VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Starptautiskais plenērs "Marks Rotko 2010" Daugavpilī Guna Millersone, gleznotāja, Talsu novada muzeja galv. speciāliste mākslas jautājumos Man ļoti gribējās būt Daugavpilī un gleznot šajā plenērā, par kuru līdz šim biju dzirdējusi tikai labus vārdus. | |
| Šis pasākums šogad notika jau sesto reizi, un tradicionāli tas vienmēr noslēdzas ar plenēra darbu izstādes atklāšanu Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā 25. septembrī – Marka Rotko dzimšanas dienā. | |
 Kristians Brīds (Itālija) | |
| Otrs svarīgs iemesls, kāpēc vēlējos tur būt, bija savām acīm pārliecināties, kā Daugavpils īsteno un iet uz savu skaisto mērķi – Rotko Mākslas centra atklāšanu Daugavpils cietokšņa "Arsenālā" 2013. gadā, kad Markam Rotko būs 110. dzimšanas diena. Galu galā man bija laimējies būt Daugavpilī arī 2003. gada septembrī, Rotko 100. jubilejā, un toreiz svinību pasākumus pagodināja arī Rotko bērni Kristofers un Keita. Tagad, pēc septiņiem gadiem esot atkal Daugavpils sabiedrībā, kura ir gan daudznacionāla (te aktīvi darbojas dažādu tautu kultūras biedrības), gan skaitliski un kvalitatīvi radoša ("Saules skola", Daugavpils Universitāte, reģiona mākslinieku asociācija, tautas mākslai piederīgie, teātris), kā arī tā sekmīgi pa šo laiku ir adaptējusies jaunajos kultūras menedžmenta nosacījumos, nevarēju nesajust, cik ļoti Daugavpils sabiedrība un pilsoniskā vide ir pārņemta ar ideju par šo savu vizuālās mākslas „kultūras arsenālu”, kurš iemiesosies pašlaik vēl izrakņātajā Daugavpils cietokšņa teritorijā un mūros, un, galvenais, cik mērķtiecīgi tā uz to iet. | |
 Guna Millersone (Latvija) | |
| Saprotams, ka šis tradicionāli katra gada septembrī rīkotais plenērs ir šī garā gājiena sastāvdaļa jeb vistiešākais darbs ar skatu nākotnē, kad Daugavpils būs vienīgā vieta Austrumeiropā, kur varēs redzēt Rotko darbu oriģinālus, lielā uzticībā deponētus no Rotko ģimenes. Un visi nāks pie manis... Jo kaut vai matemātiski parēķinot, šo sešu plenēra gadu laikā tajā ir piedalījušies 15 valstu mākslinieki (neskaitot Latviju), kuri neapšaubāmi kaut kādā veidā ir popularizējuši un cildinājuši Daugavpils vārdu savu zemju radošajās vidēs un tādējādi radījuši interesi par nākamo jauno pieturvietu Eiropas kultūras kartē. | |
 Visi plenēra dalībnieki pie Rotko zīmes. Daugavpils, 2010. gada septembris | |
| Un ne jau tikai man vien gribētos piedzīvot 2013. gada, iespējams, 25. septembri, kad Daugavpils Rotko Mākslas centrs tiks atklāts, un tur tad noteikti varēšu satikt savu Daugavpils muzeja kolēģi Faridu Zaretilo, šīs Rotko atgriešanās idejas autori un virzītājspēku un Sarmīti Teivāni, šobrīd vēl reāli neesošā Rotko mākslas centra vadītāju, projektu rakstītāju un realizētāju – abas mazas un trauslas sievietes, kuras todien būs pabeigušas titānisku darbu... | |
| |
| Šī gada plenērā piedalījās 13 mākslinieki no 11 valstīm. Pašiem tā dalībniekiem likās, ka mākslinieku atlase (no 46 pieteikumiem) ir bijusi ļoti veiksmīga (žūrijas locekļi mākslas zinātnieki Eduards Kļaviņš un Stella Pelše, Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas un muzeju pārvaldes vecākā referente Māra Ādiņa) un tādēļ arī bija patiesa interese vienam par otru, bija darbnīcu „apstaigāšana” un bezgala daudz sarunu, kā arī patīkama un kopīga brīvā laika pavadīšana. | |
 Anna Harkina-Petersena (Īrija) | |
| Protams, plenēra organizatori – Daugavpils pilsētas domes Kultūras nodaļa un tās sadarbības partneri bija daudz pūlējušās, lai mākslinieki varētu iepazīt pilsētu un apkārtnes ainavu, piedalītos dažādos interesantos kultūras pasākumos (Vitebskas teātra izrāde baltkrieviski, jaunā Mālu mākslas centra apmeklējums, Daugavpils un Zarasai folkloras ansambļu uzstāšanās Baltu vienotības dienā, plenēra dalībnieka lietuviešu grafiķa Vaidotas Janulis izstādes atklāšana, rokenrola vakars utt.). Paldies viņiem par to! Plenēra priekšpēdējo dienu vainagoja britu mākslas zinātnieka un kritiķa Deivida Anfama, M. Rotko nozīmīgākā kataloga „Mark Rothko. The Works on Canvas” sastādītāja, lekcija „Abstraktais ekspresionisms – 21. gadsimta redzējums”. Noslēguma izstādes atklāšanā muzejā arī viņš atzīmēja, ka plenēra izstādei ir augsts profesionālais līmenis, darbi ir interesanti, tajos nolasāms „...spēks, ticība, tehnika un filozofijas dažādība...”, ka izstāde esot daudz interesantāka nekā pašlaik Londonā skatāmās. Arī šoreiz katra autora viens darbs papildinās kolekciju, kura tiks izstādīta Rotko Mākslas centra atklāšanas reizē. | |
 Nina Stoupina (Beļģija) | |
| Šķirstot un salīdzinot iepriekšējo gadu plenēru katalogus, jāsecina, ka šī gada izstādē nebija skaidri pamanāmu Rotko darbu parafrāžu, kā arī nebija reālu Daugavpils vides nogleznojumu. Var teikt, ka katrs mākslinieks bija atbraucis, lai sevi šeit parādītu – kā es strādāju, kaut ko es noteikti priekš saviem nākamajiem darbiem šeit gūšu un, protams, lai iepazītos ar citiem sava amata brāļiem lai, iespējams, vēl kādreiz kaut kur satiktos. Jāatzīmē, ka visi mākslinieki darbojas dažādos žanros un tehnikās, un nosacīti var teikt, ka liela daļa no darbiem ir tapuši „pastarpināti”, ne jau tiešā veidā pieejot pie audekla un ar savu rociņu – otiņu uzgleznojot; tā strādāja tikai trīs gleznotāji. | |
 Tims van Tuls (Nīderlande) | |
| Tika ņemti talkā dažādi palīgprocesi un materiāli: spray krāsas, lētas krāsas (uz acetona bāzes), līmes un cita veida faktūras, nospiedumi, līmlentas, fotogrāfiju assamblāžas, datorkompilējumi, tekstu laukumi, trafareti, sietspiede. Un izstādē, kā jau tam jābūt Rotko pilsētā, noteikti dominēja abstrakcija... | |
| Atgriezties | |
