Latvijas Mākslas akadēmijas diplomdarbu izstāde "Krāsa. Līnija. Forma" Ramona Buša un Andra Silapētere, LMA Mākslas zinātnes nodaļas Maģistrantūras 2.kursa studentes 09.10.2010 - 07.11.2010
Jau otro gadu "Rīgas mākslas telpa" un Latvijas Mākslas akadēmija ielūdz uz jauno mākslinieku izstādi „Krāsa. Līnija. Forma.” Izstāde piedāvā Latvijas Mākslas akadēmijas vizuālo mākslu un vizuāli plastisko mākslu nodaļu bakalaura un maģistra programmu absolventu diplomdarbus vienā kopīgā izstādē, ar moto "Purvīša jaunā gara elpa Rīgas telpā"!
Kates Krolles diplomdarbs
Veltas Kešānes diplomdarbs
Ievas Pētersones diplomdarbs
Evas Lilienfeldes diplomdarbs
Daces Bakmanes diplomdarbs
Izstādes kodolu veido glezniecības, tēlniecības un grafikas apakšnozares, kam šogad pievienojas arī citas vizuālās mākslas un vizuāli plastiskās mākslas nodaļu apakšnozares, pilnīgāk atklājot neizsmeļamās izteiksmes līdzekļu kvalitātes ikvienā no mākslas veidiem.
Darbus vērtēja žurijas komisija: Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Mārtiņš Heimrāts, Vizuālās mākslas nodaļas vadītājs, prof. Ivars Heinrihsons, Vizuāli plastiskās māklas nodaļas vadītājs, prof. Aigars Bikše, Mākslas zinātnes nodaļas vadītājs, prof. Eduards Kļaviņš, LMA Ārlietu un izstāžu daļas vadītāja, izstādes kuratore doc. Elīna Ģibiete, izstādes koordinatores, Mākslas zinātes nodaļas Maģistrantūras 2. kursa studentes Ramona Buša un Andra Silapētere, kā arī Glezniecības katedras docents un izstādes iekārtotājs Andris Vītoliņš.
Izstādē redzami sabiedrībā jau labi pazīstami jaunie mākslinieki kā Jānis Avotiņš, Atis Jākobsons, Kate Krolle, Ieva Veita, Zane Balode, Alise Mediņa, Ieva Bondare un daudzi citi.
Krāsa, līnija un forma ir tās pamata kategorijas ar kurām strādā, katrs mākslinieks. Līnijas daudzveidīgās variācijas un nebeidzamais vilciens piešķir darbiem dzīvību, krāsa, savā neizsmeļamajā daudzveidībā sniedz tiem neatkārtojamu raksturu, bet forma rada pilnības klātesamību. Šie trīs izteiksmes līdzekļi visiem mākslas veidiem ir svarīgi, bet katrs no tiem īpaši raksturo glezniecības, tēlniecības un grafikas nodaļas.
Purvīša jaunais gars ir Latvijas Mākslas akadēmijas 90 gadu ilgo tradīciju iemiesotājs un mantotājs, kas, labi pārzinot pamatu – kompozicionālo, krāsu, līniju, formas un gaismēnu anatomiju, gan arī garīgo rosību, ko akadēmijas pirmsākumos jau iedvesis tās rektors un Latvijas mākslas klasiķis Vilhelms Purvītis, iet savu individuālo ceļu jauna gadsimta, jaunu idejisko lielumu un individuālo pārdzīvojumu kontekstā. Latvijas Mākslas akadēmija ir bijusi un ir sapņiem piesātināta, trakulīgām idejām pārpildīta, gan šaubu un baiļu piepildīta vieta. Jaunā gara elpa ir vienmēr plūdusi pa akadēmijas gaiteņiem un darbnīcām.
Nule kā oficiālās studijas pabeiguši mākslinieki ir krustpunktā, kurā profesionālās zināšanas un pieredzes gūšanas un saņemšanas process ir beidzies un sākas jauns, patstāvīgs radošais ceļš. Diplomdarbs ir šī krustpunkta emocionālā stāvokļa atspoguļotājs, proti, mākslinieks tajā ir sakoncentējis visas studiju gados iegūtās praktiskās prasmes un intelektuālo lādiņu, to savienojot ar savu radošo, emocionālo un jauno garu.
Izstāde ir interaktīvs process, kas piedāvā domāšanas, spriešanas un zināšanu apmaiņas procesu, bet nepiedāvā vienu patiesību. Māksla ir un vienmēr ir bijusi šī apbrīnojami aktīvā, radošā un nepiekāpīgā domāšana.
Latvijas kultūrvide ir kļuvusi par aktuālu diskusiju objektu, ņemot vērā Latvijas šī brīža ekonomisko un politisko situāciju. Esam apjautuši kvalitatīvas kultūras pastāvēšanas draudus, bet par spīti tam meklējam veidus kā runāt un kā atrasties dvēseliskas kustības stāvoklī šeit un Pasaules kopainā.
Saistošs ir jaunais mākslinieks un viņa pārdzīvojums šī laikmeta kontekstā - ar vēlmi sevi parādīt ar kāri uz eksperimentiem, piedzīvojumiem un dziļu, izjustu pasaules un sevis vērojumu. Apzinot faktu, ka māksla uzlūkojama kā sava veida mēdijs, kas rada jaunas realitātes nozīmes vai konstatē jaunas realitātes mūsu sabiedrībā, lai kas tas arī būtu glezniecība, grafika, tēlniecība, multimediju māksla, lietišķā māksla – tajā iekodēts sabiedrības spogulis.
Neskatoties uz sabiedrības un kultūras mijiedarbības procesiem, izstāde piedāvā savu radošo skatījumu, bet visvairāk tā aicina uz dialogu skatītāju, ne tikai izstādes aplūkošanas laikā, bet jo īpaši iesaistoties diskusijās, radošajās darbnīcās un izglītojošos pasākumos, kas tiks rīkotas ik nedēļu.
Studenti aicina mūs skatīties, ieraudzīt, domāt un dalīties iespaidos par paveikto un sasniegto pēdējos gados, kas ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai mākslas studenti iegūtu sava mākslas grādu un ceļazīmi uz patstāvīgi radošo attīstību.
Latvijas Mākslas akadēmija un Rīgas Mākslas telpa piedāvā radošās darbnīcas bērniem un vecākiem - zīmēšanu, gleznošanu, sarunas par mākslu; skolniekiem, studentiem, pieaugušajiem un pensionāriem – tikšanās ar jaunajiem un sabiedrībā pazīstamajiem māksliniekiem, jauno mākslinieku radošās darbnīcas, ekskursijas jauno mākslas zinātnieku pavadībā, izklaidējošus un izglītojošus vakarus.
8. oktobrī plkst. 17:00 izstādes atklāšanas laikā "Rīgas Mākslas telpā" skatītāji tiks iepazīstināti ar Aritas Varžinskas un Arta Štamgūta diplomdarbu kolekcijām, kuras būs iekļautas izstādes atklāšanas vidē, kā noskaņa, kas dzīvo un atrodas starp mums, jo mode ir tuvāk nekā mēs domājam! Nedēļas nogalēs interesentiem tiks piedāvātas tematiskas radošās darbnīcas, kuru laikā būs iespējams gan piedalīties mākslas radīšanas procesā, gan to vērot no malas. Gleznošana, zīmēšana un iespēja veidot un radīt animāciju, ir izstādes programmas praktiskā daļa, tostarp būs iespēja gan tikties ar jaunajiem māksliniekiem, gan iepazīties ar Latvijas Mākslas akadēmijas studiju procesu un radošo darbību, kā arī piedalīties diskusijā par klasiskajiem medijiem laikmetīgajā mākslā.
IZSTĀDES AKTIVITĀŠU PROGRAMMA:
(Radošajām darbnīcām pieteikties var www.lma.lv, aizpildot pieteikuma anketu un nosūtot to uz e-pasta adresi: ramonabusha@inbox.lv. Vietu skaits radošajās darbnīcās ir limitēts.)
SVĒTDIENA, 10. OKTOBRIS
LMA Grafikas apkšnozares studentu radošā darbnīca
SESTDIENA, 16. OKTOBRIS
Prezentācija par Latvijas Mākslas akadēmiju
SVĒTDIENA, 17. OKTOBRIS
LMA Tēlniecības apkšnozares studentu radošā darbnīca
SESTDIENA, 23. OKTOBRIS
LMA Glezniecības apkšnozares studentu radošā darbnīca
SVĒTDIENA, 24. OKTOBRIS
LMA Glezniecības apkšnozares studentu radošā darbnīca
SESTDIENA, 30. OKTOBRIS
LMA Keramikas apakšnozares studentu radošā darbnīca
TĒLNIECĪBAS APAKŠNOZARE, BAKALAURA PROGRAMMA
Brakmane Dace
Mackus Liene
Ošs Edgars
GRAFIKAS APAKŠNOZARE, MAĢISTRA PROGRAMMA
Ādiņš Mārtiņš
Blanka Linda
Boitmane Diana
Ivanova Gaļina
Kovardanova Tatjana
Krolle Kate
Lilienfelde Eva
Piļugina Antoņina
Raistere Laura
Razina Jekaterina
Sauškina Katrīna
Vekmane Sabīne
GRAFIKAS APAKŠNOZARE, BAKALAURA PROGRAMMA
Grunšteina Klāra
Ģibiete Inga
TEKSTILMĀKSLAS APAKŠNOZARE, MAĢISTRA PROGRAMMA
Līcīte Maija
TEKSTILMĀKSLAS APAKŠNOZARE, BAKALAURA PROGRAMMA
Kalniņa Kristiāna
KERAMIKAS APAKŠNOZARE, MAĢISTRA PROGRAMMA
Ābelīte Sanita
Bokāne Iveta
KERAMIKAS APAKŠNOZARE,BAKALAURA PROGRAMMA
Mīlīga Dina
Ražinska Ilona
VIZUĀLĀS KOMUNIKĀCIJAS APAKŠNOZARE,MAĢISTRA PROGRAMMA
Grinčuka Anna
Agnese Bula- Kauliņa
Viška Māra
Treimane Laura
VIZUĀLĀS KOMUNIKĀCIJAS APAKŠNOZARE, BAKALAURA PROGRAMMA
Liekniņš Dāvis
Rogule Alise
Samuļenkova Aleksandra
Vēriņa Inese
SCENOGRĀFIJAS APAKŠNOZARE , MAĢISTRA PROGRAMMA
Jansons Viktors
Organizatori:
Izstādes kuratore – doc. Elīna Ģibiete, Latvijas Mākslas akadēmijas Ārlietu un izstāžu daļas vadītāja.
Koncepcijas un teksta autores, izstādes koordinatores: LMA mākslas zinātnes maģistrantūras 2. kursa studentes Ramona Buša un Andra Silapētere.
Izstādes “Krāsa. Līnija. Forma” idejas autors: LMA Vizuālās mākslas nodaļas vadītājs prof. Ivars Heinrihsons.