|
|
|
| Elvitas Rukas projekta "15 jukušas avis" prezentācija Skaistā 27. augusta rītā Rīgā ieradās 15 aitas. Tās sargāja gudrs suns. Manks skatījās aitām acīs, un viņas paklausīja. Saspiedās bariņā un skatījās uz Rīgas panorāmu. Jo īpaši ilgi un domīgi viņas lūkojās uz prezidenta pils pusi. | ||||||||||
 | ||||||||||
| Aplociņš nebija liels, bet gana ērts. Aitas nezināja, ka simbolizē 15 bijušās padomju republikas, bet pasākuma viesi to zināja gan. Aitu saimnieks pat piedāvājās uzpūst uz aitu sāniem bijušo republiku karogus, bet tika atturēts – nebija pārliecības par diplomātiskā korpusa un veterinārā dienesta humora izjūtu. Sākumā aitas spītīgi rādīja ciemiņiem pēcpuses. Vēlāk uzticējās un skatījās virsū. Kad viesi pievērsās runātājiem, klausījās stāstus un skatījās video, aitas pēkšņi pārleca pāri žogam un izlauzās. Mankam bija darbiņš, kamēr tās sadzina atpakaļ. Par gana lomu savā uzrunā lika aizdomāties Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle. „Gans ir bijis vienmēr. Redzams vai neredzams, bet viņš ir. Tāpēc ir tik būtiski veidot brīvu skatījumu uz neseno vēsturi, skatīties cilvēciski un ar humoru – lai neesam atkarīgi no stereotipiem, lai ar mums nevar manipulēt.” Susanne Mors no Eiropas Kultūras fonda atgādināja, ka Elvitas Rukas apjomīgais projekts ir izturējis milzīgu starptautisku konkurenci – no aptuveni 1000 projektiem tika atbalstīti 13, un „15 jukušas avis” pārliecināja ar māksliniecisko kvalitāti, vitalitāti un stingri loģisko struktūru. Gaidis Bērziņš no politiskās apvienības „Tēvzemei un brīvībai/ LNNK” apstiprināja, ka sievietes var izdarīt daudz – kā aitiņas iekļauties barā, bet pēc tam atgriezties ar medījumu. „Sievietes izglābs Latviju!” iekliedzās kāda anonīma persona zālē. Ivars Ozoliņš, raidījuma „Vides Fakti” producents, apstiprināja: „Safilmējuši esam daudz un labi, bet, ja būtu finansējums, darītu to vēl! Tad varētu visas 15 aitas saskaitīt ar kameru rokās un sasniegt LTV reitingu rekordu.” Elvita Ruka, projekta autore, apsolīja strādāt un gādāt jaunus stāstus. Nav svarīgi, kādā tehnikā tie veidoti – rakstīti, fotografēti, filmēti – svarīgi, ka tie skar cilvēciskas stīgas. Sajūtas ir vissvarīgākās, piekrita fotogrāfe Aija Bley, lai var sajust dzīvi. „Ai, visas esam gan raudājušas, gan smējušās, atzina tulkotājas. Vispār jau tās ir uzrakstītas filmas, ko var skatīties vēl un vēl, aizvien atrodot ko jaunu”, viņas secināja. Aitas tikmēr ar pašcieņu noskatījās uz Rīgu un cilvēkiem. Kaut arī barā un modrā Manka uzraudzībā, viņas tomēr domāja katra savas domas. Gluži kā cilvēki projekta „15 jukušas avis” stāstos. Laipni lūgti lasīt un novērtēt! Stāsti pieejami www.15madsheep.com latviešu, krievu un angļu valodās. Ar laiku varat rakstīt arī paši! | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
