VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Trimdas latviešu dokumenti no Kalamazū (Mičigana, ASV) Guntis Švītiņš, | |
|
1997.gada maijā Čikāgā (ASV) notika Amerikas Latviešu apvienības (ALA) kongress, kurā piedalījās arī pārstāvji no Latvijas. Saieta organizatori bija uzaicinājuši Latvijas Valsts arhīva (LVA) direktori Dainu Kļaviņu un LVA Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītāju Māri Branci, lai kopīgi varētu risināt jautājumus, kuri skar trimdas latviešu organizāciju un personu arhīvu tālāko likteni. D.Kļaviņa kongresā uzstājās ar priekšlasījumu par sadarbību ar Eiropas arhīviem, kā arī par trimdas latviešu dokumentu sakārtošanu, apstrādi un saglabāšanu, lai šie materiāli kļūtu pieejami dažādu nozaru pētniekiem un interesentiem. ALA kongresā tika pārrunāts jautājums par Latviešu studiju centra (LSC) bibliotēkas tālāko likteni – tā atradās Kalamazū (Mičigana). Līdz ar 1991.gada neatkarības atjaunošanu Latvijā LSC it kā zaudēja savu sākotnējo nozīmi – latviešu valodas un literatūras studijas. Vairums ārzemēs dzīvojošo jauniešu, kuri vēlējās papildināt zināšanas šajās jomās, sāka izmantot iespēju mācīties Latvijā. LSC bibliotēkā krājās ne tikai grāmatas un periodika, bet arī dažādi personu fondi un sabiedrisko or-ganizāciju arhīvi, kurus pusgada laikā bija paredzēts pārvietot uz citām glabāšanas vietām Amerikā un Latvijā. Šāda bibliotēkas sadalīšana bija saistīta ar LSC likvidēšanu, kā arī at-bilstošu telpu trūkums Kalamazū. ALA kongresa laikā studiju centra bibliotēka bija izvie-tota kādā bijušās rūpnīcas ēkā. Telpas tika īrētas līdz 1.oktobrim, kad beidzās noslēgtais līgums. Pie šī krājuma sadales bija paredzams apjomīgs darbs, kas prasīja samērā skrupulozu pieeju un daudzu cilvēku enerģiju. Aizstei-dzoties laikam priekšā, jāsaka, ka to visu paveica galvenokārt brīvprātīgie palīgi no Kalamazū, Garezera, ciema "Latvija", Bentonhārboras (Mičigana) un Mineapolisas (Minesota). Pēc LSC prezidija priekšsēža Valža Muižnieka un bibliotēkas vadītājas Mairas Bundžas oficiāla uzaicinājuma LVA mani komandēja uz Kalamazū. Pamatuzdevums bija saistīts ar mākslas zinātnieku Jāņa Siliņa (1896–1993) un Jāņa Krastiņa (1910–1990) arhīvu sakārtošanu un sagatavošanu nosūtīšanai uz Latviju, kā arī citu personarhīvu apzināšanu. Aptuveni pusi no četru mēnešu ilgā komandējuma piedalījos Interneta datu bāzes veidošanā, ierakstot datorā informāciju par bibliotēkā esošajām grāmatām, kuras bija saistītas ar mākslu un arhitektūru. Par šādu informācijas apkopošanas motīvu kalpoja doma, ka laika gaitā tā būtu pieejama Interneta lietotājiem. Šo datu bāzes programmu izstrādāja Filoloģijas doktore Lalita Muižniece, kura strādājusi par mācībspēku Rietummičiganas universitātē Kalamazū. LVA tika sagatavoti un nosūtīti: mākslas zinātnieka Jāņa Siliņa arhīvs, daļa no viņa bibliotēkas grāmatām, kā arī 10 eļļas gleznas. Apjomā daudz mazāks, bet tikpat interesants ir Jāņa Krastiņa arhīvs. Ievērojams dokumentu daudzums veido latviešu kora "Dziesmu vairogs" (Kalamazū) un LSC arhīvu, kurā ietilpst arī audio ierakstu kolekcija. Bez jau minētajiem ir arī vairāki, apjomā mazāki personu fondi. Viss sūtījums tika satilpināts 96 kastēs. Par jauniegūtajiem dokumentiem ir pašsaprotama interese ne tikai no arhīvistu, bet arī no latviešu kultūras izpētes laukā strādājošo puses, tāpēc nedaudz ielūkosimies to saturā. Mākslas zinātniekaJāņa Siliņa arhīvs Tas ir apjomīgākais materiālu kopums šajā sūtījumā. Arhīvu veido it kā vairākas sastāvdaļas vai dokumentu grupas. Lielākajā no tām ir mākslas zinātnieka radošā darba materiāli. Tie ir manuskripti un dažādas piezīmes rokrakstā, mašīnrakstā, rakstu kserokopijas no periodiskajiem izdevumiem, kas aptver laikposmu no 30.gadiem līdz 80.gadu otrajai pusei. Rakstu un manuskriptu vairums ir saistīti ar trimdas mākslu un māksliniekiem: "Latvju tēlotāja māksla emigrācijā", "Pārdomas par latviešu tēlotāju un lietišķo mākslu mākslinieku saietā Klīvlendā" un daudzi citi. Piezīmes, fotogrāfijas un sarakste ar vēsturnieku Edgaru Andersonu, žurnālistu Ojāru Celli ietilpst to dokumentu kopā, kuri raksturo darbu pie "Latvju enciklopēdijas" veidošanas. Jāņa Siliņa lielākais un nozīmīgākais veikums – monogrāfija "Latvijas māksla" šajā arhīvā ir uzskatāmi aptverama no atsevišķām piezīmēm līdz pat tekstu un reprodukciju tipogrāfijas paraugnovilkumiem. Interesanti izsekot zinātnieka darbam pie šī krājuma no dažādiem viedokļiem. Personrādītāja un bibliogrāfijas uzziņas, kā arī ieplānoto attēlu saraksti, kuros veiktas dažādas korekcijas, norāda uz to, kā meklēts optimālais variants un risinājums. Interesanta ir arhīva daļa, kurā atrodami manuskripti un piezīmes lekcijām Vācijā un Amerikā. 60.gados, būdams vieslektors Vircburgas universitātē, J.Siliņš sagatavoja un lasīja lekcijas par dažādiem mākslas vēstures jautājumiem, tās rakstītas latviešu, vācu un angļu valodā. Par nozīmīgu mākslas zinātnieka vākumu jāuzskata biogrāfiskās ziņas un izstāžu katalogi par Amerikas, Kanādas un Austrālijas latviešu māksli-niekiem. Austrālijas materiālu kopu veido aptuveni 100 izstāžu katalogi, dažādi iespieddarbi (1954–1976). Par latviešu mākslinieku personālajām un grupu izstādēm Kanādā un ASV informē aptuveni 200 bukletu un informatīvo lapu (1950–1988). Par bēgļu nometņu laika izstādēm Vācijā liecina informācija, ko sniedz 21 iespieddarbs (1945–1949), kā arī Zviedrijas latviešu mākslinieku izstāžu pārskats (1944–1971). Ar norādi "Retie katalogi pirms 1945" (LSC bibliotēkas apzīmējums) sagrupēti iespieddarbi par 48 mākslinieku 68 izstādēm, kā arī par dažādās Latvijas pilsētās rīkotajām mākslas skatēm (1909–1945). Sešās kastēs tika savietoti materiāli par 252 latviešu māksliniekiem. Šeit rodamas uzziņas par trimdas un padomju Latvijas gleznotājiem, grafiķiem un tēlniekiem, kā arī lietišķās mākslas laukā strādājošiem māksliniekiem. Jāpiebilst, ka informācijas daudzums par atsevišķām personām ir atšķirīgs, piemēram: Aleksandrs Junkers – foto; Elza Druja – katalogi, piezīmes, izgriezumi no periodikas, vēstules, foto; Anita Meldere – piezīmes, diapozitīvi. Pie šīs materiālu kopas pieskaitāmi arī 83 izstāžu katalogi (1945–1989) no padomju Latvijas. J.Siliņa bibliotēkas daļa, nedaudz vairāk par 300 grāmatām, kura nonāca LVA ar LSC piekrišanu, tiek sadalīta atbilstoši izmantošanas specifikai. Valsts arhīvā turpmāk glabāsies grāmatas ar J.Siliņa ierakstiem, piezīmēm, kā arī izdevumi, kas saistīti ar trimdas latviešu kultūru. Pārējās, galvenokārt mākslas albumi, monogrāfijas angļu un vācu valodā, kā nedalāma vienība (kopskaitā 221), atradīsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Bez jau minētā šajā arhīvā atrodas arī mākslas vēsturnieka korespondence ar vairāk nekā 100 personām, to skaitā arī ar Latvijā dzīvojošām. Neizpaliek oficiālā sarakste ar valsts iestādēm un organizācijām. Interesants izziņas materiāls par J.Siliņa sabiedriskajām aktivitātēm kultūras pasākumos, izpētes darbā un vienkārši ceļojumos būs atrodams dažos tūkstošos fotogrāfiju, kuras dokumentē notikumus kopš Vācijas bēgļu nometņu laika. Arī personas dokumenti, biedru kartes (1944–1990), Sentpītersbergas (Florida) un apkārtnes Latviešu biedrības biedru saraksts (1970–1980) un piemiņas lietas turpmāk glabāsies Latvijas Valsts arhīvā. Noslēdzot ieskatu Jāņa Siliņa arhīvā, nedrīkst nepieminēt vēl vienu šīs radošās personības pašizpausmes veidu – gleznošanu. Ar saviem darbiem ne reizi vien viņš ir piedalījies Amerikas latviešu mākslinieku darbu izstādēs. Glezniecībā J.Siliņa darbības amplitūda ir visai plaša – gan žanru izvēlē, gan izteiksmē un raksturā. Ir reālistiski gleznotas klusās dabas, ekspresīvā otas vilcienā tvertas ainavas un abstraktas sajūtu vīzijas. Aptuveni 60 eļļas gleznas atradās pie žurnāla "Latvju Māksla" redaktora Arnolda Sildega, un kopīgi mums bija iespēja atlasīt 10 darbus LVA, lai būtu neliels ieskats arī šajā darbības laukā. Mākslas zinātnieka Jāņa Siliņa arhīvs Lielu daļu šī arhīva veido dažādi materiāli, kas saistīti ar mākslinieka Ludolfa Liberta daiļradi un sabiedrisko darbību Amerikā, kā arī korespondence. Mākslinieka gleznu reprodukcijas veido 188 fotogrāfiju kopu. Savdabīgi materiāli rodami par L.Liberta mākslas cienītāju pulciņu, kas tika izveidots 1954.gadā Ņujorkā. Tie ir sēžu protokoli, sarakste un iespieddarbi. Šo materiālu kopa aptver laikposmu no 30.gadiem līdz 1960.gadam. Interesants izziņas materiāls un laika liecības saistās ar J.Krastiņa veidotajām un pierakstītajām intervijām ar daudziem trimdas latviešu māksliniekiem. Ievērojamu dokumentu skaitu šajā arhīvā veido korespondence un izgriezumi no periodikas. Latviešu studijucentra arhĪvs Šeit atrodami gan protokoli, apkārtraksti, informatīvas lapas, korespondence, gan iespieddarbi, gan arī citi arhīvi. Viens no pilnīgākajiem krājumiem ir Kalamazū latviešu kora "Dziesmu vairogs" (1945–1989) arhīvs. Šeit apkopoti dokumenti par kora koncertdarbību (sākot ar bēgļu nometņu laiku Vācijā), repertuāru, finansēm, arī iespieddarbi, izgriezumi no periodikas, sarakste. LSC audioierakstu kolekcija (1958–1993) sastāv no 240 kasetēm ar literāra, politiska un izglītojoša rakstura skaņu ierakstiem. Vecākos ieskaņojumos dzirdam J.Veseļa, T.Ķeniņa, V.Nollendorfa balsis. Lielākoties lentēs fiksēti latviešu valodas un citi semināri Kalamazū un Garezerā, referāti 18.novembra svinībās (1990, 1991) Latviešu studiju centrā. Ieraksti ar vēsturnieku, politiķu, mākslas zinātnieku, literātu, teologu priekšlasījumiem aptver visdažādākās tēmas un problēmas, kas skar latviešus trimdā un Latvijā. Par LSC politiskajām aktivitātēm un darbībām liecina informatīvi bukleti, kuros apskatīti Amerikas latviešu jaunatnes kongresi un saieti, kā arī dažādi preses pārskati, piemēram: "Baltiešu brīvības diena" (1985.gada 14.jūnijs), "Kopenhāgenas tribunāls un Brīvības kuģis" (1985.gada jūlijs). Pasaules preses slejās minētā informācija par 1985.gada trimdinieku politisko akciju Baltijas jūrā ir apkopota divos kserokopiju albumos. Atsevišķas padomju Latvijā izdotas brošūras (to kserokopijas ar piederības zīmogiem) liecina par nopietnu informācijas apstrādi un izmantošanu radio "Brīvā Eiropa" raidījumos. Pie mazākām dokumentu kopām var pieskaitīt materiālus par Detroitas sv. Pāvila latviešu luterāņu draudzes vēsturi un locekļu sarakstu (1950–1992), Nacionālās operas koncertmeistara (1918–1924) Vernera Taubes fotogrāfijas, nošu rakstus, publikāciju izgriezumus no periodikas, Valdas Moras, Lizetes Skalbes, Zinaidas Lazdas un daudzu citu rokrakstus. | |
| Atgriezties | |
