Aicinājums piedalīties Mākslas dienās Ieva Jēkabsone, apvienība "5IEVAS" 08.03.2010 - 01.04.2010
Jau 51 gadu Latvijā notiks Mākslas dienas. Šoreiz par mākslas dienu moto kļuvis Imanta Ziedoņa dzejolis, par mums - domātājiem, darītājiem, rakstītājiem, kritizētājiem, romantiķiem, pragmatiķiem u.c. - dažreiz par daudz sevī noslēgtiem un norobežotiem. Sarunas trūkums vai pat neiespējamība starp cilvēkiem, kuru šķietami ir tik daudz, liek “nomest pieklājības spīdošo laku” un uzrunāt nejaušu garāmgājēju. Mēs gribam aicināt domāt par mākslas un sabiedrības dialogu. Par to kāds tas varētu būt šobrīd un vai tas ir iespējams un nepieciešams. Vai ir tā, ka mākslinieks grib runāt un sabiedrība grib klausīties?
Izstādes tēma ir saruna. Pārmija ir izstāde par domu, skatu, ieskatu, attēlu, sajūtu un svārstību apmaiņu. Tā ir par runāšanu un spriešanu, klausīšanos un dzirdēšanu. Tā ir arī par jaunām trajektorijām un virzieniem, apmaiņas procesiem, par rezultātiem ko dod sarunas.
Aicinām Tevi piedalīties izstādē, kas norisināsies "Rīgas mākslas telpā" ar gleznu, grafiku, zīmējumu, skulptūru, instalāciju, fotogrāfiju, videoinstalāciju vai ar ko citu, kas rosinātu uz sarunu.
Jūs ar darbiem gaidīsim: 1. aprīlī no 10.00 līdz 17.00 Rīgas mākslas telpā, Kungu ielā 3 (zem Rātslaukuma).
P.S. Lūdzam apstiprināt savu dalību (vai nepiedalīšanos) izstādē līdz 10. martam, atbildot uz e-pastu: jekabsoneieva@gmail.com vai zvanot pa tālr.: 26528099.
Darbi izstādei tiks izvērtēti līdz 10.aprīlim un par rezultātiem saņemsiet ziņu uz e-pastu.
Es tieši uz ielas eju tev klāt,
Es gribu ar tevi parunāt,
Es gribu tev paskatīties acīs.
Es zinu, ka sacīs,
Ka tā nav pieņemts.
Lai teic, lai saka!
Ak, šī pieklājības spīdošā laka,
Kas cilvēkus ilgi vēl norobežos,
Kas cilvēkus pārvērš galantos ežos!
Vai drīkst tā uz ielas pieiet un teikt:
- Tu esi skaists, bet tu esi blēdis! –
Vai cilvēks var cilvēkam pieiet klāt
Un atzīties: - Šodien es neesmu ēdis. –
Un ko sacīs ļaudis un paša sirds,
Ja viņš pie svešiem cilvēkiem aizies
Un pieklauvēs: - Vai tu vari man
Iedot gabalu maizes? –
Ko sacīs ļaudis? Vai projām trieks
Un teiks, ka nav nekāda došana?
Un ko sacīs paša sirds par sevi?
Ka tā ir ubagošana?
Kāpēc tu domā,
Ka vārdi, teikti uz ielas,
Nav patiesi un nav īsteni?
Un kāpēc tu gaidi, lai atnāk kāds trešais
Un mūs drauga dzīvoklī iepazīstina?
Es iešu uz ielas katram klāt,
Kurā cilvēka dvēseles gaismu redz,
Un teikšu: - Es arī ilgi biju
Ļaužu norobežotības aizturēts.
Es arī ļoti ilgi biju
Starp tuviniekiem ieslēgts,
Pie desmit tuviem draugiem un paziņām,
Kā pie desmit stabiņiem pieslēgts. –
Bet tagad tieši uz ielas iešu tev klāt:
- Kā tu dzīvo, un kā tu cīnies?
Es gribu ar tevi parunāt. –