VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Gugenheima muzejs Helsinkos? Elīna Dūce, Mag.Art. Pirms teju trim gadiem (2008. gada aprīlī) par Gugenheima muzeja Viļņā (The Vilnius Guggenheim Hermitage Museum) ēkas Nēres upes krastā projekta konkursa uzvarētāju tika nosaukta irākiešu izcelsmes arhitekte Zaha Hadida. Tobrīd publiskajā telpā izskanēja doma, ka būtu ideāli, ja muzeju varētu atklāt 2012. gadā. | ||||||||||
 No kreisās: Janne Gallen-Kallela-Sirén, Tuula Haatainen, Richard Armstrong, Jussi Pajunen, Ari Wiseman. Publicitātes foto | ||||||||||
| Pašvaldība bija atvēlējusi šī projekta īstenošanai līdzekļus (70-84 miljonus eiro), kā arī plānoja privāto līdzekļu piesaisti. Bija izskaitļots, ka muzeja atrašanās Viļņā radīs 900 jaunas darba vietas un 700 miljonus eiro lielu apgrozījumu gadā. Gugenheima muzeja būvniecību Viļņā kritizē un neatbalsta liela daļa vietējo mākslas un akadēmisko aprindu cilvēku. Taču provizoriskie ieguvumi, kurus paspilgtina „Bilbao efekts” (1997. gadā atklātais Gugenheima muzejs Bilbao pārvērta visu basku apdzīvoto teritoriju Spānijā un Bilbao pilsētu, kas iepriekš bijusi pamesta rūpniecības vieta, par galveno ārzemju tūristu āderi), ir atstājuši paliekošu iespaidu. Jāpiemin, ka interesi par Modernās mākslas centra būvniecību blakus Viļņas Nacionālajai mākslas galerijai (atklāta 2009. gada vasarā, par savu mītnes vietu iegūstot 20. gs. 60. gados projektēto un 1980. gadā pabeigto ēku Nēres upes krastā, kurā pirmos desmit gadus atradās Lietuvas PSR Revolūcijas muzejs) ir izrādījis kāds uzņēmējs, kuram pieder plaša modernās mākslas kolekcija. Cita starpā, viņš savā iniciatīvā vēlās iesaistīt valsts un pašvaldības dotācijas, lai ēku uzbūvētu. Kamēr Viļņas Gugenheima muzeja projekts iestrēdzis finansējuma meklējumos un turpina dzīvi „uz papīra”, Solomona Gugenheima fonda bijušais direktors Tomass Krenss (Thomas Krens) 2011. gada janvārī vēstījis, ka Helsinki ir gatavi maksāt 2,5 miljonus ASV dolāru tā saucamajai priekšizpētei jaunam Gugenheima muzejam Helsinkos. Saskaņā ar Helsinku pilsētas mēra Jusi Pajunena (Jussi Pajunen) paziņojumu, lai atdzīvinātu Helsinku krastmalu, pilsēta ir atvēlējusi vecās ostas teritoriju 250 hektāru platībā dažādu projektu izmantošanai, tai skaitā, atsevišķas teritorijas daļas – izglītībai, zinātnei un mākslai. Gugenheima muzeja Helsinku filiāli pilsētas plānos mēģina virzīt Helsinku Mākslas muzeja direktors Jans Gallens-Kallela-Sirens (Janne Gallen-Kallel-Sirén). Priekšizpēti ir plānots pabeigt 2011. gada beigās, noskaidrojot visu – sākot ar muzeja misiju līdz potenciālajai ekonomiskai ietekmei uz reģionu. Izpētes komisijā iesaistītas amatpersonas gan no Gugenheima fonda, Helsinku pašvaldības un Helsinku Mākslas muzeja, gan arī no Somu kultūras centra un Zviedru kultūras centra fonda Somijā. Portāls „artinfo.com” par intriģējošu saskatījis projekta saskaņošanas kārtību, kas paredzēta ar Helsinku pilsētas domes, Gugenheima fonda valdes un Gugenheima muzeja Bilbao filiāles svētību, ņemot vērā, ka pēdējā institūcija būs iecerētā muzeja tiešais konkurents sacensībā par tūristu piesaisti. Tikmēr Gallens-Kallela-Sirens laikrakstam „The New York Times” Helsinku pieredzi raksturo kā pilnīgi jaunu muzeja izveides modeli: „Mēs vispirms cenšamies radīt 21.gadsimta muzeja koncepciju, pēc tam sekos arhitektūra kā daļa no muzeja,”1 paskaidrojot, ka, ja muzeja būve ir visupirms, tad viss pārējais tiek pakļauts tai. Arī šī brīža Gugenheima fonda vadītājs Ričards Armstrongs (Richard Armstrong) akcentēja šī notikuma unikalitāti, jo, viņaprāt, tā ir neierasta izdevība sākt darbību no baltas lapas, bez prasībām un savstarpējiem solījumiem: „Iepriekš mums tika iedota kaste un pateikts, ka tā ir jāpiepilda. Šī izdevība mums dod iespēju iztēloties muzeju nākamajam gadsimtam.” Gugenheima pirmais muzejs tika uzbūvēts Ņujorkā (1959. gadā) pēc arhitekta Frenka Loida Raita (Wright, 1867–1959) projekta. Šobrīd muzeja filiāles atvērtas Venēcijā (1976), Berlīnē (1997), Bilbao (1997), Lasvegasā (2008) un citur. 1 Carol Vogel. Guggenheim Considers a Museum in Helsinki – The New York Times. 18.01.2011. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
