Nosaukti Purvīša balvas 2011. gada 1. ceturkšņa nominanti Nataļja Sujunšalijeva, LNMM Reklāmas un informācijas darba kuratore Lai nodrošinātu nepārtrauktu Latvijas vizuālās mākslas ainas vērtēšanu, darbu uzsākusi jauna – jau trešā pēc kārtas – Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupa, kura strādās turpmākos divus gadus – 2011. un 2012. gadā.
Annas Heinrihsones glezna no izstādes "Vecums"
Ginta Gabrāna mākslas darbs no izstādes "Asinsgaisma”
Tatjanas Krivenkovas glezna no izstādes "Gaismas atdalīšana no tumsas"
Vineta Kaulača. Paātrinājums I. Audekls, akrils. 120x150 cm. 2010
Ekspertu darba grupā darbojas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, LNMM izstāžu kuratore Irēna Bužinska, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis un kurators Vilnis Vējš, mākslas kritiķis Jānis Borgs, Laikmetīgā mākslas centra direktore Solvita Krese un mākslas zinātniece, izdevniecības „Neputns” galvenā redaktore Laima Slava. Ekspertu grupa jau tikusies pirmajā sēdē un izvērtējuši 2011. gada pirmā ceturkšņa (janvāris – marts) notikumus Latvijas vizuālajā mākslā, nominējot Purvīša balvas fināla atlasei, kas notiks 2012. gada nogalē, pirmos četrus māksliniekus::
ANNU HEINRIHSONI par izstādi „Vecums” galerijā „Māksla XO” (2010. gada 16. decembris – 2011. gada 11. janvāris).
Nominācijas pamatojums: „Izstāde uzrunāja ar nepārprotamu mākslinieka vēlēšanos pateikt ko svarīgu, sev eksistenciāli nozīmīgi atrisināmu. Ar atļaušanos ķerties pie slidenas tēmas, kas nereti kļūst spekulatīva, priecājoties, piemēram, par krunku interesanto faktūru vecu cilvēku sejās vai vienkārši tiecoties iežēlināt skatītāju. Annas Heinrihsones variants pārliecināja ar gleznojumu šķietamo nepretenciozitāti, centrējoties uz vienu, ideju sublimējošu darbu, kuram apkārt dažādu komponentu kopskaņā domām par šo neizbēgamo fenomenu, kas piemeklēs katru no mums, radīta aizkustinošas sirsnības atmosfēra,” tā izstādi vērtē Laima Slava.
GINTU GABRĀNU par izstādi „Asinsgaisma” galerijā „Alma” (2011. gada 9. marts – 22. aprīlis).
Nominācijas pamatojums: „Gints Gabrāns turpina apliecināt savu interesi par zinātnes un mākslas robežjoslām. Manipulācijas ar lāzera stara unikālo spēju reflektēt gaismu visās spektra krāsās no fizikas eksperimenta pārtop artefaktā. Šoreiz izvirzīts dziļāks uzdevums – sērijas „Asinsgaisma” darbus var uzskatīt par neordināriem māksliniekam tuvu cilvēku portretiem, kas top, projicējot lāzera staru caur konkrētas personas asins pilienu, bet projekcija nepastarpināti tiek iemūžināta uz fotopapīra. Laikmetā, kad ar cilvēka ārējo čaulu tiek veiktas visdažādākās manipulācijas, varbūt tieši šis veids pasaka kaut ko vairāk par mūsu personībām, akcentējot katra cilvēka unikālo individualitāti, kur nav svarīgi ideāla auguma parametri, sejas proporciju harmonija, vecums, apģērbs un aksesuāri, bet tikai viens asins piliens, katram savs...,” izstādi raksturo Inese Baranovska.
TATJANU KRIVENKOVU par izstādi „Gaismas atdalīšana no tumsas” galerijā „Māklsa XO” (2011. gada 10. marts – 5. aprīlis).
Nominācijas pamatojums: „Abstraktās kompozīcijas tuvojas minimālisma robežām, kas latviešu mākslā ir ārkārtējs retums. Māksliniece apzināti atteikusies no attēlojuma „obligātās programmas” un formālu efektu spožuma. Neuzbāzīgā ekspozīcija ir posms mākslinieces patstāvīgajos meklējumos garākā periodā. Tādēļ viņas skopie žesti pārliecina par iedziļināšanos izvēlētajā gleznieciskajā problēmā un radošo konsekvenci. Atklāsmi izraisoša viela kompetentam un uzmanīgam skatītājam,” ekspertu izvēli pamatojot, stāsta Vilnis Vējš.
VINETU KAULAČU par personālizstādi “Vingrinājums mnemonikā” galerijā "Māksla XO" (2011. gada 13. janvāris - 8. februāris).
Nominācijas pamatojums: “Vineta Kaulača izmanto klasisko glezniecības tehniku, bet runā jaunā valodā, balstoties tieši uz 21. gadsimta cilvēka vizuālo pieredzi, kas savās uztveres formās ir daudz komplicētāka un intensīvāka gan reālajā dzīvē, gan mākslā – fotogrāfija, kustīgais kino attēls, video, fragmentētā interneta vide utt. Laika relativitātes jēdziens, mainīgais un nemainīgais, kustības pagātnes un tagadnes momenti, distancēti objektīvais pasaules redzējums, kas tomēr balstās subjektīvi pārdzīvotā pasaules vērojumā, – tas viss spilgti un savdabīgi izpaužas viņas mnemonikas vingrinājumos. Izstāde pārsteidz ar vienotību un harmonisku monumentalitāti: galerijas telpas iegūst citas dimensijas un pārtop par bezgalīgu ceļojumu pilsētu arhitektoniskajos plašumos, kur nav ne sākuma, ne beigu un katru reizi ir cits skatu punkts,” izstādi vērtējot, stāsta Inese Baranovska.
Neatkarīgo ekspertu darba grupa arī turpmāk reizi ceturksnī tiksies un izvirzīs nominantus Puvīša balvai.
PURVĪŠA BALVA
Lai regulāri un sistemātiski apzinātu aktuālos notikumus un novērtētu izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicinātu Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizētu Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām, pēc Latvijas Nacionālā mākslas muzeja iniciatīvas un ar SIA "Alfor" atbalstu 2008. gada janvārī tika iedibināta Purvīša balva.
Purvīša balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm, kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām un kurš ieguvis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu.
Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuvis mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”, kas notika galerijā „Māksla XO” 2009. gadā.