VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| "2ANNAS" arvien nopietnāk! [03.03.2011. 20:07] Anna Veilande-Kustikova, LMA maģistratūras 1. kursa studente "Līdzšinējās festivāla producentes un veidotājas – Mārīte Lempa un Dana Indāne dodas savos radošajos meklējumos, savukārt festivālu savās rokās pārņem jaunas talantīgas, profesionālas un radošas būtnes – Līva Rubene un Amanda Boka. Festivāla pamatsastāvā palicis idejas autors un ilggadējais festivāla direktors Viesturs Graždanovičs [..]. Priekā, Dana & Mārīte" (2010.09.27., www.2annas.lv). | |
 No kreisās: Līva Rubene un Amanda Boka | |
| Šo paziņojumu varēja lasīt īsfilmu festivāla "2ANNAS" mājas lapā pirms pusgada, atsauces uz vadības maiņu pavīdēja kultūras informācijas ainā, tomēr ātri vien norimās. Festivāla nosaukums "2ANNAS" dažādos kontekstos arvien biežāk parādās kultūras notikumu lokā. Ir mainījusies festivāla politika un aktivitātes, vispārīgi skatoties, tās norāda uz centieniem kļūt par nozīmīgu notikumu ciklu Latvijas kultūras dzīvē un iegūt augstāku statusu starptautiskā mērogā. Viens no darbības virzieniem, kas veicinātu šos centienus, ir pieredzējušo un atzinību ieguvušo Latvijas režisoru piesaistīšana festivāla norisēs. Šajā intervijā centos noskaidrot izmaiņas, kas varētu interesēt iespējamos dalībniekus (iesniegšana 31.03.2011.) un skatītājus, atsevišķi pievēršoties animācijas jomai. Uz jautājumiem atbild Līva Rubene (festivāla producente un programmu koordinatore) un Amanda Boka (festivāla administratore, koordinatore, producente). A.V.-K.: Kā Jūs nonācāt līdz "2ANNĀM"? Līva: Ar "2ANNĀM" ciešākā saskarē nonācu, kad pirms vairākiem gadiem, vēl iepriekšējās festivāla darba komandas vadības laikā, sāku tulkot filmu skates. Vairākas reizes noskatoties pilnīgi visas festivāla programmas, notika arī satuvināšanās, līdz iepriekšējā komanda, atstājot festivālu, uzaicināja mani ieņemt vienu no “tukšajiem” krēsliem. Tas, ko festivāls "2ANNAS" bija darījis savos iepriekšējos pastāvēšanas gados, man šķita saistoši, tādēļ ar prieku piekritu. Amanda: "2ANNĀS" nonācu, aktīvi darbojoties kopā ar festivāla direktoru Viesturu Graždanoviču citos projektos, saistītos ar filmu un pasākumu producēšanu. Pamanījos arī brīvprātīgi pastrādāt pie "2ANNU" organizēšanas. Kad "2ANNU" meitenes nolēma savu vietu atstāt, diezgan loģisks bija solis to piedāvāt man. A.V.-K.: Kādēļ tika nomainīta "2ANNU" darba grupa? Līva: Iepriekšējā darba komanda apgalvo, ka bija izsmeltas idejas un entuziasms, – bet man tomēr gribētos oponēt, ka tas nepavisam nebija jūtams 2010. gada festivālā, un būs grūti šīs “kurpes” piepildīt (no angļu valodas teiciena– Fill someone’s Shoes – A.V.-K.), jo daudzējādā ziņā sākam darboties vēl nezināmā teritorijā, sevišķi tas attiecas uz administrēšanas jomu. Tomēr mums, protams, ir arī savas idejas un ieskati, ko un kādēļ vēlamies darīt. Amanda: Gadiem ilgi darīt darbu, kas nepārtraukti prasa ko jaunu un nebijušu – tas ir smagi. Turklāt, gadiem ejot, arvien nepieņemamāka un nogurdinošāka ir kļuvusi arī Latvijas kultūrpolitika, kas tieši pieprasa nepārtrauktu ideju ģenerēšanu neparedzamos apstākļos. Dana un Mārīte ir pietuvojušās saviem dzīves mērķiem un tos precīzāk nodefinējušas. Dana šobrīd pievērsusies savam sirds darbam – teātra režijai, un Mārīte plāno pilnveidot savas radošās ieceres, kas, ticamākais, nebūs saistītas ar kultūru. A.V.-K.: Vai esat nokļuvušas pie sasistas siles? Amanda: "2ANNAS" jau 15 gadus mērķtiecīgi ir veidotas un būvētas uz stingriem pamatiem, kas nav satricināmi. Gadu no gada festivāla koncepts ir mainījies atkarībā no ambīcijām, kas nekad nav bijušas pārspīlētas un nesasniedzamas, un mūsu uzdevums ir to turpināt. Tie būs jauni augstumi un sasniegumi, nevis kas jauns un nebijis. Nekādā ziņā neesam pie sasistas siles, likumsakarīgi turpinām būvniecību. Līva: Vienīgais, uz ko iesākumā lūkojāmies cerīgāk, ir finansējums, par kura nepietiekamību pašreizējos apstākļos sūdzēties, protams, ir nepieklājīgi. Esam ļoti pateicīgi VKKF un RD par piešķirto atbalstu. A.V.-K.: Kas un kāpēc mainīsies "2ANNĀS"? Līva: Mūsu galvenais mērķis un vienlaikus koncepcija ir padarīt "2ANNU" filmu festivālu par platformu izglītojoša, avangardiska un eksperimentāla rakstura vizuālās mākslas, īsā kino formāta demonstrēšanai; celt festivāla zīmola atpazīstamību un prestižu, raisīt diskusiju par īsfilmas žanru, radīt atgriezenisko saiti attiecībās ar mūsu publiku vietējā un starptautiskā mērogā. Festivāla darbu autoru (iepriekš – vecumā līdz 35 gadiem) un nosacīti – publikas vecuma ierobežojuma atcelšana ļaus pārstrukturēt festivāla konceptu no jauniešiem veltīta pasākuma uz starptautiska un lokāla mēroga novatorisku, kvalitatīvu un saistošu festivālu, kura koncepcijā īsfilma tiek skatīta kā profesionāli, apzināti izvēlēts formāts – žanrs, nevis tikai jauno kino veidotāju pakāpiens ceļā uz pilnmetrāžas filmām. Turpmāk "2ANNAS" centīsies apzināti meklēt, rādīt rakursu, kurā īsfilma darbojas kā apzināts, izvēlēts ceļš; formāts, kurā iespējams atļauties daudz vairāk, nekā jebkad pilnmetrāžā, pat festivālu kontekstā. Šeit rodams īsfilmas milzu pluss, jo īsais laika formāts, kā arī uztveres formāts (jo līdzīgi mūzikas video, reklāmai utt.) arī spēj labāk „aizsniegt” skatītāju, kas nebūtu iespējams „standarta” filmu formātā. A.V.-K.: Ir izsludināts konkurss, kādus darbus jūs gaidāt? Līva: Pats galvenais laikam ir tas, ka mēs gaidām darbus, jo sevišķi ražīgā apjomā – jauno autoru darbus, un tagad, kad esam atcēluši vecuma ierobežojumu, arī profesionālo režisoru filmas. Tiesa, paši netaisāmies stāvēt dīkā, un paredzēta īpaši cieša sadarbība ar LKA (Latvijas Kultūras akadēmijas) audiovizuālās nodaļas studentiem, kuru darbus vēlamies izrādīt pēc iespējas plašāk, lai tos redzētu ne tikai draugi un paziņas oficiālajās skolas skatēs. Kāda veida darbus? Runājot par jaunajiem autoriem, pats galvenais, lai skatoties darbu, pārņemtu sajūta, ka autors patiesi vēlējies šo darbu uzņemt un ka tas nav tapis tikai “ķeksīša” dēļ tādēļ, ka to prasa skola, vai tāpēc, ka tas ir iesākts un kaut kā jāpabeidz. Gribētos vairāk darbu, kuros būtu reālas sasaistes ar autoru pašu laiku un dzīvi tagad. A.V.-K.: Vai animācijas tehnikā veidoti darbi tiks vērtēti un rādīti atsevišķi? Līva: Tas pašlaik ir ļoti būtisks un aktuāls jautājums, taču sāpīgs. Arī citos festivālos skatoties filmu programmas, kurās pamīšus saliktas gan spēlfilmas, gan dokumentālās, gan animācijas filmas, visu laiku nepamet sajūta, ka tas nav taisnīgi attiecībā pret animācijas darbiem. Jo tos ir neiespējami vērtēt tajā pašā kontekstā, kurā spēlfilmas, uz katru no šiem “žanriem” darbojas pavisam citi, atšķirīgi kritēriji, un tas, ka filmas skatēs atrodas kopā, ir mulsinoši gan žūrijai, gan skatītājiem, vismaz tāda ir mana subjektīvā pieredze. Mēs labprāt veidotu atsevišķas konkursa skates animācijas filmām, taču esam ierobežoti finansiāli, jo tad pieklātos apbalvot arī labākās animācijas filmas autoru, un pagaidām tādas iespējas mums nav. Taču laba izeja ir veidot ārpuskonkursa skates, kas veltītas tikai animācijai. Amanda: Tas lielā mērā atkarīgs arī no tā, kādos apjomos un kvalitātē animācijas darbi tiks iesniegti! A.V.-K.: Kā jūs vērtējat laikmetīgās mākslas animācijas un video piemērus, vai tiem tiks veltīta uzmanība arī "2ANNĀS"? Līva: Pozitīvi. Tiem Latvijas kino izrādīšanas vidē vajadzētu būt vairāk – attiecībā uz kino kā institūciju un tā izrādīšanas vietām ir tā, ka video māksla un eksperimentālais kino Latvijā joprojām atrodas vizuālās mākslas aizgādībā un nav notikusi mediju (kino – laikmetīgā māksla / glezniecība / jaunie mediji utt.) satuvināšanās un pārklāšanās, tas viss eksistē nošķirti. Ļoti gribētos to mainīt, taču tam nepieciešams laiks un atvēziens; gribētos, lai šāda veida programmas vairāk ienāktu kinoteātros. Festivāls "2ANNAS" ik gadu savās skatēs iekļāvis vai veidojis īpašas skates, kas veltītas eksperimentāla rakstura darbiem, un no tā neatkāpsimies, taču gribētos tajā ieviest lielāku konsekvenci, ne vien programmā izrādot darbus, kurus vieno to eksperimentālais formāts, bet arī tematiskas un mākslas ziņā jau varbūt tīri politiska rakstura līdzības. A.V.-K.: Kādi būs festivāla pavadošie pasākumi? Līva: "2ANNAS 2011" ietvaros plānots īstenot Baltijas un Ziemeļvalstu īsfilmu simpoziju „Nordic Toolbox”, tas pulcēs šo valstu jaunos un pieredzējušos filmu veidotājus un producentus. Simpozijā tiks apskatītas jaunajiem īsfilmu autoriem aktuālas tēmas: producēšana un aktuālāko īsfilmu tendences Baltijā un Ziemeļvalstīs; filmu producēšana un izplatīšana; teorētisks īsfilmu žanra apskats – tā loma 21. gadsimtā, pārklāšanās ar citām mākslas formām. Līdzās lekcijām, semināriem un darbnīcām paredzētas arī Baltijas un Ziemeļvalstu īsfilmu programmas. Festivāla atklāšanas, noslēguma un „Toolbox” atklāšanas pasākumi – pagaidām noslēpums; līdz šim tie bijuši ar spēcīgu teātra un performances noskaņu. Kā būs šogad, tas lai paliek pārsteigums. A.V.-K.: Kas ir "2ANNU Projektors"? Līva: Vēlamies paplašināt savu mērķauditoriju, padarīt festivāla vidi vēl atvērtāku, un vairāk iepazīstināt ar sevi, šim nolūkam tika iedibināts "2ANNU Projektors" kā pastāvīga tradīcija – īsfilmu programmas ārpus festivāla nedēļas ietvariem, kurās iespējams noskatīties no mūsu festivāla arhīviem atlasīto materiālu un pilnīgi svaigas filmu programmas. Skates notiek klubos "Nabaklab" un "Piens", ieeja ir brīva, un katra skate tiek rādīta divas reizes. (Mazliet reklāmas – "Projektorā" nākamajās skatēs varēs skatīt britu animāciju – Royal College of Art retrospektīvu. Pirmās skates būs 8. martā pl.19.00 "Pienā" un 21. martā pl.20.00 "Nabaklabā" – A.V.-K.). A.V.-K.: Kas ir festivāla auditorija un kā tā varētu mainīties jaunā festivāla veidolā? Līva: Gribētos izvērsties mazliet vecākas auditorijas segmenta virzienā – lai festivāls ir vieta, kur pulcējas ne tikai studenti un jaunieši, bet arī, piemēram, talantīgi reklāmas aģentūrās strādājoši cilvēki ap 30, vai profesionāļi, kas audiovizuālajā jomā strādā jau labu laiku – lai viņi novērtētu iespēju, ka festivāls ir vieta, kur iespējams smelties iedvesmu, sajust Eiropas un pasaules jaunā kino vēsmas un gūt priekšstatu par to, ko dara jaunā paaudze. Amanda: strādājam arī pie Baltijas auditorijas piesaistes, vēlamies nodrošināt maksimāli vienkāršāku un ērtāku iespēju festivālu apmeklēt arī saviem kaimiņiem un arī citu valstu interesentiem. A.V.-K.: Kā jūs kopumā vērtējat Latvijas filmu un animācijas mākslas situāciju salīdzinājumā ar Eiropas pieredzi, ko esat ieguvušas festivālu apmeklējumā un studiju laikā? Līva: Ārkārtīgi plašs jautājums, no kura izvairās pat pieredzējuši kinokritiķi, pie tam saprotamu iemeslu dēļ. Attiecībā uz latviešu “jauno” kino esmu pavisam pārliecināta, ka mūsu spēcīgā puse ir animācija un starpdisciplināri darbi video mākslas žanrā. Daudzi no talantīgākajiem animātoriem ir gleznotāji, un tas spilgti izpaužas viņu mākslā – vispār gribas sacīt, ka spēcīgā, akadēmiskā izglītība, kādu sniedz Rozentāļos (Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola) un LMA (Latvijas Mākslas akadēmija) ir pamats ārkārtīgi vizuāli gleznieciskai, bet diemžēl ne kinematogrāfiskai domāšanai. Spēlfilmas žanrā labus darbus redzēt var ārkārtīgi reti, un atbilžu, kādēļ tas tā, ir daudz, taču nevēlamies kavēties pie kritikas vai pārmetumiem, bet ļoti gribam strādāt ar jaunajiem autoriem un paplašināt viņu iespējas gan filmu izplatīšanas, gan to veidošanas apguves ziņā, viņu darbus izrādot savās skatēs, rīkojot lokāla un starptautiska mēroga seminārus, radošās darbnīcas, un darot visu, kas mūsu iespējās, lai veicinātu sadarbību, atvērtību, radošumu un sparu. Cerībā uz labāku nākotni, vēlos papildināt šīs intervijas pozitīvo un pacilājošo noskaņu ar uzsaukumu jaunajiem animācijas māksliniekiem – esiet mundri un piesakieties festivālam! Un nobeigumā vēlos uzdot jautājumu jau pieredzējušiem meistariem – vai tiešām festivāla kvalitāte būtu jāceļ tikai ar ārvalstu profesionālo režisoru dalību? | |
| Atgriezties | |
