Māra Upzara gleznu izstāde Talsos Guna Millersone, Talsu novada muzeja galv. speciāliste mākslas jautājumos Talsu novada muzeja Izstāžu zālē līdz 8. maijam apskatāmi gleznotāja Māra Upzara (dz. 1968) glezniecības darbi.
Māris Upzars. Pilsēta. Audekls, eļļa. 115x100cm. 2009
Māris Upzars. Kārtība. Audekls, eļļa. 115x89cm. 2008
Māris Upzars. Sudrabs un zelts. Audekls, eļļa. 135x115cm. 2009
Māris Upzars. Klusēšana. Audekls, eļļa. 170x120cm. 2010
Māris Upzars. Trīs māsas. Audekls, eļļa. 140x100cm. 2010
Viņa gleznas esmu ievērojusi jau sen Rīgas "Rudens" izstādēs vai Agijas Sūnas galerijā, kur tās vienmēr izcēlušās ar atbruņojošu vienkāršību laukumu kārtojumos, bet tie vienmēr ir bijuši rūpīgi noskaņoti krāsās un niansēs, un var redzēt, ka katra bilde ir mākslinieka nopietnu pārdomu rezultāts. Atceros mirkli no kopīgā Ventspils plenēra pagājušajā gadā – Māris vakarā gāja uz autobusu, lai saņemtu vienas krāsu tūbiņas sūtījumu, jo tieši to sarkano – magenta – un nevienu citu, viņam vajadzēja, lai varētu pabeigt bildi, tieši šo. Protams, ieejot izstādē, daudziem skatītājiem gribas iesaukties: o, Rotko arī pie mums, Talsos! Taču tūlīt seko nākamā reakcija – nē, nepavisam!
Māris Upzars pats piekrīt tam, ka viņa bildes nosacīti ir pievienojamas liriskās jeb romantiskās abstraktās glezniecības pārstāvju darbiem, ja gribam vēl precīzāk – pie meditatīvi romantiskās daļas (otra ir ekspresīvi liriskā). Taču lielākajai daļai skatītāju, paldies dievam, glezniecības stilu un virzienu nosaukumu lietas nav tik svarīgas, viņiem nav kompleksu, un viņi var brīvi ļauties izstādes kopnoskaņai, un ir arī tādi skatītāji, kuriem ir vēlēšanās pētīt katru darbu un brīvi pieņemt savus secinājumus par to, ko katrs mākslinieks piedāvājis, un, šajā gadījumā – nebaidīties no briesmīgā vārda provincē – "abstrakcija". Domāju, ka vispirms Māra Upzara izstādē katrs skatītājs sajutīs mažoru un pozitīvi pacilājošu noskaņu. Un jādomā, ka tieši to arī mākslinieks vēlējies radīt.
Tomēr man vislabākais Māra izstādes atšifrējums varētu būt kādas viņa personālizstādes nosaukums – "Domas un ainavas" (Latvijas Dabas muzejā 2001. gadā), jo man un citiem, kuri trenējuši savu krāsu un laukumu redzi tepat Latvijas ainavā, vispirms liksies, ka gleznās ir sajūtama mūsu ainavas ritmika un maigums, neskatoties uz formu vispārinājumu līdz askēzei. Bet jebkurš skatītājs, domāju, jutīs arī to, ka te vēl svarīgāka ir gleznas ideja jeb domu ainava, jo Māra Upzara gleznās maz impulsivitātes un nejaušību. Doma noteikti ir bijusi pati pirmā, tā liekas nēsāta ilgi un gari: ilgi meklēta adekvāta krāsa, precīzs laukumu lielums un to savstarpējā proporcionalitāte. Vai robeža starp laukumiem būs asa, griezīga vai mīksti plūdena, vai kaut kur uz šīs robežas dažus milimetrus būs redzama krāsa no apakšējā krāsu klājuma? Vai tonis "Ziemas rītam" būs klāts vertikāli vai horizontāli vai abējādi? Kā trāpīgi izteikt savu domu par kārtību, par cīņu, par ēnu un klusēšanu?
Māris Upzars izglītojies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļā, mācījies Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā, bet galu galā kļuvis par gleznotāju un mācījies prof. Induļa Zariņa glezniecības meistardarbnīcā. Kopš tā laika regulāri sarīko savas personālizstādes un piedalās dažādās grupu izstādēs, darbi eksponēti Beļģijā, Somijā, Gruzijā, Igaunijā, Zviedrijā, Vācijā, Lietuvā, Norvēģijā, Krievijā. Ir Latvijas Dabas muzeja galvenais mākslinieks un Bolderājas mākslas skolas pasniedzējs.
Talsu novada muzejs
K. Mīlenbaha iela 19, Talsi
o., t., c., pt., s., sv. 10.00–17.00
pirmdienās slēgts www.talsumuzejs.lv