VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Jāņa Purcena personālizstāde "Paēdis, padzēris Nr.5" Galerija "Bastejs" 06.05.2010 - 31.05.2010 6. maijā pl. 18:00 galerijā "Bastejs" atklāj Jāņa Purcena glezniecības darbu izstādi "Paēdis, padzēris Nr.5". | ||||||||||
 Jānis Purcens. Paēdis, padzēris Nr.146. Audekls, akrils. 150x150cm. 2010. Publicitātes foto | ||||||||||
| Neilgā laika posmā Jānim Purcenam šī ir jau trešā personālizstāde galerijā "Bastejs" (pirmā notika 2008. gadā). Uz jautājumu, kas viņā un līdz ar to arī viņa darbos šajā laikā ir mainījies, Jānis atbild: ‘’Pārvietojos uzstādījumā, pamostos un saprotu, ka viss jāsāk no sākuma. Ja neglezno no dabas šķīvi, nevar saprast dažreiz. Draugi saka, ka pārmaiņas ir. Galvenais ir pieņemt kvalitatīvus lēmumus." Par Purcenu Mācījies gleznot, zīmēt, niekoties ar stiklu pie Elmāra Gaigalnieka Siguldas pamatskolā, arī Rīgas Lietišķās mākslas koledžā (šobrīd Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļā, vēlāk, Latvijas Mākslas akadēmijas Figurālās glezniecības meistardarbnīcā pie Kristapa Zariņa, Jura Jurjāna un Normunda Brasliņa. 2008. gadā mag. art. akadēmiskais grāds, aizstāvot to ar izstādi "Paēdis, padzēris Nr. 2" galerijā "Bastejs". 2009. gada jūlijā bijusi izstāde starptautiskā mākslas mesē "Art Vilnius 2009" Jānis Purcens pats par sevi un šo izstādi saka tā: "Sēdies pieci, bet desmit ballu sistēmā. Ja būtu vairāk, nebūtu uz ko tiekties." | ||||||||||
 Jānis Purcens. Paēdis, padzēris Nr.147. Audekls, akrils. 150x150cm. 2010. Publicitātes foto | ||||||||||
| Mākslas zinātnieces Ievas Zariņas recenzija (5.05.2010): Jāņa Purcena personālizstādē “Paēdis, padzēris Nr.5” autors turpina pirms septiņiem gadiem aizsākto gleznu sēriju. Darbi numurēti, nekādu paskaidrojumu, tomēr tik vienkārši tas nav… “Paēdis, padzēris”, kā pats mākslinieks raksturo, ir tāds, kuram pietiek: “Lai būtu gana, nepietiek ar resursiem, tai skaitā pārtiku. Laikam tas ir tāds apziņas stāvoklis, kurā viena no pazīmēm ir spēja būt mierā neatkarīgi no materiālo resursu apjoma.” Ienākot izstādē, skatītājs var atkal tikties ar Jāņa gleznu radīto pasauli, kurā nekas daudz jau nav mainījies, un, varbūt, – paldies Dievam! Arī šajā izstādē mākslinieks piedāvā darbus, kuros visur klātesošs ir mazais lasītājs pie galda – altāra, kas jau kļuvis par Jāņa Purcena logotipu. J. Purcena gleznas turpina uzrunāt ar spektra krāsu un pustoņu vibrāciju, mainību ikvienā kvadrātcentimetrā. Nepieciešamībai atdzīvināt audeklu autors piedāvājis salīdzinājumu: “Mežs sastāv no īpatnējiem kokiem; kokiem lapas ir dažādas – atsevišķs krāsas laukums sastādās no atšķirīgiem mazākiem, pie tam, nav vēlams, lai tie izskatītos tik vienmuļi līdzīgi viens otram kā gultņu lodītes.” Mākslinieks studē Bauhaus skolas(*) pamatlicēju J. Ītena un V. Kandinska darbus, sevišķu uzmanību pievēršot krāsu attiecībām. Vienā no J. Ītena darbiem “Krāsu māksla” autors precīzi definējis rezultātu, kādu iespējams sasniegt, savienojot vienu krāsu ar otru, tomēr būtiskāka šķiet atsauce nodaļas beigās: “Ja precīzi sekosiet visiem norādījumiem, var arī nekas nesanākt”. Krāsai Jāņa Purcena darbos ir simboliska nozīme: dzeltenais kā apgaismība, violetais – kā intuitīva tikumība, rozā – kā tīra mīlestība, zaļais – kā cerība. Divus līdzīgus krāsu laukumus varat nemeklēt. Tas nav iespējams, jo autors skaidri apzinās, ka nekrāso (kaut gan nereti varam lasīt komentāru: “Krāsoja Purcens”), bet gan ir instruments, printeris, kuru vada kāda lielāka roka. Ja pieņemam, ka viss ir dzīvs, tad tāds ir arī šis printeris, kuram piemīt noskaņas no priecīgas, gaišas līdz pat skumjai un nopietnai. Cits jautājums: “Kā mēs redzam?“ Pati reizēm pieķeru sevi nepareizi izlasām reklāmu vai paziņojumu tekstus, kur uzrakstītais, šķiet, nepārprotami skaidrs. Nav iespējams iztēloties gleznu, kuru visi uztvertu vienādi. Tāpat nav iespējams uzgleznot divas identiskas gleznas. Printerim neesot iemesla kļūt iedomīgam, kam varētu piekrist, tomēr katra izprintētā kopija ir unikāla un neatkārtojama. Autoram dots redzēt krāsu vissmalkākās nianses, tās uzgleznot un... arī aizmirst tiklīdz rezultāts sasniegts, lai pie iespējamā jautājuma: “Vai vari vēlreiz uzgleznot šādu darbu?” sniegtu noraidošu atbildi. Reizēm printeris kļūdās. Kļūdīšanās, pārteikšanās, nezināšana liek visu uztvert kā brīnumu, arī Jāņa gleznas, un būt pateicīgiem Dievam, Lielajam Bosam, Kosmosa Ģēnijam, vai vienalga kā mēs viņu nosauktu, par katru iespēju būt. (*) 1919. gadā Veimārā (Vācijā) tika nodibināta augstākā celtniecības un mākslinieciskās konstruēšanas skola Bauhaus. | ||||||||||
| Galerija "Bastejs" Rātslaukums 1, Rīga o., t., c., pt., 12.00–18.00 s. 12.00–16.00 pirmdienās, svētdienās slēgts www.bastejs.lv | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
