VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Brāļu Sternu pasaule Elīna Ruka, Fotogrāfe Saruna ar Dagu un Maiku Sterniem | |
| Dags un Maiks Sterni (Doug & Mike Starn) dzīvo tādā pašā pasaulē kā mēs. Tā ir gaisma, vēsture, kultūra, cilvēki un mijiedarbība, kas sniedz pamatu viņu darbiem, filosofijai, izaugsmei un metaforām. Naktstauriņi, sniegpārslas, koki, budas un bambusi – tie ir tikai redzamie attēli, kuri stāsta par gaistošiem mirkļiem, par domu struktūru, par visu, kas veido mūs kā individuālas personības, par to, kas mums visiem kopīgs un katram tik atšķirīgs. Identiskie dvīņi piedzima 1961. gadā Ņūdžersijā un kopš bērnības vienmēr ir kopā gan domās, gan darbos. Viņu meklējumi zinātnē un mākslā materializējušies daudzās izstādēs visā pasaulē. Jaunākais un, iespējams, grandiozākais darbs Big Bambú: You Can’t, You Won’t, and You Don’t Stop (“Lielais bambuss: Apstāties nav iespējams”) ir bambusu mikrokosms, kas auga uz Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzeja jumta astoņus mēnešus. Big Bambú – 5000 bambusu un 50 jūdžu neilona virves 50 pēdu augstumā – ir mākslinieku filosofijas kvintesence par pastāvīgām, nebeidzamām pārmaiņām, par dzīvību un tās jēgu un galu galā par ikkatru no mums. | |
 Dags un Maiks Sterni. 2010. Pateicība māksliniekiem | |
| Elīna Ruka: Kā jūs ar sevi iepazīstinātu auditoriju, kas par jūsu darbiem neko daudz nezina? Maiks Sterns: Galvenokārt mēs esam pazīstami ar sniegumu fotogrāfijas jomā. Tā gan nav tradicionālā fotogrāfija, tā ietver ļoti plašu spektru un ir konstruktīva; jūs jau redzat, kā tā ir veidota, – tai izmantotas dažādas papīra lapas un dažādi mediji. Dags Sterns: Konceptuālā ziņā mēs esam mākslinieki, kas darbojas ar fotogrāfijas mediju. Pēdējā laikā mūs saista dabas tēmā balstīti tēli. Mēs esam sadarbojušies visu mūsu dzīvi. E.R.: Pētot citas publikācijas, es pamanīju, cik ļoti jūs papildināt viens otru. Kad viens no jums meklē īsto vārdu, otram tas jau ir uz mēles. Vai jūsu idejas rodas tikpat vienlaicīgi kā vārdi? M.S.: Tas ir tāpat. Mums ir kopīga filosofija, un arī idejas darbam mēs radām kopīgi. E.R.: Viena no jūsu darbu idejām ir par pretstatiem, kas kopēju tēlu veido tikai kopā, – kā indivīds sabiedrībā vai kā personiska pieredze vai domas, ko var saprast lielāka cilvēku grupa. Vai šie koncepti izriet no tā, ka jūs esat identiskie dvīņi – tik līdzīgi un tajā pašā laikā tik atšķirīgi? D.S.: Mēs to redzam kā vienu no pietiekami nenovērtētiem pasaules aspektiem – viss ir viens un tas pats, tikai atšķirīgs, un tas arī viss. M.S.: Iespējams, ka to atzīt mūs mudina fakts, ka esam absolūti identiski, tomēr kā indivīdi – ļoti atšķirīgi. Tas, ka mums jāveido viens veselums, caurauž mūsu mākslu – viss ir kā daļa no kaut kā cita, un to veido daudzi elementi. Šo ideju mēs vienmēr esam paturējuši prātā. E.R.: Kas ir jūsu iedvesmas avoti? M.S.: Tā ir mūsu personiskā filosofija un mūsu interese par zinātni. D.S.: To ir veidojusi mūsu interese par zinātni – kā darbojas pasaule, kā darbojas kosmoss. Tas nav tik daudz sociālā vai psiholoģiskā gultnē, drīzāk kā mēģinājums uzskatāmi parādīt mūsu filosofiju. Taču nav arī tā, ka mums būtu kāda filosofija un mēs domātu, kā to varētu pārspēt. Tā drīzāk ir iedvesma, kas rodas no kā tāda, ko mēs vēlētos redzēt, un, ja tā padomā, tas vienmēr atgriežas pie mūsu filosofijas, un mūsu darbs kļūst spēcīgāks. E.R.: Jūs esat teikuši: “Gaisma ietekmē katru mūsu lēmumu un darbību.” Cik burtiski tas jāsaprot? Vai gaismas koncepts ir jūsu filosofija? D.S.: Šis apgalvojums attiecas uz mūsu individuālo gaismas definīciju, un tas nav jāuztver burtiski. Vairākās savā ziņā saistītās darbu sērijās, piemēram, Attracted to Light (“Gaismas saistītie”), Structure of Thought (“Pārdomu uzbūve”), Black Pulse (“Melnais pulss”), gaisma ir vienojošais lielums, un gaisma mums nozīmē visu – tā ir tas, ko mīl un ko ienīst. Tā mūs vada, vai mēs to apzināmies vai ne. Runājot par dualitātēm, ko tu minēji iepriekš, melnais vienlaicīgi ir gan gaismas neesamība, gan pilnīga gaismas absorbcija, un tas mūs vienmēr ir fascinējis. M.S.: Mēs jau ilgu laiku neesam runājuši par šiem gaismas darbiem, nu jau divus gadus mūsu uzmanības lokā galvenokārt ir bijis Big Bambú. E.R.: Kas ir jāsasniedz, lai jūs būtu emocionāli un mākslinieciski apmierināti? D.S: No visa, ko esam jebkad darījuši, šis sniedz vislielāko apmierinājumu! Kādēļ tā? Man šķiet, no vienas puses, tas ir tādēļ, ka šai darbā ir tik daudz tiešas radīšanas katru dienu. Tas ir mākslas darbs, pie kura visu laiku ir jāatgriežas, kam kaut kas jāpievieno vai jāmaina. M.S.: Mēs nekad ne ar ko neesam apmierināti! Mēs turpinām to barot un liekam tam augt, un tieši tas ir prieks. Tā vien šķiet, ka arī šis darbs mūs mīl! D.S.: Tas ir bijis tāds prieks – mums vienmēr patīk veidot mākslas darbus, tomēr nekas mūs nav tā iepriecinājis kā šis darbs. | |
 Dags un Maiks Sterni. Lielais bambuss. Instalācija. Fragments. Foto: Elīna Ruka | |
| E.R.: Pastāstiet, lūdzu, ko vairāk par Big Bambú! D.S.: Tas bija iecerēts, lai skaidrāk pastāstītu, kāds ir mūsu darbs, un pavēstītu, ka viss ir veidots no daudziem gabaliņiem un nepārtraukti… M.S.: … savstarpēji ietekmējas un ļauj radīt ko citu, nekas nekad nav pabeigts. D.S.: Cilvēki katru reizi tam tuvojas jaunā veidā, un, pateicoties šīm idejām, darbs kļūst par kaut ko jaunu. Vai nu tas ir pats cilvēks, vai tā ir pilsēta, kultūra vai kāda ģimene – tas nepārtraukti kļūst par kaut ko jaunu. Daļu savienošana padara iespējamu nākamo daļu pievienošanu. Sākotnēji mēs bijām iecerējuši arī arku, kas stieptos pēc iespējas tālāk, iespējams, attēlojot brīdi, kad vairs īsti nav zināms, kur tā tiecas. Tā izstieptos, cik tālu vien iespējams, tad noslīgtu zemē, tiktu demontēta un... M.S.: ...un turpinātu augt telpā caur artērijas sistēmu. Šeit mēs to nevarējām īstenot, tādēļ nolēmām izmantot citu motīvu, ko jau esam vairākkārt izmantojuši, – jūras ainavu. Tā ir nemainīga, tomēr nepārtraukti kļūst par kaut ko jaunu. Tā vienmēr ir kustībā – vienlaikus gan vienmēr ir, gan nekad nav tā pati. Un tādi esam mēs visi. E.R.: Vai jums jau no paša sākuma bija skaidrs, kā jāizskatās Big Bambú? D.S.: Pagāja pāris nedēļas pēc tam, kad Metropolitēna muzejs bija mūs uzaicinājis… M.S.: ... nākt klajā ar tam domātu ideju, kad mēs sapratām, ka jūras ainava ir īstā; tad mēs sākām veidot modeli un mums radās vispārīga apjausma, kāds būs mērogs. D.S.: Bet katra diena atnes milzīgu haosu – lai veidotu šo mākslas darbu, mēs sadarbojamies ar 10–16 alpīnistiem un dodam viņiem ārkārtīgi lielu brīvību. Tādējādi mākslas darbs ir tik dzīvīgs! Mēs sniedzam viņiem noteiktas idejas, kā mākslas darbs būtu jāveido. Iespējams, mēs vēlamies, lai vairāki bambusa gabali sniegtos vienā virzienā, radot noteiktu enerģijas plūsmu. Mums jāsaglabā haoss! E.R.: Pirmo Big Bambú jūs izveidojāt savā Bīkonas darbnīcā. Vai šeit, Metropolitēna muzejā, ir citādi? D.S.: Jā, ir gan labāk, gan sliktāk. Šeit nav tādas brīvības – mums jāņem vērā apmeklētāji un viņu drošība, mākslas darbs jāierobežo noteiktā telpā; mūsu darbnīcā tas nepārtraukti aug, un tā virzība ir īsts saviļņojums. Pozitīvais strādāšanai šeit Ņujorkā, Centrālparkā… M.S.: …un ar Metropolitēna muzeju ir tas, ka muzejam ir viena no lielākajām kolekcijām pasaulē, – atrasties šeit ir neticami! D.S.: Mēs esam šeit katru dienu jau astoņus mēnešus, strādājot pie mākslas darba. Vēl viens pozitīvs faktors ir apmeklētāji – tas ir lieliski, ka ir kāds, kas to visu izbauda! Un pati atrašanās saules gaismā ir neticama. E.R.: Cik daudz šī mākslas darba ietvaros jūs aizdomājaties par tādiem konceptiem kā laiks un telpa? D.S.: Mākslas darbs nepārtraukti mainās… M.S.: Tas patiešām ir viens no darba medijiem. D.S.: Un mēs šo procesu dokumentējam fotogrāfiski. Mēs vēlējāmies veidot time lapse fiksāciju un fotografēt to katru dienu, taču diemžēl šim fotografēšanas projektam pietrūka līdzekļu, tādēļ esam fiksējuši tikai gabaliņus, ne visu procesu. M.S.: Es gribētu, lai šī darba attīstība būtu aplūkojama, tā gūstot priekšstatu par izmaiņām laikā un vietā. | |
 Dags un Maiks Sterni. Lielais bambuss. Instalācija uz Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzeja jumta. 2010. Pateicība māksliniekiem | |
| E.R.: Kāda pieredze gūstama jūsu Big Bambú fotogrāfiskajā darbā? D.S.: Manuprāt, attēli palīdz translēt kaut ko no šī darba un tā veidotāju dzīves… M.S.: Tas ir darba sociālais aspekts. D.S.: Mums šie darbi ir organismi, un gan mēs ar Maiku, gan alpīnisti ir šī organisma daļa, mēs esam tikai organisma aģenti, kas nodrošina tā kustību un augšanu. M.S.: Manuprāt, attēliem un videomateriāliem ir būtiska loma aktivitātes sajūtas veidošanā. E.R.: Vai Big Bambú ir pabeidzams mākslas darbs? D.S.: Tā ir vesela darbu sērija, mēs netaisām tikai šo vienu darbu, līdz ar to pieļauju, ka tas ir pabeidzams. M.S.: Kad tas ir beidzies, darbu var nolikt malā, un tas ir beidzies. E.R.: Jo ir laika ierobežojums… D.S.: Jā, mēs labprāt to turpinātu… M.S.: Ja vien varētu nodrošināt darbnīcā esošajam darbam finansējumu un tik turpināt, pat vēl ilgi pēc mūsu nāves. Tas ir mūsu mērķis! E.R.: Jūsu darbi, kaut šķietami vienkārši no ārpuses, ideju un izpildes ziņā ir sarežģīti. Daudzi tomēr tajos saskata tikai skaistumu, nemaz neizprotot to dziļumu. Vai, jūsuprāt, mākslas darbs tā kaut ko zaudē? M.S.: Daudzi nesaprot, kas tajā ir, viņi nevēlas saskatīt vairāk – viņi redz kaut ko skaistu un nedomā, ka tur varētu būt vēl kas. Tas ir darbos iekšā. Daži to ierauga paši, dažiem nepieciešamas kādas iepriekšējas zināšanas, un tajā nav nekā nepareiza. D.S.: Ir pietiekami daudz cilvēku, kas, kā liekas, šo darbu saprot un no tā daudz gūst; mēs esam laimīgi un tikai turpinām darboties. E.R.: Es jūsu darbus uztveru kā tekstu, kurā katrs vārds ir pareizajā vietā – nekas nav pateikts par daudz vai par maz. Vai jūs kādreiz esat izjutuši to, ka viens solis citā virzienā varētu visu sabojāt? D.S.: Tas nav tik vienkārši, vienmēr jāskatās līdzi, kas tiek darīts. M.S.: Ar šo darbu mēdz gadīties tā, ka alpīnisti kaut ko novieto nepareizā vietā un mums kaut kas ir jādara no jauna vai jāpārtaisa tā, lai viss notiktu, kā mēs esam iecerējuši, tomēr viss notiek bez pārāk lielas kontroles. Citos mūsu darbos ir zināma brīvība un vaļīgums, tomēr mēs zinām, kā un kad to ierobežot. E.R.: Vai jums ir kādi nepabeigti plāni vai idejas? Tā vien šķiet, ka, par spīti visam, jūs stūrgalvīgi mēģināt atrast veidu, kā gūt panākumus. M.S.: Esam diezgan mērķtiecīgi savu mērķu sasniegšanā. Mēs vienkārši zinām, ka viss ir iespējams! Mums ir padomā daudz plānu, ko vēl neesam īstenojuši vai nu naudas, vai laika ierobežojumu dēļ. E.R.: Ko jūs plānojat nākamo pēc Metropolitēna Big Bambú? M.S.: Būs vajadzīgi daži mēneši, lai šo darbu demontētu, un tad mēs turpināsim strādāt ar šeit uzņemtajām fotogrāfijām un videomateriālu. D.S.: Mēs strādājam arī pie mazākām skulptūrām, kas balstītas uz Big Bambú, un plānojam, kā to aizvest uz citām pilsētām un valstīm. Vairāk informācijas: www.starnstudio.com un www.metmuseum.org. /No angļu valodas tulkojusi Ilva Šinta/ | |
| Atgriezties | |
