VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Anitras un Ginta Bērziņu kopizstāde „S.O.S” Cēsīs Ilze Jakuša-Kreituse, mākslas zinātniece 13.07.2010 - 15.08.2010 13. jūlijā pl.17:00 Cēsu pilsētas izstāžu zālē atklās Anitras un Ginta Bērziņu kopizstādi „S.O.S”. Izstāde ir par izglābšanos. | ||||||||||
| ||||||||||
| 1995. gadā fotogrāfs un kino operators Gints Bērziņš piedzīvoja interesantu pavērsienu – braucot no Sāremā Igaunijā un Vilsandi salu, viņa laiva apgāzās. Brīnumainā kārtā izglābās ne tikai pasažieri, bet arī Kihelkonnā izfotografētā filmiņa, kura tika attīstīta. Pēc vairākiem gadiem bildes tika uzkopētas un tagad tās būs pieejamas skatītājiem aizveramos koka rāmjos, kas neviļus atgādina viduslaikos iecienītos virotņu altārus. Šis notikums neatstāja vienaldzīgu arī Ginta sievu, gleznotāju Anitru Bērziņu, kas tagad – 15 gadus pēc ne/laimīgā notikuma – kopā ar savu vīru veido izstādi par izglābšanos. Tumšos koka rāmjos, kas atgādina virotņu altārus. Reti fotogrāfs piedāvā skatītājam iepazīties ar visiem filmas kadriem, šoreiz tāda iespēja ir – 22 melnbalti attēli, kam sālsūdens piešķīris arī savas korekcijas. Stāsts, tumšie koka rāmji, nedaudz spocīgie tēli, burbulīši – viss liecina par kā nezināma, bet baisa tuvošanos, un it kā nejauši pārvērš ikdienišķās salas ainas draudīgā klusumā. Īpaši pēdējais kadrs – autobusa pietura. Tomēr izstādes kopējais tēls nav nāves tuvums, šeit „Kuresāres” sērija eksponēta kopā ar Anitras Bērziņas enkaustikas tehnikā darinātajiem glābējiem. Līdzīgi kā iepriekšējās izstādēs, šīs gleznas turpina savdabīgo sirreālo absurdu, ko šoreiz veido viena no senākajām stājglezniecības tehnikām – enkaustika, senkrievu ikonu kompozīcijas, ūdenslīdēji, nosacītība. Enkaustikas tehnika mūsdienās tiek izmantota reti, to pazina jau Senā Ēģipte, bet mākslas vēsturē pazīstamākie ir šajā tehnikā izpildītie Fajumas portreti un agrās Bizantijas ikonas. Kā pigmenta saistviela tiek izmantots vasks, un Anitra izmanto visas šīs tehnikas piedāvātās iespējas, veidojot bagātīgas faktūras, un kā jau pieklājas senajai tehnikai, par pamatu izmantojot koka dēli, kas gluži kā Ginta fotogrāfijām veido analoģijas ar virotņu altāri. Viegli atpazīstamās senkrievu Sv. Nikolaja, Kristus Apskaidrošanas u.c. kompozīcijās tradicionālos svēto tēlus aizstāj mūsdienīgie glābēji – ūdenslīdēji, kas tieši sasaucas ar Ginta stāstu par apgāzto laivu. Ikonu interpretācijām nav postmodernismam raksturīgā sarkasma, tās ir subjektīvas pārdomas par izglābšanos – fizisko un/vai garīgo, par katram no mums svēti svarīgo dzīvi un dzīvību. Iespējams, ka arī par tādām banalitātēm kā mīlestība, kas apvienojot kičīgo ar klasisko, viegli reflektē par nopietno. Izstāde „S.O.S” ir mākslas notikums un individuāls piedzīvojums mākslas patērētājam – skatītājam, kas caur glezniecisku un fotogrāfisku tēlu pasauli liek aizdomāties par tradicionālo – svēto un svarīgo, par nejaušību, par lietām, ko tā maina. Bet kā jau rāda iepriekšējās Ginta un Anitras izstādes, viņu māksla ir ne tikai intelektuāls, bet arī vizuāls baudījums ar jaunām kvalitātēm. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
