15.martā plkst.18.00 Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā, O.Vācieša ielā 6a) atklāj Uģa Mežavilka izstādi "Zīmējumi, šarži, idejas".
Uģis Mežavilks Ķirmragā. 1979
Uģis Mežavilks. Anatols Imermanis
Uģis Mežavilks
Jānis Akuraters, kuru 20., 30.gados mākslinieki šaržos tēloja, staigājot pa jumtiem un pieturoties pie Rīgas torņiem, savulaik ir kādā rakstā par nepieciešamību pēc komiskā un satīras mākslā ir izteicies: “Tauta smejas un atvieglo sasāpējušo garu. Nekas nav pilnīgs pasaulē; visur ir trūkumi un par tiem jāsmejas”. Ar smaidu grafiķis un karikatūrists Uģis Mežavilks (1929–1998) ir vērojis savus laikabiedrus no literātātu vides un šaržos radījis veselu galeriju, kas vairāk kā mēnesi būs apskatāma izstādē Jāņa Akuratera muzejā.
Uģis Mežavilks ir dzimis Bauskas apriņķa Svitenes pagasta Mežavilkos. Viņa tēvs Kristaps Mežavilks bija pagasta vecākais, bet māte Alīda Eleonora (dz. Jaunzeme) pēc skolotāju institūta beigšanas tika nosūtīta strādāt Svitenes skolā. Diemžēl Kristaps pāragri aiziet no šīs pasaules (1932). Rīgā dzimušajai un augušajai Alīdai saimniecības uzturēšana izrādās par smagu, tādēļ ģimene spiesta Mežavilkus pārdot un pārcelties uz dzīvi Purmsātos Liepājas apriņķī, kur Alīda Eleonora ir sameklējusi darbu vietējā pasta nodaļā.
Abi Uģa vecāki bijuši mākslinieciski apdāvināti – Kristaps rakstījis dzejoļus, bet Alīda jaunībā bija sapņojusi par pianistes karjeru. Arī Uģis jau bērnībā bija izrādījis interesi par zīmēšanu, iespējams, Alīdas brāļa Bruno Jaunzema iespaidā, kurš, būdams arhitektūras students, pavadījis vairākas vasaras Mežavilkos un gleznojis no dabas akvareļtehnikā.
Otrais pasaules karš kreisi noskaņoto Alīdu ar bērniem aizved uz Krieviju. Uģis sāk mācīties latviešu bēgļu bērniem domātā arodskolā Ivanovā, kur gūst ievērību kā skolas sienas avīzes zīmētājs. Ģimenes leģenda vēsta, ka Uģis esot rakstījis vēstuli Vilim Lācim, Latvijas padomju valdības vadītājam, lai lūgtu iespēju mācīties mākslas skolā. Vilis Lācis šo lūgumu uzklausījis un tā pirmo mākslas izglītību Uģis Mežavilks guvis V. I. Surikova Maskavas mākslas vidusskolā (1943.–1950.g.). Šajā skolā līdztekus parastajiem skolas mācību priekšmetiem padziļināti tika mācīta zīmēšana, gleznošana un kompozīcija. Pēc tam seko studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1950.–1956.g.).
Lai gan Uģim Mežavilkam ir bijusi iespēja palikt Mākslas akadēmijā kā zīmēšanas pasniedzējam, daudzsološais jaunais mākslinieks izvēlas citu ceļu. Pēc akadēmijas beigšanas Uģis Mežavilks sāk strādāt humora un satīras žurnālā Dadzis, kur ilgstoši bijis žurnāla galvenā mākslinieka Egona Rusmaņa vietnieks. Viņu abu pienākumos ietilpa ne tikai karikatūru zīmēšana, bet arī žurnāla vizuālā tēla izveide, darbs ar autoriem un maketa sagatavošana tipogrāfijai. Ar Dadzi Uģis Mežavilks sadarbojas līdz pat šā izdevuma pastāvēšanas beigām 1995. gadā.
Līdztekus darbam Dadzī Uģis Mežavilks ir ilustrējis arī grāmatas, īpaši laba sadarbība viņam veidojusies ar humoristiem Andreju Skaili un Valdi Artavu. XX gs. 60.–80. gados Latvijas presē bija iecienīti tautā atzītu dzejnieku un mākslinieku t.s. humoristiskie šarži, un tā Uģis Mežavilks līdztekus darbam Dadzī ļoti daudz izpildījis dažādu redakciju – Literatūras un Mākslas, Padomju Jaunatnes u.c. pasūtījumus. Lielākā daļa šo šaržu tapuši pēc fotogrāfijām, taču, tā kā māksliniekam piemita izcilas novērotāja spējas, daudzas personas viņš attēlojis arī pēc atmiņas. Viņa daiļrades rokrakstu radīja vitāla, gaiša humora caurstrāvota dzīves uztvere, ekspresīvi piesātināts zīmējums un spēcīgi gaismēnu kontrasti. Izstādē Akuratera muzejā būs apskatāmi tušas zīmējumos un zīmuļa skicēs vairāk kā 30 laikabiedru portretējumi šaržos, starp kuriem, mākslinieka redzējumā būs skatāmi gan Imants Ziedonis, Zigmunds Skujiņš, Jānis Rokpelnis, Ojārs Vācietis, Anatols Imermanis, gan Monta Kroma, Velga Krile, Cecīlija Dinere un citas personas.
Izstādēs Uģis Mežavilks piedalījies kopš 1957. gada. Kopš 1959. gada – Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Uģis Mežavilks ir saņēmis pirmās prēmijas Baltijas karikatūru izstādēs.
Izstādi „Uģis Mežavilks. Zīmējumi, šarži, idejas“ Jāņa Akuratera muzejā rosināja un organizē mākslinieka meita dzejniece un grafiķe Rūta Mežavilka.