Izstāde "Rīgas jūgendstila arhitektūra" Zanda Redberga, Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" 12.04.2010 - 30.04.2010
2010. gada 12. aprīlī pl. 16:00 Rīgas domes vestibilā (Rātslaukums 1, Rīga) atklāj izstādi "Rīgas jūgendstila arhitektūra". Kurators: Rīgas Tehniskās universitātes profesors Dr. habil. arch. Jānis Krastiņš.
Jūgendstils ir 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma mākslas stils. Arhitektūrā ar to sākās mūsdienu stilu sistēma. Jūgendstila celtnes pilsētvidē ir viegli pamanāmas oriģinālās, izteiksmīgās un tēlaini savdabīgās apdares dēļ. Fasādes nereti rotā bagātīgs ornamentālais dekors, taču tas nenosaka stila būtību. Jūgendstilam raksturīgajā izteiksmes valodā veidotie ornamenti parasti organiski iekļauti arhitektoniskajā pamatformā. Stila radošās metodes pamatprincips bija utilitāro celtnes elementu (plānojuma, konstrukciju un būvmateriālu) izteiksmīgs traktējums ēkas mākslinieciskajā tēlā. Arhitektūrā tas parādījās dažādās formāli mākslinieciskās ievirzēs – eklektiski dekoratīvajā, racionālistiskajā un nacionāli romantiskajā. Raksturīgākā racionālistiskā ievirze Rīgas arhitektūrā ir tā sauktais stateniskais jūgendstils.
Jūgendstila attīstība Rīgā sakrita ar pilsētas vēsturē nepieredzēta uzplaukuma laiku. Strauji pieauga iedzīvotāju skaits. Dažos gados tika uzcelts vairāk nekā 100 daudzstāvu mūra namu. 20. gadsimta sākumā izveidojās Rīgas centra raksturīgā seja. Ap 1904. gadu pilsētā pilnībā izzuda 19. gadsimta otrās puses arhitektūras stils eklektisms. Ap 40% visas centra apbūves veido jūgendstila celtnes – tas ir krietni vairāk nekā jebkurā citā pilsētā pasaulē. Rīgā rosīgi darbojās vietējie arhitekti. Pēc Konstantīna Pēkšēna projektiem te uzcelts ap 250 daudzstāvu mūra namu. Jānis Alksnis ir ap 140, Oskars Bārs, Rūdolfs Donbergs un Eižens Laube – ap 80, Aleksandrs Vanags – 70, Pauls Mandelštams un Ernests Pole – 40, Bernhards Bīlenšteins – 30 un Mārtiņš Nukša – 20 šādu ēku autors. Viņi gandrīz visi bija ieguvuši profesionālo izglītību Rīgas Politehniskajā institūtā.
No 2010. gada 12. līdz 30. aprīlim Rīgas rātsnamā apskatāma izstāde "Rīgas jūgendstila arhitektūra". Tā sastāv no divām daļām. Pirmo veido 1989. gadā pēc Latvijas Arhitektu savienības pasūtinājuma izgatavotie paneļi ar melnbaltām fotogrāfijām, kas iegūtas no lielizmēra negatīviem, kas uzņemti ar "Carl Zeiss" fotogrammetrisko kameru; 1998. gadā to atjaunoja un papildināja ar jūgendstila ēku projektu zīmējumiem, durvju fotogrāfijām un dažādiem lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetiem. Otrā izstādes daļa, kas sastāv no paneļiem ar krāsainām fotogrāfijām – ēku kopskatiem, detaļām un projektu rasējumu reprodukcijām –, izgatavota 2008. gadā ar pašvaldības aģentūras "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" atbalstu.
Sākotnējā veidolā izstāde eksponēta Rīgā, Karlsrūē, Brēmenē, Darmštatē, Kopenhāgenā, Grācā, Parīzē, Helsinkos un Leipcigā, papildināta – Londonā, Bristolē, Edinburgā, Briselē, Olesunnā, Rīgā, Stokholmā, Tallinā, Lisabona, Porto, Ščecinā un Kauņā. Jaunākā daļa izstādīta Lisabonā, Valensijā un Alikantē, bet pirmoreiz kopumā izstāde "Rīgas jūgendstila arhitektūra" apskatāma Rīgā – rātsnama vestibilā.
Izstāde apskatāma no 2010. gada 12. līdz 30. aprīlim pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00 un piektdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 16.00.
Rīkotājs: Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu apvienības nodaļu "Rīgas Jūgendstila centrs".