VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| FRIEZE ART FAIR 2009 Zane Oborenko, vizuālo mākslu teorētiķe 15.10.–18.10.2009. Rīdženta parks. Londona | |
| Par vienu no svarīgākajiem gada notikumiem vizuālajā mākslā kļuvušais Frieze Art Fair arī šoruden (septīto reizi pēc kārtas) notika Londonā, Rīdženta parkā, no 15. līdz 18. oktobrim. To pavadīja patīkams satraukums, ka, par spīti ekonomiskajai krīzei, šogad Frieze tomēr notiek un ar vēl plašāku pasākumu klāstu nekā citus gadus. Kopš 2003. gada, kad Frieze notika pirmo reizi, tas ieguvis ievērojamu popularitāti gan skatītāju, gan tirgus profesionāļu vidū, ko šogad apliecināja vairāk nekā 60 tūkstoši apmeklētāju un 164 galeriju piedalīšanās no 30 dažādām pasaules valstīm. Galeriju vidū bija gan neiztrūkstošās Gagosian, Gladstone, Marian Goodman, White Cube, David Zwirner, gan arī virkne mazāk pazīstamas. Šādus panākumus organizētāji skaidro ne tikai ar Frieze raksturīgo novatorisko strāvojumu, bet arī ar pašu norises vietu – katru gadu speciāli veidotu ēku, ko projektē kāds no izcilākajiem šībrīža arhitektiem (šogad – firma Caruso St John). Papildu interesi veicina arī iespēja skatītājiem piedalīties dažādos izglītojošos pasākumos un uzzināt pēdējās aktualitātes vizuālo mākslu jomā gan diskusijās ar ievērojamiem mākslas pasaules pārstāvjiem, gan apskatot Frieze izstādi gidu – mākslinieku un kritiķu – pavadībā. | |
 Frieze Art Fair 2009. Londona. Foto: Kaspars Groševs | |
| Šīgada jaunums – ekspozīcijas sadaļa Frame, kas tika izveidota, sekojot cita mākslas gadatirgus (Art Basel | Statements) paraugam. Tajā varēja piedalīties galerijas, kas vēl nav sasniegušas sešus pastāvēšanas gadus. No visām pretendentēm tika izvēlētas 29 spēcīgākās, aicinot tās “ierāmēt” tikai vienu no saviem māksliniekiem, starp tām: Amp (Atēnas), Lisa Cooley (Ņujorka), Project 88 (Mumbaja), Rodeo (Stambula), kā arī galerija Tulips & Roses no Viļņas, kas izstādīja Ģintara Didžapetra (Gintaras Didžiapetras) darbus. Lielu publikas interesi izraisīja sadaļas Frieze Projects jauno mākslinieku projekti. Īpaši gaidīts tika poļu mākslinieces Monikas Sosnovskas (Monika Sosnowska) darbs, kuram vajadzēja atainot “kultūras meteorītu”, kas “piezemējies” tieši virs ekspozīcijas ēkas ieejas, taču tas tur tā arī neparādījās. Pēdējā mirklī māksliniece atcēla savu dalību Frieze Projects, jo neuzskatīja radīto skulptūru par pietiekami labu. Pārējiem māksliniekiem Frieze Projects ietvaros izdevās īstenot savus projektus un ar visnotaļ interesantiem rezultātiem. Stefanijas Sidžuko (Stephanie Syjuco) izveidotajā darbnīcā bija iespējams iegadāties mākslas darbus par īpaši pievilcīgām cenām, bet ne jau krīzes dēļ. Grupa mākslinieku turpat uz vietas darināja citu Frieze Art Fair izstādīto meistardarbu kopijas, kuras varēja nopirkt par cenu, kas nepārsniedza 500 mārciņu. Piemēram, Tērnera balvas ieguvēja Marka Volindžera oriģinālais pašportrets Anthony Reynolds galerijas stendā bija nopērkams par 75 000 mārciņu, bet tā kopija Sidžuko stendā – tikai par 500 mārciņām, savukārt korejieša Gimhongsok 2,5 metrus garais oriģināls, kas ir Džefa Kūnsa Balloon Dog darba versija, galerijā Kukje maksāja 40 000 dolāru, bet Klaudijas Džabari (Claudia Djabbari) mazā apgleznotā māla versija Sidžuko stendā bija nopērkama par 120 mārciņām. | |
 Stefanija Sidžuko. Copystand: and autonomus manufacturing zone. Darbnīca ievērojamu mākslinieku - mākslas tirgus dalībnieku - darba viltojumu izgatavošanai. Foto: Kaspars Groševs | |
| Sidžuko stendā valdošā rosība liecināja, ka vēlme pirkt pastāv, taču cenai ir liela nozīme. Interesanta un, iespējams, tikai likumsakarīga likās galeristu un dīleru neitrālā vai drīzāk negatīvā attieksme pret šo projektu un izskanējušais viedoklis, ka tagad saņemtie 5000 dolāri agrāk gūto 50 000 dolāru vietā viņus neapmierina. Kāds no galeriju īpašniekiem, jautāts, vai oriģināls jau pārdots kā tā mazākā izmēra versija, asi atbildēja: Mind your own busines (1). Lai arī vairums galeriju prezentēja komerciālāka rakstura darbus, tādas autoritātes kā Tate direktors Nikolass Serota atzina, ka Frieze ir izdevies labāks nekā pagājušogad, un akcentēja dīleru atgriešanos pie augstas kvalitātes darbiem. Tate kolekcija šogad tika papildināta ar labdarības fonda Outset gādību, un tā savā īpašumā ieguva Alises Čeneras (Alice Channer), Zbigņeva Liberas (Zbigniew Libera), Dāvida Maļkoviča (David Maljkovič), Gereta Mūra (Gareth Moore), Marvana Rešmaī (Marwan Rechmaoui) un Artura Zmijevska (Artur Zmijewski) darbus kopsummā par 120 000 mārciņu. Viens no savdabīgākajiem Frieze Projects darbiem bija Maika Bušē (Mike Bouchet) Sell and Destroy: Redrawing the Bottom Line. Šis darbs tika veidots kā viena no Frieze Talks diskusijām (bija skatāms tikai aptuveni 30 minūtes). Profesionāls orators Alekss Makfeils (Alex MacPhail) apmācīja publiku kā, izmantojot karatē paņēmienu, ar roku pārsist koka dēli, taču tā bija metafora, lai klātesošajiem stāstītu par pareizu motivāciju un attieksmi kā galvenajiem veiksmes faktoriem jebkurā aktivitātē, izceļot, ka tie ir daudz nozīmīgāki nekā iemaņas. Beigās šī vēstījuma patiesumu apliecināja brīvprātīgais no skatītāju vidus, kas koka dēli pārsita ar otro mēģinājumu, nebūdams nekad ko tādu iepriekš darījis. Ar pirmo mēģinājumu brīvprātīgais arī uzskatāmi demonstrēja, kas notiek, ja trūkst skaidras vizualizācijas un pārliecības par pozitīva iznākuma iespējamību. | |
 Frieze Art Fair 2009. Londona. Foto: Kaspars Groševs | |
| Pārējās Frieze Talks diskusijās tika apspriestas svarīgākās vizuālo mākslu problēmas, kas daļēji sakrita ar gadatirgū redzēto darbu uzdotajiem jautājumiem: krīzes (finansiālās, ekoloģiskās un sociālās) situācija; valsts atbalsta nepieciešamība – it sevišķi šobrīd (kā piemērs tika minēta 1933. gadā ASV izveidotā Vizuālo mākslu programma); mākslas un teorijas attiecības u. c., – kā arī saņemti praktiski padomi no Džona Baldesāri, Anjēzes Vardas, Marī Darjesekas (Marie Darrieussecq), Silvēra Lotrinžē (Sylvère Lotringer) un citu personiski pieredzētā. Neraugoties uz organizatoru un finansiālo atbalstītāju deklarēto mērķi panākt laikmetīgās mākslas pieejamību plašai auditorijai, ieejas biļetes cena svārstījās no 20 līdz 25 mārciņām. Tiem, kuriem tas saprotamu iemeslu dēļ tomēr nebija pa kabatai, atlika iespēja aplūkot trīsdimensionālo mākslu Rīdženta parka skulptūru dārzā. Te bija apskatāms gan Luīzes Buržuā darbs Couple, gan Evas Rodšīldas (Eva Rodshield) Someone and Someone, gan Greiema Hadsona (Graham Hudson) veidotais Edvarda VIII piemineklis (Edvards VIII bija vienīgais Anglijas monarhs, kam līdz šim nebija pieminekļa), kas te paliks pavisam, un Pola Makartija darbs Henry Moore Bound to Fail, kurš būs skatāms vēl pusgadu pēc Frieze beigām. (1) “Tā nav tava darīšana!” (Angļu val.) | |
| Atgriezties | |
