VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| SUPER Zane Onckule, mākslas kritiķe Galerija “Supernova” | |
| Vienu dienu pamodos ar nogurumu, apātiju un saīgumu. Pārvilku segu pār galvu, jo negribēju celties augšā, skatīties apkārt vai runāt ar kādu. Zem segas sev teicu: es te vienkārši tā arī gulēšu, nekustoties vai nesakot ne vārda, tik ilgi, cik gribēšu. Neko nedarīšu, tikai aizvēršu acis un ļaušu domām nākt un iet.* | |
 Sandra Korrbina.Och livet stod bredvid.Intalācija.2009 | |
| Pirmā no tām bija par to, ka domāšana vislabāk atklājas darbībā. Hibrīdgalerija ar nosaukumu “Supernova” pastāv kopš 2009. gada aprīļa un dažādu vides nosacījumu un piesaistīto finanšu resursu robežās strādā ar laikmetīgās mākslas jau¬tājumiem, kas pārceļami izstādes formātā. Šāda jautrība ir īpatnējs koncepts tik stilīgā pasaulē, kurā jebkas draud iziet no modes. “Supernovai” nav savas kolekcijas un skaidri formulētas atbildības (mākslas) tirgus priekšā. Enerģija nelielās institū¬cijas ietvaros rodas no domām par to, kad pēdējo reizi tika piedzīvots kaut kas pirmoreiz. Mūs interesē tas, kas un kāpēc notiek šodien, šeit un tagad, ar to domājot Rīgu, bet ne tikai. Ar klātbūtni dažādots piedāvājums ir loģisks nosacījums, lai tālāk mainītu auditorijas noskaņojumu un sagatavotos darbībai vairāk sakārtotā vidē. Kamēr tas vēl nav noticis, kopjam attiecības starp māksliniecisko un sociālo uztveri, organizējot lokālajai videi adresētus starptautisku autoru projektus. | |
 Karols Radziševskis. Fag Fighters in Riga. Skats no izstādes.2009 | |
| Līdz šim “Supernova” strādājusi ar Edgaru Gluhovu (izstāde Good Cop / Bad Cop), Karolu Radziševski (Karol Ra¬dziszewski; Fag Fighters in Riga), Džonu Filipu Mekinenu (John Phillip Mäkinen; Stocks Talk), un sadarībā ar Neue Galerie no Bernes veidots projekts Why We Worry. Jaunums ir Sandras Norrbinas (Sandra Norrbin) izstāde. Sandra Norrbina veido skulpturālas instalācijas, kas ra¬dītas un pielāgotas konkrētas vietas arhitektūrai. No 12. februāra pie galerijas durvīm apskatāmā izstāde Och livet stod bredvid (“Un dzīve palika aiz borta”) izaicina fizisko telpu un apgrūtina ienākšanu tajā. Norvēģu mākslinieces jaunākais darbs ir piepūšams objekts glābšanas laivas formā, kas pielāgots galerijas “Supernova” izmēriem, un ar gaisa pumpim pievienoto taimeri tiek uztu¬rēts ieelpas un izelpas efekts. Caur to nozīme piešķirta būtī¬bai, jo mākslas funkcija nav tik acīmredzama kā galerijas telpā ievietotais un pie¬pūstais objekts. “Un dzīve palika aiz borta” ir tendenciozs izstādes nosaukuma tulkojums, kas līdzīgi kā pati galerija saistāms ar vēlmi ietiekties un izplesties tur, kur parasti apkārtējā vide rada ierobežojumus vai pat klaustrofobisku ieslodzījuma sajūtu un vienīgā iespēja ir pieņemt situāciju, apzināties un samierināties. * No Ēlinas Vikstremas (Elin Wikström) instalācijas What if everybody acted that way? (1993) teksta. | |
| Atgriezties | |
