VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS

LV   ENG
Kinolektorijs "Otrā maiņa"
Zane Balčus, Rīgas Kino muzeja projektu vadītāja
3. martā atklājām kinolektoriju "Otrā maiņa", kas darbosies kā platforma jaunajiem un topošajiem pētniekiem, kas pārstāv „jauno paaudzi” mākslas un kultūras teorijā. Ceturtdien, 24. martā plkst. 18:30 aicinām uz lektorija otro vakaru.
 
Kadrs no Žana Lika Godāra filmas "La Chinoise" (1967)
 
Līva Rubene „Parīze, 1968. gada maijs – revolūcija, vilšanās un to pēdas kino”

1960. gadu beigas Rietumu pasaulē ir kultūrvēsturisku un politisku pārmaiņu laiks – paradigmu maiņa it visos privātās un sabiedriskās dzīves aspektos, un lielā mērā tas iezīmē postmodernisma dzimšanu. Šī laikmeta – 1960. gadu kontrkultūras – atainojums kino jau pusi gadsimta ir pateicīgs temats, kura ietvaros tapuši nozīmīgākie amerikāņu, franču, britu, vācu, u.c. nacionālo kino darbi, nemaz nerunājot par Eiropas austrumiem, Āziju vai Latīņameriku.

Francijas nemieru un streiku bezprecedenta gadījums 1968. gada maijā Rietumu pasaules vēsturē ieņem ikonisku statusu – tie nav vien fakti, bet gan jau vesels diskurss. Neskaitāmu protesta formu izpausmēm sabiedrībā sakrītot ar visai līdzīgām norisēm kinomākslā un tās veidošanas politikā, režisori – laikabiedri radījuši katrs savu versiju par savas paaudzes ekstāzi un depresiju.

Lektorija "Otrā maiņa" autori ir cilvēki, kuri kaut dzimuši un bērnību piedzīvojuši Padomju Savienības informācijas vakuumā, pieaugot savas apzinātās intereses attīstījuši informācijas pārpilnībā un vizuālo attēlu gūzmā, kas lavīnveidīgi pārņēmusi 21. gadsimta pasauli. Situācijā, kad nekas nav neaizsniedzams, viss ir vienlīdz pieejams un svarīgs un līdz ar to – relatīvs, bezdomu un nespējas izvērtēt laikmetā svarīgs ir kritērijs, pēc kura atšķirt būtisko no nebūtiskā, veidot savas autoritātes, domu strāvojumus un teorijas. Postmodernisma dekonstrukcijai seko jēgpilna konstrukcija no jauna.

Kinolektorija pirmajā sērijā piedāvājam četru kino realitātē dzīvojošu cilvēku lekcijas par sev tuvu kino – tas ir kino no dažādiem reģioniem, kino par dažādiem virzieniem, kino, kas pārstāv autoru, kā arī politisko notikumu ietekmi uz kinoprocesiem. Lai gan lektori akadēmiskā ziņā pārstāv dažādas disciplīnas – sociālantropoloģiju, filozofiju, kino vēsturi un teoriju – vienojošais faktors rodams viņu vienlaikus pretenciozajā, atvērtajā, erudītajā, svaigajā, kultūras laukā salīdzinoši nesen pārstāvētajā attieksmē un skatījumā.

Turpmāk lektorija programmā:
7. aprīlis
Toms Ķencis: Gadsimts ar vampīriem (NB! Lekcijas ietvaros izmantotais uzskates materiāls satur vardarbīgas un nepiedienīgas ainas)

28. aprīlis
Zane Balčus: Žans Rušs un etnofikcija

Ieeja: bez maksas.

Adrese: Rīgas Kino muzejs, Peitavas iela 10/12 (ieeja no Alksnāja ielas).

Sakarā ar ierobežoto vietu skaitu, lūdzam pieteikties iepriekš: kinomuzejs@kinomuzejs.lv, tel.67358873
 
Atgriezties
 
 
 
Komentāri
 
Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Teksts