No 25. oktobra galerijā “Istaba” skatāma Ilzes Avotiņas personālizstāde "Terase". Aizvadītais gads mākslinieces radošajā dzīvē ienesa Spānijas elpu, kad ilgāk nekā pusgadu par Avotiņu ģimenes mājām kļuva Barselona.
Ilzes Avotiņas glezna
Ilzes Avotiņas glezna
Ilzes Avotiņas glezna
Ilzes Avotiņas glezna
Ilzes Avotiņas glezna
Ilzes Avotiņas glezna
Kamēr Kristīne Luīze Avotiņa studēja Escola Massana mākslas skolā, Ilze gleznoja, tvēra ekscentrisko dienvidu jūgendu, mākslu un sadzīvi. Liela daļa no Barselonas laika tika pavadīta uz īrētā dzīvokļa plašās terases. Tur tapa gleznas. Šī terase kļuva par ideālu vietu pārdomām, vērojumiem, radīšanai.
Galerijai “Istaba” māksliniece izveidojusi īpašu Barselonas perioda kolekciju, kurā Ilze Avotiņa konceptualizējusi “terases” jēdzienu. Izstādē "Terase" apkopotas vairāk nekā trīsdesmit gleznas, kurās gleznotās vietas gan tieši, gan nosacīti uzlūkojamas kā terases.
“Tā ir noslēgta telpa ar atvērtu skatu uz pasauli. Mums katram ir sava terase – platforma, uz kuras mēs dzīvojam. Terase jārada apziņā, tā ir doma. Valsts ir kā terase cilvēku kopumam. Pie “terases” es esmu strādājusi gadiem ilgi, bet apzinājusies tikai tagad,” stāsta māksliniece.
Izstādē ietverti šīs programmas atslēgas darbi, un tie ir kā vaļi, uz kuriem balstās dzīvespriecīgā kolekcija. “Venēcijas lauva” ar dūju aplidotu Madonnu tronī sakralizē terases nozīmi visas izstādes kontekstā. Pilsētas vērojums no terases, Barselonas pārsteidzošā arhitektūra, Gueja parks, Familia Sagrada, Margrietiņu māja, Barselonas modernā piekraste, Centrālparka strūklakas, eksotiskie koki un krūmi, Madrides lācis un zemeņu koks darbojas šajā ideālajā vietā, kuru var dēvēt par terasi, kas ir auglīga vieta un priekšnoteikums, lai veidotos laimīga, piepildīta, jēgpilna dzīve.
Spānija ar savu vitalitāti un Barselona ar savu jumtu un terašu dzīves intensitāti provocējusi mākslinieces apceri, kas paradoksālā kārtā atvedusi atpakaļ uz Latviju – uz Liezēres lauku māju, kur gleznā “Pamošanās” (1999) pirms vairāk nekā desmit gadiem pie krūma, kas atgādina kādu būtni vai garu, jau nevilšus iegleznojusies arī terase. Saknes, pamats, sava vieta galu galā katram ir tā stabilā platforma – terase. Tāpēc kā galavārds ciklam ir glezna ar lauku mājas terasi, pūralādi, kaķi, gaismu, šūpolēm, aku un avotu. Apzinoties šo terasi, latvju tautumeita var droši stāvēt uz Karolīnes ielas Gaudi mājas balkoniņa kā gleznā “12 vīnogas Laimes lācim” un iebarot Laimes lāci, var stāvēt jebkur plašajā pasaulē, nebaidoties iekrist bezdibenī vai nebūtībā.
Izdots Ilzes Avotiņas izstādes darbu katalogs, kas tiks prezentēts atklāšanas dienā.
Galerija ISTABA
Kr.Barona ielā 31a, Rīga
p., o., t., c., pt. 12.00–20.00
s. 12.00–18.00
svētdienās slēgts