19. aprīlī plkst.19.00 galerijā "Suņa taka" Jelgavā atklāj bijušās jelgavnieces Ievas Vitolas-Lindkvistas izstādi "Upes, straumes un ūdenskritumi".
Ieva izstādē rāda vairākus lielformāta darbus, kas tapuši pēdējo 3-4 gadu laikā. Darbi ir no sērijas ar tādu pašu nosaukumu "Upes, straumes un ūdenskritumi".
Māksliniece stāsta: "Pēdējo desmit gadu laikā esmu stādājusi ar divām tēmām: augstāk minēto un "Mani tamborējumi garajos ziemas vakaros". Tie ir darbi, kuros strādāju ar dažāda rakstura līnijām. Vizuālā valoda ir attīstījusies paralēli manai izpratnei par dzīvi. Mani vienmēr ir fascinējusi līnija, agrāk es izmantoju spilgtus krāsu laukumus kombinācijās ar līnijām, tagad līnija ir ieguvusi galveno lomu manos darbos. Bet tā ir darbu formālā puse, saturiski līnijas manos darbos reprezentē dinamiku, nepārtrauktību, kustību un bezgalību.
Līnijas veido stāstus. Tie ir stāsti, kuri mani interesē: parādīt dzīvi tās sarežģītībā, dzīvi, kurā viss mainās, kustās, pārklājas."
Ieva jau desmit gadus dzīvo Dānijā, strādā Orhusas (Aarhus) Mākslas akadēmijā, māca gleznošanu un zīmēšanu. Viņa stāsta, ka Dānija ir jūras zeme ar 7400 km garu krasta līniju, bet upju tur gandrīz nemaz nav. Un cilvēks, kas izaudzis pie upes, sajūt, ka kaut kas pietrūkst, ka ir kaut kas pēc kā ilgoties. Un tās ir upes.