Izstādē "Asinsgaisma" apskatāmi Ginta Gabrāna jaunākie darbi, kas radīti, par darba materiāliem izmantojot lāzera staru, asinis un fotopapīru.
Katrs unikālais attēls iegūts, tumšā telpā raidot baltu lāzera staru caur asins pilienu. Tajā gaisma lūzt līdzīgi kā prizmā - visās varavīksnes krāsās. Elektromagnētisko viļņu interference veido sarežģītus, neticami skaistus ornamentus. Tie fiksēti uz milzīga izmēra fotopapīra loksnēm.
Izstādi var aplūkot kā savdabīgu portretu galeriju, jo asins paraugi ņemti no konkrētām personām. Fotonu plūsmas radīts attēls uz gaismas jūtīgās virsmas ir uzskatāms par tiešu, nepastarpinātu ķermeņa nospiedumu. Šāda „portretēšanas” metode parāda, kā tehnoloģiju attīstības ietekmē mainījusies cilvēku uzticība attēliem: tradicionāli atveidots sejas izskats vairs nešķiet drošs līdzeklis personas identifikācijai, tā vietā tiek izmantotas, piemēram, DNS analīzes, acs zīlītes skenēšana, tomogrāfija un citi ķermeņa iekšējo struktūru vizualizācijas veidi.
Izstādes kurators Vilnis Vējš Ginta Gabrāna mākslu raksturo kā paradoksālu: lai gan efektīgie attēli iegūti ceļā, kas vairāk līdzinās tehniskam eksperimentam nekā tradicionālam mākslinieciskas jaunrades aktam, tajos nezūdoši svarīga ir autora loma: viņš ir eksperimenta iniciators, virzītājs un pirmais sajūsmināti vērtējošais skatītājs. Publikas uzmanībai piedāvāto attēlu izvēlē noteicošas ir to estētiskās īpašības, kas saistītas ar dabas spēju spontāni, „ne no kurienes” ģenerēt formas un ritmiskas struktūras, kādas novērojamas it visur – mākoņos, smiltīs pie jūras, tauriņa spārnu rakstā.
Gints Gabrāns ir viens no ievērojamākajiem latviešu māksliniekiem. 2004. gadā viņš saņēma Baltijas un Ziemeļvalstīs prestižo Hansabankas balvu.
Jaunais projekts ir turpinājums Ginta Gabrāna noturīgajai interesei par zinātnes un mākslas robežjoslām, kurās jaunākie tehnoloģiju sasniegumi un mākslinieka radošums saplūst nedalāmā vienībā. Ar šādas ievirzes ekspozīciju „Paraspoguļi” mākslinieks pārstāvēja Latviju 2007. gada Venēcijas biennālē. Sekoja izstāde „Paraspoguļi II” Rīgas mākslas telpā (2008). Tajā pašā gadā viņa darbs „Ne vilnis, ne daļiņa” tika izstādīts „Baltajās naktīs” Rīgā un Parīzē. Pagājušogad Ginta Gabrāna māksla izraisīja plašu ievērību vienā no pasaules lielākajiem mākslas gadatirgiem ARCOMadrid (Galerija „Alma”), kā arī notika mākslinieka personālizstāde Londonā, „Wattermans”jauno mediju galerijā.
Galerija "Alma"
Rūpniecības iela 1, Rīga
p., o., t., c., pt. 12.00–18.00
sestdien, svētdien slēgts www.galerija-alma.lv