Mūkusalas mākslas salonā jauna MMS kolekcijas izstāde. Agrārās politikas atblāzmas Ģ.Eliasa, L.Liberta, E.Kalniņa, Ā.Skrides, J.Strazdiņa, A.Štrāla, I. Zeberiņa, J.Liepiņa un citu glezniecībā.
Jēksbs Strazdiņš. Zirga dzirdināšana. Kartons, eļļa. 69,5x98 cm. 1940
Pēteris Kundziņš. Sestdienas vakars. Audekls, eļļa. 60,5 x100,8 cm. 1930
Jūlijs Jēgers. Pļaujas laiks. Audekls, eļļa. 67x80 cm. Ap 1930
Irma Jaunarāja. Ganu meitenes portrets. Audekls, eļļa. 65x94,5 cm. Ap 1940
Latviešu nacionālās identitātes veidošanā un uzturēšanā būtiska ir lauku un lauksaimniecības vēsturiskā nozīme. Latvieši sevi kultūrā un ideoloģijā bija pozicionējuši kā zemnieku, arāju tautu un laukus uzskatījuši par īsteno latvietības, tautas stabilitātes un tradīciju krātuvi. ēsturiski pašreprezentācija "mēs – zemnieku tauta" bija kļuvusi par vienu no noturīgākajām latviešu nācijas identitātēm, taču tā vairs netiek viennozīmīgi attiecināta uz visu latviešu nāciju.
Latvijas Republikā agrārā reforma, ko Latvijas valdība īstenoja 1920. gadā, iedalot latviešiem nelielus zemes gabalus, tika veikta ar mērķi radīt zemnieku nāciju. Zemniecība tika slavināta mākslā un publiskajā sfērā. Īpaši zemniekus kā latviešu kultūras pamatu atbalstīja K. Ulmaņa autoritārais režīms. Arī pats K. Ulmanis sevī iemiesoja latviešu mentalitātei saprotama, kārtīga latviešu lauku saimnieka tēlu. Nācijas raksturs tika savīts ar zemniecības vērtībām un zemes darbu strādāšanu.
20. gs. 20.–40. gados latviešu lauku dzīve ar savu darba ritumu, pacilāto mieru bija daudzu mākslinieku darbu ierosinātājs. Gandrīz katra no izstādē eksponētajiem māksliniekiem biogrāfija iesākas ar teikumu :”… dzimis lauksaimnieku ģimenē…” , tālab var apgalvot, ka lauku darbu ainas bija visai dabisks mākslas darbu motīvs. Tomēr ,jādomā, ka šī perioda Latvijas valsts politika deva savu artavu mākslas darbu sižetu izvēlē.
Mūkusalas mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga
o., t., c., pt. 12.00–18.00
s. 11.00–16.00
pirmdienās, svētdienās slēgts www.mmsalons.lv