VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

Žurnāls
Studenti raksta
Citi viedokļi
LV   ENG
Jaunākais numurs Žurnālu arhīvs 2017 2016 2015 2014 2013 2012 2011 2010 2009 Nr.6 (69) Nr.5 (68) Nr.4 (67) Nr.3 (66) Nr.2 (65) Nr.1 (64) 2008 2007 2006 2005 2004 2003 2002 2001 2000 1999 1998 1997 Pdf Audiožurnāls Ziņas 2009-2014 Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
 
Galerija "Mūrnieks"
Marita Batņa, kultūras teorētiķe
 
Galerija "Mūrnieks" darbojas klasiskās mākslas tirgus daļā. Galerijas vadītājs Mārtiņš Eglītis atzīst, ka pārbau­dītās vērtības ir galerijas sākotnējās intereses pamatā un līdz šim bijušas arī galvenais ienākumu avots. Tomēr savu pārliecību "Mūrnieks" nav "iecementējis" un vairī­jies arī nodalīt mērķauditoriju. Virspusējais galerijas raksturojums, kas sasaucas ar vietējā tirgus pieprasīju­ma pamatiezīmēm, rādās mazāk svarīgs par "Mūrnieka" identitātes īpašībām. Galerija meklējama Riharda Vāgnera ielā 12 ar ieeju no Mucenieku ielas. Tai joprojām labi pie­stāv vārds, kas saudzēts, pārceļoties no Mūrnieku ielas uz Vecrīgu, jo priekšstats par galeriju veidojas kā par na­cionālās kultūras telpas fragmentu mājīgā, bet korektā formā. Mākslas sniegumā ieturēts balanss starp pama­tīgumu un romantismu, un tirdzniecības mutulis acīs nekrīt.

 
Mārtiņš Eglītis. Foto no Mārtiņa Eglīša personiskā arhīva
 
Iespaidu skaidro galerijas virzošais motīvs, ko izceļ tās vadītājs: meklētas tiek Latvijas mākslā īpašas - maz zināmas un interesi raisošas kvalitātes. Aizvadītā gada laikā to apliecināja Veronikas Janelsiņas (1910-2001) un Jāņa Liepiņa (1894-1964) darbu izstādēs, kas tika rīkotas sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīvu (kurators - Māris Bran­cis), apzinot darbus no tirgum nepieejamās, taču visai bagātās mākslas krātuves. "Mūrnieks" saskatījis savu lo­mu celt gaismā arhīvā glabātos kanonizētā mantojuma dziļākos slāņus, kam gājusi secen muzeju aprūpe. Neko­merciālais "sirdsdarbs" paplašina informācijas lauku un sniedz arī galerijai kvalitātes zīmi. Pie īpašiem projektiem pieskaitāma arī Hildas Vīkas (1897-1963) izstāde gada sākumā, kas tika veidota no divām privātkolekcijām. Ga­lerijas "muzejiskuma" līnija izpaužas vēlmē nepakļauties garām slīdošo notikumu plūsmai: atsevišķos gadījumos top katalogi, bet nākotnē iecerēts izstādes dokumentēt internetā. 

Galerists spriež, ka Latvijā bijis daudz labu glezno­tāju: piemēram, viens no atklājumiem ir Lūcijas Kuršinskas (1894-1976) daiļrade. Nākotnē gaidāmi jauni "zelta graudi" no tā, kas ienāks vietējā apritē, bet atsevišķi vēl skatāms trimdas mākslas lauks. Meklējumus virza arī kolekcionāru vēlmes: galerista skatījumā kolekcionārs ir gardēdis, bet pati kolekcionēšana vienlaikus ir izziņas process.

Galerija nav atstājusi bez uzmanības vidējo un jau­nāko mākslinieku paaudzi. Šai ziņā kā paraugs tālredzībai tiek piesaukts Vilhelms Purvītis, kura vadībā 20. gs. 20.- 30. gados mākslas muzejs iepirka jaunās paaudzes dar­bus, kas kļuvuši par nacionālo bagātību. Mūslaiku Latvijas mākslā Mārtiņš Eglītis saskata labu "preci" ārējam tirgum - to jau pierāda mākslinieki, kas sekmīgi attīsta karjeru citās valstīs.

Galerists vērtē, ka, zinot, kas vērtīgs bijis laika gaitā, rodas apjausma par to, "kam vajadzētu būt". Tādējādi noturīgās kvalitātes tiek lūkotas ne tikai starp "ejošā­kajiem" autoriem. "Mūrnieka" vadītājs atzīst, ka atbalsta gleznotājus Svenu Kuzminu un Andreju Jokstu, piebilstot, ka sadarbība ar mākslinieku vairs nemēdz būt "akmenī iecirsta".

Tirgus zināma sastinguma laiks nav kaitējis "Mūr­nieka" apziņai, kas pieredzi mērī ilgtermiņa kategorijās: gandrīz četri gadi mākslas komercdarbībā vērtēti kā attīs­tības loka sākums.

 
Atgriezties