|
|
|
| Norvēģijas un Dānijas filmu programma "Sievietes skats" Līva Rubene, Kinoskola No 25. līdz 28. novembrim norisināsies Norvēģijas un Dānijas filmu programma Sievietes skats, kurā iekļautas norvēģu un dāņu spēlfilmas, ko veidojušas režisores – sievietes. Programmas fokuss ir “sievietes skats”, tas unikālais pasaules izjūtā, filmu tematikā un stāstījumā, ko savos radošajos darbos, arī šķietami tradicionāli tik vīrišķīgā profesijā kā kinorežija, ienes sievietes. Filmu programma skatāma kinoteātrī KSuns no ceturtdienas līdz svētdienai seansos plkst.18.00 un 20.00. Filmu programmas atklāšana – 25. novembrī plkst.17.30. Ieeja uz seansiem – brīva. | ||||||||||
 | ||||||||||
| Valda uzskats, ka skandināvu sievietes ir stipras un emancipētas. Šajā Dānijas un Norvēģijas filmu programmā šis pieņēmums tiek vienlaikus atspēkots un apstiprināts - filmas ir skarbas skartā tēmu loka ziņā un emocionālo trauslumu un gaistošumu uzsverošas ik niansē. Programmā iekļautas četras norvēģu (vēl arī īsfilma) un trīs dāņu lentes, kurās sievietes tēlam iedalīta centrālā loma, jo gan to režisores, gan galvenās ekrāna varones ir sievietes. Filmu programma ir reta un lieliska iespēja redzēt aktuālākās mūsdienu norvēģu un dāņu režisoru filmas, arī rosināt diskusiju, vai sieviešu režisoru filmas, to stāstītie stāsti ir īpašāki, emocionālāki, jūtīgāki par viņu kolēģu veidotiem darbiem. Tā ir arī iespēja novērtēt Ziemeļvalstu režisoru filmas, kas guvušas panākumus starptautiskā arēnā. Dānijas programmu veido trīs starptautisku atzītu režisoru – Anetes K. Olesenas, Pernilles Fišeres Kristensenas, par filmu “Izglītība” Oskaram nominētās Lones Šērfigas darbi. Savukārt Norvēģiju pārstāv pieredzējušās režisores Evas F.Dāras, jauneklīgās, temperamentīgās Margrētas Olinas, kā arī skatītāju mīlestības lutinātās Sāras Jonsenas filmas. Pasākuma ietvaros (26. novembrī Spīķeros "kim?" no plkst.11.00) notiks arī zinātniska konference Women's Angle, kurā uzstāsies Norvēģijas kino profesionāļi – režisore Eva F.Dāra, kinoteorētiķis Jans Eriks Holsts, kā arī Latvijas kino teorētiķi un praktiķi. Konferenci vadīs LU asociētais profesors Viktors Freibergs. Tā tiek organizēta sadarbībā ar LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikāciju studiju nodaļu. | ||||||||||
 Kadrs no režisores Sāras Jonsenas filmas "Upperdog" (2009, Norvēģija). | ||||||||||
| Filmu programma kinoteātrī "K Suns" (Elizabetes iela 83/85) 25. nov. 17.30 "Tempo" (rež. Eva F. Dāra, Norvēģija) "Mazais kareivis" (Lille Soldat, 2008, Anete K. Olesena, Dānija) 20.00 "Marss un Venera" (Mars og Venus, 2007, rež. Eva F. Dāra, Norvēģija) 26. nov. 18.00 "Apelsīnu meitene" (Appelsinpiken, 2009, rež. Eva F. Dāra, Norvēģija) 20.00 Upperdog (2009, rež. Sāra Jonsena, Norvēģija) 27. nov. 18.00 "Gluži kā mājās" (Hjemve, 2007, Dānija) 20.00 "Dejotāji" (Dansen, 2010, rež. Pernille Fišere Kristensena, Dānija) 28. nov. 18.00 "Eņģelis" (Engelen, 2009, rež. Margrēta Olina, Norvēģija) 20.00 Upperdog (2009, rež. Sāra Jonsena, Norvēģija) Upperdog (2009, rež. Sāra Jonsena, Norvēģija), pērnā gada apbalvotākā un skatītāju mīlētākā filma Norvēģijā, ir dramatiski komisks stāsts par multikulturālisma dažādajām sejām mūsdienu sabiedrībā. Poļu viesstrādniece Oslo, adopcijas rezultātā Norvēģijā šķirti auguši māsa un brālis no Korejas, jauns puisis, kuru vajā Afganistānas kara trauma, aukstasinīga žurnāliste un citi tiek ierauti attiecību un notikumu virpulī, kura negaidītie, taču likumsakarīgie pagriezieni izārda ilgi noklusēto, apspiesto un apslēpto. Filmā “Apelsīnu meitene” (Appelsinpiken, 2009, rež. Eva F. Dāra, Norvēģija) sievietes skatījums izpaužas stāstījuma romantiskajā un sapņainajā traktējumā. Tās centrā ir divu paaudžu vīriešu atšķirīgās pieredzes romantiskajos līkločos. Sešpadsmitajā dzimšanas dienā Georgs saņem kaudzīti neatvērtu vēstuļu, kuras pirms miršanas dēlam adresējis tēvs. Mazpamazām Georgs iegrimst vēstulēs aprakstītajos, spriedzes pilnajos notikumos, kuru gaitā jaunais Jans Olavs un noslēpumainā “apelsīnu meitene” viens otru pazaudē un atkal atrod visneparastākajos apstākļos un vietās. To, kas ir šī meitene, viņš uzzina tikai stāsta beigās... “Marss un Venera” (Mars og Venus, 2007), vēl viena režisores Evas F. Dāras filma, ir veltījums visiem pāriem, kas neatlaidīgi cenšas izšķirties. Filmas sākas punktā, kur citas romantiskās komēdijas parasti beidzas: Ida un Matiass, ideālā sieviete un ideālais vīrietis, ir atraduši viens otru, baznīcas zvani noklusuši, un kāzu kleita pārdota interneta izsolē. Audzinot divus bērnus un esot aizņemtiem darbā, galvenā problēma ir nepazaudēt vienam otru ikdienas steigā. Matiass un Ida dzīvo divās dažādās pasaulēs, cenšoties saprast, ko īsti dzīvē vēlas. Jo kas tad ir laime? Karjera? Izremontēta vannasistaba? Jahta? Gadījuma sekss? Jauns mīļākais / mīļākā? Vai arī laime ir tas, kas mums jau ir? Programmā iekļauta arī režisores filma “Tempo” – lakoniska īsfilma par Līnu, Geiru, viņu diviem bērniem un laiku. “Eņģelis” (Engelen, 2009, rež. Margrēta Olina, Norvēģija) ir emocionāli piesātināts un dramatisks skatījums uz ciešo saikni, kas vieno māti un meitu, un smagajām atkarībām, kas ar to saistītas. Mātes nespēja būt vienai viņu ierauj brutalitātes un pazemojumu pilnās attiecībās, kas savukārt izposta viņas un meitas maiguma un uzticības pilnās attiecības. Pieaugusi, meitene nespēj rast mieru pati savā ģimenē un pievēršas heroīnam kā vienīgajam glābiņam, kas ļauj izbēgt no ikdienas smaguma. Mātes un meitas ceļš vienai pie otras un - katrai pašai pie sevis ir grūts, taču noteikti - iešanas vērts. Dāņu filma “Mazais karevis” (Lille Soldat, 2008, Anete K. Olesena, Dānija) ir brutalitātes un maiguma kontrastos izpēlēts tēva un viņa pieaugušās, dzīves apbružātās meitas attiecību šķērsgriezums, kurā lielu lomu spēlē niknums, izmisums, un emocionāla atsvešinātība. Atgriezusies no militārā dienesta karadarbības zonā, Lote nevēlas neko citu, kā aizmirsties alkoholā. Lai nopelnītu naudu, viņa sāk darbu pie sava tēva, bordeļa īpašnieka, strādājot par šoferi un miesassargu prieka nama iemītniecēm - beztiesiskām trešās pasaules būtnēm. Pamazām Loti pārņem apziņa, ka viņas spēkos ir glābt un palīdzēt - kaut kas, ko viņai nav izdevies realizēt karalaukā. “Gluži kā mājās” (Hjemve, 2007, Dānija) ir nu jau pasaules atzinību guvušās režisores Lones Šērfigas (“Izglītība” (An Education, 2009)) iepriekšējais, Dānijā tapušais darbs - ar cilvēkmīlestību un humoru pāri plūstoša komēdija, kas risinās mazā pilsētiņā, kuras tik ierasto kārtību izjauc kāds šokējošs notikums - nakts melnumā kāds manījis pa pilsētu skrienam kailu vīrieti ar avīzi rokā. Sākas intrigas, apsūdzības, un nomelnojumi, un pat anonīmais uzticības tālrunis nespēj radušos krīzi tik drīz atrisināt. “Dejotāji” (Dansen, 2010, rež. Pernille Fišere Kristensena) ir dāņu drāma par grūtībām, ar kurām jāsastopas, izdarot svarīgu izvēli. Filmas darbības centrā ir deju skola, ko vada pievilcīgā un atraktīvā Annika un viņas māte. Kādu dienu Annika sastop Lasi un kaislīgi iemīlas. Taču Lase glabā kādu noslēpumu, kuru viņš nav uzdrīkstējies atklāt Annikai, ko tādu, ko nav tik viegli piedot. Annika ir sarežģītas izvēles priekšā – viņa ir spiesta uzzināt par Lases tumšā noslēpuma dzīlēm un arī atklāt daudz ko jaunu sevī, un viņas mīlestības cena izrādās augsta. Organizē Nodibinājums "Kinoskola". Atbalsta Norvēģijas Karalistes vēstniecība, Dānijas Kultūras institūts, biedrība "kim?", "K Suns". | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
