Izstāde "Mākslinieku portreti un pašportreti" Galerija "Daugava" 09.03.2011 - 30.04.2011
Pablo Pikaso daudz gleznojis pašportretu un katrs ir šedevrs, nu kaut vai tas, kurš tapis ap 1900. gadu atrodas Pikaso muzejā Parīzē – dedzīgs, vērojošs skatiens, skaista seja, nekādu lieku detaļu – dominē zilais dažādās gradācijas.
Valdis Krastiņš. Laikmeta liecība. Audekls, akrils, eļļa, vinils. 150x170cm. 2010
Jānis Purcens. Lapa, seja, mākonis. Audekls, eļļa. 38x46cm. 2011
Gita Šmite. Atelpa. Audekls, eļļa. 80x120 cm. 2010
1906. gadā „Pašportrets ar paleti” (Filadelfijas muzejs), liekas reproducēts daudz, pat kādai grāmatai par Pikaso uz vāka. Pagājuši seši gadi, bet tā jau cita glezniecība un arī cits Pikaso.
Visādās dzīves situācijās sevi gleznojis arī Vinsents van Gogs, bet arī pirms viņa – Albrehts Dīrers gleznoja sevi, un tur ir viss – ideāls skaistums, prāts un jūtas arī sava daļa narcisisma. Jā, bet kur nu mākslas vēsture bez Rembranta pašportretiem ar to īpašo dziļumu, ieskaties un šis skatiens Tevi pavadīs ilgi, tas stāsta par laiku, par cilvēku par mīlestību un ciešanām... par mākslinieka sūtību. Arī 20.gs beigas – Marlena Dimā, Deivids Hoknijs, Džulinans Šnabels un citi.
Arī Latvijas māksla neizpaliek bez pašportretiem un arī mums ir šedevri, piemēram, Jāņa Pauļuka „Pašportrets" (1950), – jauns, skaists, talantīgs un, skatoties uz šo darbu, gribas teikt – ģeniāls. Nacionālā mākslas muzeja īpašums, starp citu – reproducēts uz Pauļuka grāmatas vāka.
Mākslinieki gleznojuši arī savus kolēģus, savas cunftes pārstāvjus, tur ieskanas gan sarkasms, gan ironija, bet arī nepieciešamība pēc kolēģa, lai riņķotu vienā orbītā, jo viens jau nav karotājs.
Imants Vecozols gleznojis Konrādu Ubānu, mākslinieku, kuru ļoti cienījis, kuru labprāt piemin savās sarunās, neslēpjot savu cieņu un mīlestību pret šo meistaru un skolotāju. Vecozols gleznojis arī savus kolēģus – Juri Jurjānu, Alekseju Naumovu. Var teikt, ka viss turpinās. Mākslinieki arī šodien glezno sevi, jo tas ir pateicīgs modelis un ne tikai. Gleznojot sevi, viņi runā par to, kas mākslā tik svarīgs – par pārdzīvoto, izsāpēto, zaudēto, par savām ciešanām, ilgām un piepildījumu. Viņi ir emocionālāki, jūtīgāki un arī... nežēlīgāki. Vai tā ir? To redzēsiet izstādē galerijā "Daugava". Pieļauju domu, ka tas būs skaists piedzīvojums ne tikai māksliniekiem, bet arī publikai – cilvēkiem, kuriem šie darbi tiks rādīti.
Izstādē skatāmo darbu autori: Imants Vecozols, Normunds Brasliņš, Andris Eglītis, Valdis Krēsliņš, Jānis Purcens, Anna Baklāne un citi.
Galerija "Daugava"
Alksnāja iela 10/12, Rīga
o., t., c., pt., s. 11.00–18.00
pirmdienās, svētdienās slēgts www.galerijadaugava.lv