VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Ilgvara Gradovska fotoizstāde "Mans laiks – cilvēku zeme zem kājām" Anna Audere 15.11.2010 - 30.01.2011 No 15. decembra Melngalvju nama galerijā apskatāma fotogrāfa Ilgvara Gradovska personālizstāde "Mans laiks – cilvēku zeme zem kājām". Lielformāta foto attēlos skatāma gan Latvijas daba, cilvēki un Baltijas jūra tās dažādajās izpausmēs, gan elpu aizraujoši kadri no augstkalnu ekspedīcijām. | ||||||||||||||||||
 Ilgvara Gradovska fotogrāfija | ||||||||||||||||||
| Ekspedīciju ietvaros fotogrāfs Ilgvars Gradovskis pabijis Tadžikistānā, Nepālā un Tibetā, kur kopā ar komandas biedriem iekarojuši kalnu augstākās virsotnes, to skaitā arī Everestu. Nu kalni palikuši pagātnē, bet to izraisītās izjūtas, tur sastaptie cilvēki, no atmiņas nav izdzēšami – tie raugās uz mums, tāpat kā mūsu pašu cilvēki šeit, Latvijā. Ilgvars Gradovskis dzimis Alūksnē 1944. gadā, bērnību pavadījis Mārkalnē – 9km no Igaunijas un 9km no Krievijas robežas. Te, palīdzot tēvam gaterī, nopelnīts pirmais fotoaparāts Ļubiteļ. Vēlāk darbs Kalnbērza institūtā jeb Traumās par kinooperatoru, dokumentējot operācijas, tam sekojis darbs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Muzejā sastaptais Imants Zauls ieved Ilgvaru Gradovski Teodora Ķirša komandā un kalnu pasaulē – kopš bērnības izsapņota, bet vēlīni iegūta mīlestība. 1989. gadā sekoja pirmā ekspedīcija, kuras laikā komanda pieveica augstāko toreizējās Padomju Savienības virsotni – Komunisma smaili, tālāk jau Himalaji – Daulagiri un Everests. Līdz tam kalnus tikai televizora ekrānā skatījušais Ilgvars Gradovskis bija komandas sastāvā kā fotogrāfs. „Mans pamatuzdevums bija palīdzēt ikvienam no līdzbiedriem tikt pēc iespējas tālāk un augstāk. Pat domās nekad neskatīju sevi virsotnēs,” izsakās izstādes autors. Viņa virsotnes ir mājās atvestās fotogrāfijas, kurās kalni un kalnieši parādās visā savā daudzveidībā. „Kad tu naktī piecu vai septiņu tūkstošu metru augstumā virs jūras līmeņa izej no telts, debesis ir melnas un zvaigžņu pilnas. Tās ir ļoti, ļoti tuvu. Tikpat kā ar roku sasniedzamas. Piena Ceļš – balts un varens – tieši virs galvas. Un tur – mūžīga kustība. Šo sajūtu aizmirst nav iespējams – ilgas pieskarties Piena Ceļam,” tā Ilgvars Gradovskis. Melngalvju nams apmeklētājiem atvērts otrdienās–svētdienās no 11.00 līdz 17.00. Slēgts pirmdienās. | ||||||||||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
