Enerģētikas muzeja kolekcija nominēta UNESCO Latvijas nacionālajam reģistram Andris Siksnis, AS "Latvenergo" Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Fotogrāfa un kinooperatora Eduarda Krauca veidotā unikālā fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija par Ķeguma spēkstacijas būvi 11. februārī svinīgos apstākļos iekļauta pasaules kultūras mantojuma UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā. To apliecina UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas izsniegtais sertifikāts.
Vēsturisks fotonegatīvs uz stikla plates no AS "Latvenergo" Enerģētikas muzeja kolekcijas. Foto: Didzis Zīraps/andrejsala.lv
Svinīgajā Latvijas nacionālā reģistra atklāšanas pasākumā piedalījās kultūras ministrs Ints Dālderis, bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Fereiberga un citas prominences. Sertifikātu AS "Latvenergo" pasniedza Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts, to saņēma "Latvenergo" koncerna valdes loceklis Arnis Kurgs.
A. Kurgs, saņemot sertifikātu, atzina: „Mūsdienās tehnoloģiju straujā attīstība ir novedusi pie tradicionālās rūpniecības transformēšanās, un daudzas vēsturiskas ražotnes un ar tām saistītā infrastruktūra vairs netiek izmantota, tādēļ atzinīgi, ka šodien īpaša uzmanība tiek pievērsta industriālajam mantojumam un tā vēsturisko liecību saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Industriālais mantojums ir mūsu vēstures sastāvdaļa, kas laika griežos nav tikusi izcelta un novērtēta. Tomēr mūsdienās arvien vairāk tiek domāts par tā nozīmīgumu dzīves telpā. Tas, ka fotogrāfijās attēlotā Ķeguma spēkstacija darbojas vēl šodien, ir vēl būtiskāk un līdz ar to "Latvenergo" koncernam ir jārūpējas par savas, savas valsts un visas industrijas vēstures glabāšanu un tās liecību nodošanu šodienas un nākamajām paaudzēm.”
Eduarda Krauca fotokolekcijas iekļaušana UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā ir arī milzu atbildība "Latvenergo" Enerģētikas muzejam, kam turpmāk būs jārūpējas par fotokolekcijas glabāšanu un sabiedrības iepazīstināšanu ar to. Enerģētikas muzejā esošā E. Krauca fotonegatīvu kolekcija par Ķeguma spēkstacijas gaitu ir unikāla ar savu kalendāro precizitāti, atainojot spēkstacijas būvi no 1936. gada 8. septembra līdz 1940. gada 20. jūlijam. Ķeguma spēkstacija ir 20. gadsimta pirmās puses lielākais būvobjekts Baltijā un Ziemeļeiropā, tas ir latviešu un zviedru inženieru kopdarbs, latviešu veikums sava laika vērienīgākā enerģētikas objekta celtniecībā. Par šīs būves tapšanas ikdienu arī stāsta E. Krauca fotonegatīvi. Enerģētikas muzeja krājumā esošā kolekcija ir līdz šim Eiropā vienīgā zināmā kādā būvobjekta tik vērienīgā fotodokumentēšana. Kolekcijas apjoms ir 1736 fotonegatīvi uz stikla pamatnes, kas šobrīd ir arī pilnībā digitalizēti.
Fotogrāfs un kinooperators Eduards Rihards Kraucs ir dzimis 1898. gada 21. augustā Rīgā. Jaunības dienās kā bēglis kopā ar ģimeni devies uz Maskavu, kur beidzis Maskavas Kalnu institūtu (Московский горный институт, tagad – Московский государственный горный университет). Vēlāk atgriezies Rīgā, E. Kraucs sāka fotoreportiera gaitas dažādos laikrakstos, vienlaikus pievēršoties arī kinohroniku veidošanai. Līdz Otrajam Pasaules karam E. Kraucs aktīvi strādāja kinofilmu veidošanā, bet kara laikā kā bēglis nokļuva Vācijā un vēlāk emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur nodzīvoja līdz mūža beigām (miršanas datums – 1977. gada 4. septembris).
Ķeguma spēkstacijas būvniecības tapšanas fotogrāfijas ir lielākais un mūsdienās pazīstamākais E. Krauca fotodarbs, viņa biogrāfijā vairāk tiek uzsvērts ieguldījums kino jomā. Minētā fotokolekcija ir E. Krauca profesionālās darbības izcils piemērs, taču līdz šim komunikatīvajā telpā par to ir zināms maz. Kolekcija ir daudzslāņains vēstījums ar saturam atbilstīgu kompozīciju un formu.
Ar E. Krauca fotogrāfijām iespējams iepazīties arī klātienē AS "Latvenergo" Enerģētikas muzeja ekspozīcijā Ķegumā izstādē "70 mirkļi Ķeguma spēkstacijas vēsturē", kas būs atvērta apmeklētājiem līdz šā gada aprīlim. Fotogrāfa darbi no šīs kolekcijas ir aplūkojami arī Latvenergo mājas lapā www.latvenergo.lv.
Līdz ar E. Krauca fotokolekciju reģistrā ir iekļauta arī Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste (1894-1929), Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss un Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts.
UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" mērķis ir saglabāt pasaules dokumentāro mantojumu, paplašinot piekļuvi tam un veicinot tā atpazīstamību visā pasaulē. Dokumentārais mantojums ir kultūras mantojuma daļa par cilvēces, kultūras un valodas daudzveidību, par vēsturē piedzīvoto pierakstītā, uzzīmētā, gravētā vai jebkādi citādi dokumentāri fiksētā veidā. Dokumentārais mantojums ir pasaules atmiņa, tas ir trausls un izzūdošs mantojums, kura bojāeja nozīmētu arī cilvēces atmiņu bojāeju.