VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Zālamans un Rauls Jāks Jeerīts, Rakstnieks Par Raula Mēla grāmatu "Zālamana Augstā dziesma" | |
| Cik bagāts arī būtu cilvēks, cik materiāli stīvs būtu pasaules stūris, kur cilvēks vada savas dzīves dienas, cik bieži mūžā viņš arī būtu pats savā priekšā izlicies par kādu citu, cik meistarīgi dzīves lugā pārējiem būtu tēlojis, tomēr nevienā sirdī nemirst vēlme pēc kaut kā PAVISAM CITA. Ieslodzītā sirdī, miljonāra sirdī, prezidenta sirdī, ģenerāļa sirdī, pirāta sirdī, cilts vadoņa sirdī, tālbraucēja sirdī, maukas sirdī. Tas KAUT KAS cits dažreiz iemiesojas vienā vienīgā vārdā, kas atrodams visās valodās. Varbūt tas vārds ir Karalis. Varbūt Debesis. Vai Dievs. Visums. Mīlestība. Bērns. Cerība. Izraēlas KARALIS Zālamans ir vīrs, kuram tiek piedēvēts Bībeles teksts, ko mēs saucam par Augsto Dziesmu. MĪLESTĪBAI tā ir veltīta. Mīlestībai, kas ir kā VISUMS, kā DEBESIS. Tik ilgi, cik zemes virsū ar šo tekstu darbojas, nezūd CERĪBA, ka pasaule neatgriezeniski nepārvērtīsies par LIELVEIKALU. Starptautiski pazīstamais Igaunijas mākslinieks un arī daudzu TEKSTU autors Rauls Mēls (Raul Meel) gandrīz trīstūkstoš gadu veco Augsto Dziesmu ielēja savā formā, un rezultātā tapusi grāmata (patiesībā daudzas grāmatas), par kuru es varu teikt vienu vienīgu vārdu: IESPAIDĪGA. Savai izstādei Henrija van de Veldes projektētajā Gentes Universitātes daiļo mākslu bibliotēkā Beļģijā, izstādei, kas tika atklāta 20. aprīlī un slēgta 28. maijā, viņš reizē ar citiem vizuālās un skaņu dzejas (visual poetry and sound poetry) darbiem rakstīja, zīmēja un atskaņoja “Zālamana Augstās Dziesmas” virtuālās grāmatas desmit valodās: holandiešu, franču, vācu, angļu, itāļu, spāņu, portugāļu, zviedru, krievu un igauņu. Pašlaik darba kārtībā sērijas beidzamā – latviešu valodas grāmata. No visām pagaidām nodrukāta un iesieta vākos tikai angļu valodas grāmata, un šī retā izdevuma simt eksemplāri ir numurēti. (Igaunijas vēstniecība Latvijā vienu grāmatas eksemplāru uzdāvināja Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, bet otru − Latvijas Nacionālajai bibliotēkai). Raula Mēla sintēzē Zālamana grāmatu tekstbildes ir viņa paša un konsultējošo tulkotāju izvēlētas no tiem Bībeles tulkojumiem, kas tiek vērtēti kā vispoētiskākie. Salīdzinot šīs grāmatas, redzam, ka sākumtekstu katrs tulkotājs izpratis un iztēlojies, kā arī tulkojis diezgan atšķirīgi. Bet tā tapušas grāmatas, kur dažādās valodās sastopamies ar unikālu darbu, – katra lappuse ir ieguvusi savu māksliniecisko formu. Katra lappuse ir savā ziņā grafiska lapa, mākslasdarbs. Mūžveca(u) un pasaulē vispārzināma ebreju sākumteksta(u), kā arī mūsdienu konģeniālas mākslas un dzejas apvienojums ir sasniegums, kura saknes un zari sniedzas vienlaicīgi gan dažādu tautu kultūrās, gan pasaules kultūrā, gan tēlotājmākslā, gan literatūrā, gan reliģijā, gan mūsdienu tehnoloģijās. Mani lasīšanas un vērošanas pārdzīvojumi, protams, ir subjektīvi, tāpat kā personiskas ir ikviena uztveres spējas. Es runāju par angļu valodas izdevumu. Es šo grāmatu patiešām sajūtu kā kaut ko iespaidīgu. Sajūtu kā VESELUMU. Kā cilvēku ar miesu un asinīm, Zālamanu un Raulu, kaut gan vienu no otra šķir apmēram trīstūkstoš gadu posms. Bet kaisle, ar kādu viņi abi uztver pasauli, ir vienlīdz iedarbīga. Rauls Mēls savus letriskos dzejoļus sāka rakstīt 20. gadsimta 60. gados, un šī nodarbe viegli pārvērtās par moderno grafiku, kas strauji izplatījās pasaulē. Man tā nav tikai mākslas vēstures sausa lappuse, jo es biju aculiecinieks. Es atceros. Nu es redzu vienu no kārtējiem Raula soļiem uz nebeidzamajām mākslas kāpnēm. Pētu šo biezo, reto grāmatu un nespēju beigt apbrīnot, cik dabiska tā šķiet. Kā cilvēks, kas savā dzīvē izlasījis, izskatījis vai pāršķirstījis tūkstošiem grāmatu, es apliecinu – tas ir īpašs darbs. Neieslīgsim garos, pārāk vilinošos spriedelējumos, kas tieši ir šīs grāmatas GALVENĀ TĒMA. Jo ikvienam pamatīgam sējumam jābūt tēmai. Tā var būt MĪLESTĪBA, jo Zālamans to tādu noteica. Bet tikpat labi arī MĀKSLA, jo Zālamans satika vienu Igaunijas mākslinieku. Galvenā tēma var būt arī SKAISTUMS. Bet mēs nekļūdītos, ja teiktu, ka šī grāmata galvenokārt runā par diviem cilvēkiem – par Zālamanu un Raulu, kaut gan tekstā neviens no viņiem ne reizi nav pat pieminēts. Tomēr tā par viņiem runā. Jo tik briesmīgi noslēpumains ir cilvēku savstarpējo saišu tīkls, cilvēku savstarpējā saistība, tik dīvaini bagāta ir tikšanos un šķiršanos, saderību un nesaderību galerija. Jā, Rauls un Zālamans sader kopā. Ja viņi dzīvotu vienā un tajā pašā pilsētā, tad droši vien būtu draugi, jo būtu ko pārrunāt. Šī grāmata, kā Rauls to mums tagad pasniedz, šis mūžsenais teksts oriģinālā formā ir skaists. Šoreiz šo vārdu noteikti VAJAG lietot! Bet reizē arī priecīgs un skumjš. Grāmatas vārdu, rindu sarkanmelnās nebeidzamās ēnas kā pēc Raula ieceres slīd, plūst, lec, sastingst, kustas, aug, dalās, paplašinās un sašaurinās, visi tie atkārtojumi un atbalsis, kas arī ir PATI DZĪVE. Jo visi mūsu darbi ir kaut kā atbalss, kaut kā atspulgs, kaut kā ēna. Vai kāda atspulgs, kāda ēna, kāda atbalss. Un šīs ēnas, atbalsis un atspulgi vienlaikus ir gan tik priecīgs paspilgtinātājs, gan skumjš izgaisinātājs. Gan priecīgs gaisīgums, gan skumjš atspulgs. Dzīves daudzie plāni, kas parasti vienlaicīgi ir mūsos, nekad mūs neatstāj. Nekas dzīvē nekad nav vienplāna, vienslāņa, blāvs. Mēs atspoguļojamies citos, un citi atspoguļojas mūsos. Vārdiskā un vizuālā savienojums Raulam ir iespaidīgi izdevies. Ka vizuālā pilnība, perfektums, izsmalcinātība, nebeidzamība, kā Raulam parasti (un uz visu šo noslēpumu mežģījumu fona, kā Raulam parasti), ka tas viss aptver tieši Zālamana tekstu, no vienas puses, ir dabiski un gaidīti, no otras puses, – pārsteidzoši un iepriecinoši. Ja es savu līdzšinējo dzīvi būtu veltījis mākslas zinātnei, tad acīmredzot turpmākajā dzīvē lauvas tiesu no laika tērētu tam, lai slāni pēc slāņa pētītu visus RAULA DIVPADSMIT ZĀLAMANA PORTRETUS. /No igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš/ | |
| Atgriezties | |
