VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Par grāmatas "Princešu piedzīvojumi" ilustrācijām [08.03.2011. 12:00]
Ineses Zanderes dzejoļu grāmata "Princešu piedzīvojumi"
Irēnas Lūses ilustrācijas
Rīga: Liels un mazs, 2010
 
Grāmatas "Princešu stāsti" vāks
 
Madara Kanasta:
2010. gada nogalē izdevniecība „Liels un mazs” laidusi klajā dzejnieces Ineses Zanderes dzejoļu ciklu „Princešu piedzīvojumi”, kas papildināts ar mākslinieces Irēnas Lūses ilustrācijām.

Irēna Lūse tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām savas paaudzes pasteļglezniecības meistarēm, turklāt, strādājot pastelī, māksliniecei izdodas panākt lielu krāsainību, kas ir visai netradicionāli ierasti klusinātajai pasteļglezniecības krāsu gammai. Mākslinieces radītajos darbos dominē sievišķība, kā arī krāsas un līnijas saspēle. Šoreiz Irēna Lūse iejutusies mazo princešu pasaulē, kopā ar Inesi Zanderi radot krāšņu darbu, kas veltīts mazu meiteņu aizraujošajai dzīvei. No dzejoļu rindām staro dzīvesprieks un dabiskums, jo princeses ir priecīgas, gudras, drosmīgas un rotaļīgas:

„Princesēm ir prieka motors, kuru iedarbina prieks –
sev par prieku skriet ar prieku
princesēm ir prieks.”

Irēnas Lūses veidotās ilustrācijas patīkami pārsteidz ar netradicionālo skatījumu uz princeses tēlu, kas ir patīkama pārmaiņa pēc „glancētā” stereotipiskā tēla, kas dominē vairumā masveida tirāžas grāmatu. Izteiksmīgās un vieglās zīmējuma līnijas rotaļīgi saspēlējas ar košu krāsu laukumiem, radot vitālu un nepiespiestu nepabeigtības iespaidu un atvēlot gana plašu telpu mazā lasītāja iztēlei. Mākslinieces radītās ilustrācijas veido veiksmīgu grāmatas koptēlu, atklājot tās dzīvespriecīgo noskaņu.

No mākslinieciskā viedokļa autores izmantotā pieeja ilustrāciju veidošanā vērtējama kā veiksmīgs un svaigs risinājums, par ko liecina arī fakts, ka grāmata 2010. gadā tikusi nominēta grāmatu mākslas konkursam „Zelta ābele”. Turklāt ilustrāciju stilistika sasaucas ar bērniem ierasto zīmēšanas-izkrāsošanas principu, kur dominē zīmējuma līnijas, lieli krāsu laukumi un izpaliek smalkas krāsu nianses, tādējādi, iespējams, radot bērna uztverei saprotamākus vizuālos tēlus. Tomēr to specifiskā stilistika rosina pārdomas vai, ja pieņemam, ka vairumā gadījumu bērnu auditorijai veltītajām grāmatām ir zināma tieša vai netieša didaktiska ievirze, šāda veida ilustrācijas nevar nonākt pretrunā ar bērnam mācīto rūpīgā zīmējuma principu, tādējādi it kā veicinot paviršību?

Jāņem vērā, ka Latvijas grāmatu tirgū nav vērojams daudz piemēru līdzīgā stilā veidotām grāmatu ilustrācijām, zināmas paralēles mūsu grāmatnīcu plauktos atrodamo izdevumu vidū meklējamas vienīgi izdevniecības „Valtera un Rapas” izdotā „Romeo un Džuljetas” varianta ilustrācijās, ko veidojusi vācu māksliniece Krista Uncnere (Christa Unzner). Šeit līdzības atrodamas dominējošajās zīmējuma līnijās, tomēr vācu mākslinieces darbos mazāka nozīme krāsu laukumu spēlēm.

Kopumā var teikt, ka Irēnas Lūses izmantotā tehnika ir interesants un veiksmīgs pienesums Latvijas grāmatu ilustrāciju vidē vērojamajām tendencēm, „Princešu piedzīvojumus” padarot par jauku papildinājumu katras mazās princeses grāmatu plauktam.
 
Atgriezties
 
 
 
Komentāri
 
Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Teksts