VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Ceļvedis "Latvijas Mākslas akadēmijas ēka" Kristiāna Ābele, LMA Mākslas vēstures institūts Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts un Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds turpina sēriju “Rīgas mākslas un arhitektūras pieminekļi” (zinātniskā redaktore Elita Grosmane), ar Valsts kultūrkapitāla fonda un pašvaldības aģentūras “Rīgas pilsētas arhitekta birojs” atbalstu latviešu un angļu valodā (tulk. Stella Pelše) izdodot Dainas Lāces sagatavoto ceļvedi “Latvijas Mākslas akadēmijas ēka” (mākslinieks Aivars Sprūdžs, makets Al secco). | ||||||||||
 Daina Lāce. Latvijas Mākslas akadēmijas ēka / The Building of the Latvian Academy of Art - Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2011. 24 lpp.: 48 il. ISBN 978-9934-8038-8-8 | ||||||||||
| Arhitekta Vilhelma Bokslafa (Wilhelm Bockslaff) projektētais nams 20. gadsimta sākumā tika celts Rīgas biržas apvienības komercskolas vajadzībām, bet 1940. gadā tas kļuva par Latvijas Mākslas akadēmijas mājvietu. Ceļvedis iepazīstina ar ēkas būvvēsturi un plānojumu, palīdz saskatīt pagātnes mantojumu akadēmijas telpās un iepazīstina ar neogotisko formu valodu, kuras lietojums šo būvdarbu padarījis par izteiksmīgu akcentu Rīgas centra apbūvē. Izdevums ilustrēts ar 48 vēsturiskiem un mūsdienu attēliem, kuru vidū īpaši jāizceļ Bokslafa oriģinālprojekts (1902) un viņa darinātie fasāžu akvareļi. Tā sagatavošanā izmantoti materiāli no Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Arhitektūras muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas, Baltijas Centrālās bibliotēkas un SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” krājumiem. Ceļveža autore Daina Lāce ir LMA Mākslas vēstures institūta pētniece, kas specializējusies 19. gs. arhitektūras vēsturē un 2010. gadā aizstāvējusi disertāciju “Rīgas pilsētas arhitekts un rātes būvmeistars Johans Daniels Felsko (1813–1902)”. Viņas publikāciju vidū ir ceļvedis “Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca” (2000) un raksti Latvijas un Vācijas zinātniskajos izdevumos. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
