VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Nīderlandes mākslinieces K.P.Hordijkas un Latvijas mākslinieces S.J.Kudeikas darbu izstāde Marina Goldena, galerija "Carousell" īpašniece 07.04.2010 - 30.04.2010 Aprīlī galerijā "Carousell" skatāma dažādu valstu vienas paaudzes mākslinieču - Nīderlandes mākslinieces Koksas Peinakeras Hordijkas (1904-1971) 20.gs. 20.gadu darbi un Latvijas mākslinieces Sofijas Juzefas Kudeikas (1914-2007) - 20.gs. 60.-70. gadu darbi. | ||||||||||
| Ideja par izstādi "Pilsētas Skati. Divas Mākslinieces. Divas sievietes. 20. gadsimta sākums/vidus" radās uzreiz, kad redzēju Koksas Peinakeras Hordijkas darbus vienā mazā bukletā, ko bija sastādījis Holandes galerijas no Harlemas īpašnieks Reimonds Heisgens pirmai mākslinieces izstādei, diemžēl jau pēc mākslinieces nāves. Darbi pārsteidza ar savu mieru un klusumu, pat samierināšanos ar dzīvi un apstākļiem. Tieši tāda bija sajūta vērojot mākslinieces no Latvijas Sofijas Juzefas Kudeikas darbus, kura gleznojusi pārsvarā pilsētas ainavas un klusās dabas. Sofija arī nevarēja lepoties ar atkārtotām savu darbu izstādēm, jo pēc Otrā Pasaules kara viņas vīrs bija kritis gūstā. Šis fakts viņai neļāva pabeigt glezniecības nodaļu akadēmijā. Laimīgā kārtā viņa atrada darbu Valmieras teātrī un māksliniecei bija iespēja turpināt gleznot sev, savam priekam. Abas mākslinieces ar viņu grūtajiem dzīves ceļiem - kā sievietēm un māksliniecēm, gleznoja sev. Māksla bija labākais un uzticamākais draugs, kas pieņēma mākslinieču un sieviešu jūtas, vēlmes un domas tādas, kādas tās bija, bez jautājumiem. Divas valstis - Holande un Latvija - galvenajās dzīves ceļu līnijās ļoti līdzīgajos likteņos. Mākslinieces bija uzticīgas sev un savai mākslai. Tā ir reta izdevība izstādes laikā sajust abu mākslinieču skumjas, spēku, ilgas.Gleznas no 20. gs. 20.-tajiem un 60./70.-tajiem gadiem. Izstāde ir ilggadīgas sadarbības rezultāts starp divām galerijām - Harlema Galerie Nieuw Schoten (Holande, tās īpašnieks Reimonds Hengenss) un galeriju "Carousell" (Latvija, īpašniece Marina Goldena) Izstādes atklāšana 7. aprīlī plkst.19.00. Izstādi prezentēs Nīderlandes Karalistes vēstnieks Latvijā Kraaksa k-gs. | ||||||||||
| ||||||||||
| Koksa Peinakera Hordijka (Coks Pijnacker Hordijk) Apslēptais ateljē Hārlemas (Haarlemse) gleznotāja Koksa Peinakera Hordijka zīmēja un gleznoja visas dzīves garumā, bet nekad neizrādīja savus darbus. Viņa bija produktīva māksliniece, bet viņas mērķis nebija pārdot portretus vai citus savus darbus. Gleznošana bija viņas svarīgākais uzdevums, tā nebija nekāda laika kavēšana vai brīvā laika pavadīšana. Lielu daļu savas dzīves Peinakera pavadīja, strādājot savā "apslēptajā" ateljē, slēgtā un uzticamā draugu un ģimenes lokā. Viņas atstāto mantu pārvalda viņas meita. 1998. gadā - divdesmit septiņus gadus pēc viņas nāves - Baptistu baznīcā Hārlemā tika sarīkota viņas darbu izstāde, kurā pirmo reizi viņas darbi piesaistīja pelnītu publikas uzmanību. Galerija Nieuw Schoten, mākslas konsultanti, ir pagodināti par atkārtoto izdevību izrādīt Koksas Peinakeras Hordijkas gleznu un zīmējumu izlasi, līdz ar to, sniedzot publikai atkārtotu iespēju iepazīties ar viņas darbiem. Jau agrā vecumā Koksa Peinakera Hordijka mācījās zīmēšanu Hārlemas Lietišķās mākslas skolā. 1920. gadā, kopā ar vecākiem, viņa pārvācās uz Dordrehtu (Dordrecht). Šajā pilsētā viņa iestājās gleznotāju biedrībā Pictura. Vecāku māja atradās tieši upes krastā un sešpadsmitgadīgā meitene, sēžot uz balkona, bieži zīmēja garām peldošās buru laivas. Zīmējumi tapa arī Dordrehtas ostā un Zeeuwse Veere. Apkārtējās vides ietekmē, Peinakera attēloja mierīgus upes skatus, kas bija bieži sastopami Dienvidu Holandes ainavās pagājušā gadsimta pirmajā pusē. Pirmo reizi modeli Peinakera zīmēja Pulchri Studio Hāgā. Šeit radās sieviešu aktu zīmējumu sērija, kurus jaunā māksliniece attēloja spēcīgi un ar nesarežģītu atklātību. No šī laika ir saglabājušies arī vairāki pašportreti. 1925. gadā Peinakera atgriezās Hārlemā un pēc gada Hēmstēdē (Heemstede) viņa apprecējās. Tikai 1951. gadā viņai radās iespēja iekārtot pašai savu ateljē savas mājas bēniņos, kas atradās Spaarnelaan un Churchillaan ielu krustojumā. Tur tapa viņas darbi, neskatoties uz vājo veselību, kas reizēm traucēja strādāt. Teksts zem ilustrācijas - Divas Zeeuwsche (Zeeland - Nīderlandes province) meitenes 1922. gads Vieta sev Ieklausoties mākslinieku Īzaka Izraela (Isaac Israels) un Henrija Bota (Henri Boot) padomā un mudinājumā, Koksa Peinakera Hordijka savu radošo talantu lielākoties attīstīja pati. Savus darbus viņa vienmēr parakstīja ar savu meitas uzvārdu vai CPH - iniciāļiem. Tādā veidā uzsvērdama, ka viņas radošā puse ir nedalāmi vienota ar viņas personību, kas savukārt ir veidojusies no viņas individualitātes. Zīmējot un gleznojot viņa pieprasīja savu neatkarību un savu vietu sabiedrībā. Laika posmā starp abiem kariem sievietēm nemitīgi bija jāizcīna vieta sabiedrībā, kas lielā mērā tika noliegta, jāizlaužas starp tradicionālajiem labvēļiem un jāiekaro personīgo brīvību. Šajā ziņā Koksa Peinakera Hordijka bija sabiedrotā citām spēcīgām sievietēm, kā, piemēram, rakstniecēm Virdžīnijia Vulfai (Virginia Woolf) un Vitai Sakvillei-Vestai (Vita Sackville-West) vai feministei Aletai Jakobsai (Aletta Jacobs) kas ir tikai dažas no daudzām. "Koksa meklēja sev Room of one's own - Virdžīnijas Vulfas grāmatas nosaukums. Vietu sev, vārda plašākajā nozīmē. Viņas vēlme pēc ateljē bija kā simbols tam", tā, kādā vēstulē dažus gadus pēc viņas nāves, rakstīja viņas draugs Jops Beljons (Joop Beljon) - rakstnieks, skulptors un grafiķis. Pašapziņa Zīmēšana un gleznošana vijās kā pavedies caur Peinakeres dzīvi, kas cilvēkus un pasauli iepazina ar krāsu, zīmuli un krītu. Jau no agra vecuma viņas radošo procesu veidoja apkārtējā vide. Vispirms tie bija upju un ostu skati, ainavas un kāds nejaušs ģimenes locekļa portrets, kas "tika uztriepts" uz papīra. Spēcīgās, noteiktās kontūrās viņa skicēja garām peldošās buru laivas un baržas, kas peldēja pa Oude Waal kanālu, viņa attēloja savus iespaidus par Dordrehtas Wolwevers ostu ziemā un Dordrehtas mājām vasarā siltākā krāsu kompozīcijā. Divdesmito gadu sākumā, pārliecinoši un tieši viņa izmantoja arī eļļas krāsas, tādos darbos, kā, piemēram, klusinātajā un kompozicionāli spēcīgajā gleznā "Kuģi Māsas upē (Schepen aan de Maas)" un "Koki Wolwevers ostā (Bomen aan de Wolwevershaven)". Portretos, kas radās pēc Otrā Pasaules kara, viņa attēloja cilvēkus, kuriem bija laiks; kuri pozēja un nedarīja neko citu, kā vien atradās pie mākslinieka. Koksa Peinakera Hordijka iemūžināja cilvēkus, kuri stāvēja molberta otrā pusē. Viņa vienmēr strādāja ātri. Izmantojot krāsas, viņa turpināja meklēt atpazīstamu, savu stilu. Ne tikai saulainās krāsas - kādās dažkārt izskatījās viņas attēlotās personas - bet arī īpaši lielas acis un rokas bija viņas darbu raksturīga iezīme. Peinakera pietiekoši iedvesmu smēlās no savas ikdienas, kā tas ir attēlots nebēdnīgā un bagātīgi krāsotā lelles gleznā "Rotaļlietas". Arī tēmu izvēlē viņa bija neatkarīga un sekoja tikai pati savai intuīcijai. Ekspresīvas gleznas Drosmīgas, akurātas krāsu un krīta līnijas, kas ir raksturīgas Peinakeras portretos, plašas krāsu paletes izmantošana un spēcīgas kontūras ir raksturīgas ekspresionismā, kas radies Vācijā. Šis mākslas virziens radās divdesmitā gadsimta sākumā. Literatūrā tas pirmo reizi tika minēts aptuveni 1910. gadā. Tas ir virziens, kas atpazīstams vairākos Austrijas, Francijas un Beļģijas mākslinieku darbos. Koksa Peinakera Hordijka, starp tā laika avangardiskajiem gleznotājiem, bija labi zināma ar savu ekspresīvo gleznošanas stilu. Viņa krāja bagātīgi ilustrētas (mākslas) grāmatas. Līdz mūža nogalei viņa bija sakrājusi aptuveni divi tūkstoši pieci simti grāmatas. Kā arī viņa regulāri apmeklēja izstādes Amsterdamā. Dzīvojot un strādājot Hārlemā, Peinakera iepazinās ar sev nozīmīgiem jauniem cilvēkiem un mākslas darbiem. Gadu gaitā darbs saveda Peinakeri kopā ar citiem māksliniekiem, kā, piemēram, skulptoru Teo van Reinu (Theo van Reijn), Austrijas portretistu Dario Rapaportu (Dario Rappaport), aktieri Paulu Stormu (Paul Storm) un Jopu Beljonu (Joop Beljon). Viņa pakāpeniski radīja pilnīgu darbu kolekciju. Kā sieva un māte viņa dzīvoja nedaudz noslēgti, bet viņas radošais talants un vēlēšanās gleznot sniedza viņai iespēju iepazīt pasauli un savā veidā radīt ekspresīvas gleznas un zīmējumus. | ||||||||||
| Galerija „Carousell” Rīga, Kaļķu iela 2, LV-1050 p., o., t., c., pt. 11.00–19.00 s. 12.00–16.00 svētdienās slēgts www.carousell.lv | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
