Jau ziņots, ka 19. martā Spīķeru Koncertzālē, iezvanot divu jaunu albumu iznākšanu, uzstāsies "Planningtorock" jeb Džanīne Rostrona (Janine Rostron). "Planningtorock" ir viena no šībrīža interesantākajām mūziķēm ar dinamiskām performancēm, kurās videoprojekcijas saspēlējas ar oriģināli tērpto, uz skatuves viegli aizsmakušā balsī dziedošo un dejojošo mākslinieci. Šī ziema ir "Planningtorock" “ražas laiks” - divos drīz gaidāmos albumos materializējas viņas solodarbs izdevniecības "DFA Records" (mājvieta "LCD Soundsystem", "Hot Chip", u.c.) paspārnē un sadarbība ar duetu "The Knife".
Liene un Maija Kurševas
"Planningtorock" koncerta īpašās viešņas būs mākslinieces Liene un Maija Kurševas, kas pie reizes arī ir māsas. Līdzīgi kā "Planningtorock", viņas prezentēs muzikālu performanci. Taču, ja "Planningtorock" apspēlē futūrismu, tad Kurševu priekšnesums būs ar kariķēti feministisku piešprici. Kurševas ir ēverģēlīgas lauku meitenes ar zemniecisku krampi, tiešu skatienu un smalku dvēseli, kas ir kļuvušas par respektētām galvaspilsētas māksliniecēm.
To var arī nolasīt Maijas Kurševas autobiogrāfiskajā apcerējumā ar zināmām atskaņām no Jāņa Akurātera "Kalpa zēna" vasaras: “Pagalmā labākais bija paslēpes tumsā, un “kazaki- razboiņiki” jau aptvēra teritoriju līdz kaimiņu kūtīm. Man diezgan vēlu izauga pupi, tāpēc atšķirībā no citām meitenēm, sanāca noturēties nenoķertai diezgan ilgi. Deviņdesmitajos pa sertifikātiem nopirkām zemi. Beidzot varēju slaukt govi, kazu, vārīt cūkām ēst, maisīt ar lāpstu betonu mājas pamatiem, mest no spaiņa minerālmēslus uz cukurbietēm un sēdēt vagā. Nez kāpēc mūsu lopi bija izauguši par riktīgām ciema slotām un nācās viņus bieži meklēt pa visu pagastu. No seriāla “Prosta Marija” neko daudz nedzirdēju. Bija jātur rokas uz uzpampušajām ausīm, lai vecāki neredz Jelgavas tirgū pirktos auskarus “zvaigznītes”. Tos divus kilometrus no skolas uz mājām ar draudzeni vilkāmies pusdienu, pielīdzinot grāvjos zāli un rijot saldo baltmaizi. Ja sapņos redzu kādu no vidusskolas klasesbiedriem, tie biežāk ir murgi, kuros man klājas diezgan bēdīgi. Esmu mācījusies astoņās skolās. Ceturtā ir Lielplatones pamatskola. Piektā - Jelgavas internātskola bērniem ar pasūdīgu skeletu. Bet, nu nekas, vairāk par gadu mani tur nenoturēja. Amatniekos iemācījos amatu un vēl citas lietas. Tagad dzīvoju un strādāju Andrejsalā.”