centrs RIXC (Rīga, Latvija). Izdevumu dizains: Mārtiņš Ratniks Izdevējs: Jauno mediju kultūras centrs RIXC, Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija MPLab, 2011 Valodas: latviešu un angļu Izdevumus iespējams iegādāties Jauno mediju kultūras centrā RIXC un Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijā, iepriekš sazinoties. Izdevumi finansēti ar Norvēģijas valdības divpusējo finansu mehānismu projektā “Jauno mediju mākslas izglītības attīstība Liepājā” (LV0086) un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
