Latvijas Mākslinieku savienības galerijā no 4. janvāra skatāma mākslinieces Lindas Kozules (1968) personālizstāde www.lindakozule.lv. Izstādē māksliniece atklāj savu iekšējo pasauli un sniedz ieskatu radošās darbības nozīmīgākajos posmos.
„Es zināju, KA tā ir.
Neviens nezināja, KĀDA tā ir.
Man vajadzēja to iepazīt, lai varētu attēlot.
Nē, otrādi – vajadzēja attēlot, lai iepazītu.
Uzzīmēt.
Kā?
Man bija jāsaprot, kā veidojas līnija.
Kā satumst ēna.
Kā no plaknes rodas apjoms, un kas virza šo kustību.
Blīvā, neskaidrā informācija prasīja precīzus izteiksmes līdzekļus.
Un te tā ir – mana pasaule!
Satraucošākais jautājums bija – vai atpazīšu to?
Varbūt tie ir meli?
Nē.
Tomēr kaut kas šķita svešs, līdz sapratu: nav STĀSTA.
Stāsts, kas man liekas tik interesants citu autoru radītajos darbos.
Bet mana pasaule izrādījās matērija PIRMS stāsta. Tā tikai grupējas, strukturējas, lai ko pateiktu.”
/Linda Kozule/
Ekspozīcija LMS galerijā saistīta ar mākslinieces mājas lapas atvēršanu virtuālajā telpā. Tajā iepazīstama Lindas Kozules radošās darbības plašā amplitūda – tematiski un tehniski daudzveidīgi risināto zīmējumu, tekstu un gleznu klāsts.
Linda Kozule ir Latvijas mākslas ainai neordināra radoša personība, kas izpaužas galvenokārt kā gleznotāja. Viņa satraucoši savdabīgi strādā ar savu emociju un vizuālo pieredzi: meklē ceļu visīstāko iespaidu atklāsmei, nevis ierasti izklājot tos krāsu un tēlu slāņos, bet drīzāk it kā plēšot vispārējā inercē pašradošos tēlus nost no audekliem, nost no prāta.
Gleznu autorei nākas būt arī dzejniecei. Tas, kas noplēsts no audekliem, kaut kur patveras un viegli tiek laukā, izteikts vārdos. Gleznas neko neattēlo. Tajās redzamas svītras, laukumi, krāsas – apmēram tas, par ko pārvēršas vizuālie dabas iespaidi, zibot aizvērtās acīs pēc pastaigas pa mežu vai parku, pēc skatīšanās saulē (tiklab arī caur apziņu simtkārt filtrējot kultūru pieredzi un personiskus stāstus). Gandrīz šamaniskas prakses rezultātā māksliniece iegūst attēlu – kompozīciju – vielu, kam var uzticēties.
Kā drošāko metodi pasaules izziņā māksliniece izmanto eksperimentu. Viņa pārbauda – loka, burza, sadur, tīši nepareizi uzvelk audeklus uz rāmjiem. Gleznas viņas rokās kļūst par tādiem kā origami – skulpturāliem objektiem, kas spēj izteikt lietu būtību.
Mākoņi, ūdens virsma, lietus, saule, koki, ziedi, vīzijas par svešu un mīļu cilvēku pieredzi... Tie ir motīvi, kas iedvesmo Lindu Kozuli un kuru neparastās interpretācijas gaida skatītāju vērtējumu.
/Aiga Dzalbe/
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga www.lmsgalerija.lv