VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| KRUSTPUNKTS Materiālu sagatavoja Ingrīda Peldekse Šīgada maija nogalē atklātais Mūsdienu mākslas muzejs Helsinkos atrodas uz vie-nas no pilsētas kultūras dzīves artērijām. Tāpat kā ilgi gaidītais 1993.gadā atklātais Operas nams, muzejs uzcelts pašā pilsētas centrā, kultūrvēsturiski piesātinātā pilsētas daļā, proti, Mannerheima ielā. Jaunatklātais muzejs atrodas līdzās Galvenā pasta ēkai, aiz tās – Galvenā dzelzceļa ēka; iepretim tikko tapušajam Mūsdienu mākslas muzejam ir Somijas parlamenta, Eduskuntas, nams, turpat līdzās – Alvara Ālto projektētā koncertzāle "Finlandia". Tieši pretī – pašlaik restaurētais t.s. Lasipalasti ("Stikla pils") – kino un multimediju centrs. Jaunuzceltais Mūsdienu mākslas muzejs atrodas vietā, kur ik dienas plūst 100 000 helsinkiešu straume – pašā pilsētas krustpunktā. Savulaik sākušās debates īpaši pēdējo trīs gadu laikā atjaunojās ar jaunu sparu, jo muzeja ēka bija iecerēta līdz šīm neapbūvētā laukumā pašā pilsētas centrā līdzās Tolonlahti līcim, jaunā ēka arhitektoniski atšķiras no Ziemeļu tradīcijām un arī tāpēc, ka Somijas šī gadsimta izcilākās personības maršala Mannerheima jātnieka skulptūra atrodas tieši līdzās projektā paredzētajai ēkai. Jāatzīmē, ka Mūsdienu mākslas muzeja ēka ir tikai priekšvēstnese tālākai Tolonlahti līča apbūvei – tuvāko gadu laikā tur paredzamas vairākas jaunas ēkas, tiks uzcelta a/s "Sanoma" galvenā biroja ēka, dzelzceļa stacijas viesnīca un Sibēliusa akadēmijas koncertzāle. Pēdējo pāris desmitgadu laikā rietumvalstīs vērojams modernās un mūsdienu mākslas muzeju celtniecības bums: MOCA Losandželosā un Gugenheima muzejs Bilbao; arī Somijas kaimiņvalstīs – "Moderna Museet" Stokholmā durvis vēra š.g. februārī, Kopenhāgenā pirms pāris gadiem atvēra "Arken Museum for Moderne Kunst" un šoruden tiks uzcelta "Statens Museum for Kunsts" jaunā ēka. Arī Orhūsā, Dānijā, pašlaik noris jauna mūsdienu mākslas muzeja celtniecības darbi. Jaunuzceltās mūsdienu mākslas muzeju ēkas liecina, cik liela uzmanība Ziemeļvalstīs pievērsta mūsdienu mākslai. | |
| |
|
ideja
Telpu trūkums jaunajai mākslai bija jūtams jau 40.gados, bet doma par Somijas mūsdienu mākslas muzeju radās pirms apmēram 30 gadiem – par tāda muzeja izveidi pirmo reizi Helsinku dome sprieda 1964.gadā, un kopš tiem laikiem periodiski sabiedrībā uzjundījās asas diskusijas par šo tēmu. Tikai 1990.gada 1.septembrī tika nodibināts Mūsdienu mākslas muzejs, un tā kolekcija sākumā glabājās pagaidu telpās, bet pēc gada atrada mājvietu pēc rekonstrukcijas atvērtā Valsts mākslas muzeja "Ateneum"jaunajās telpās. Līdzšinējā Mūsdienu mākslas muzeja pastāvēšanas laikā budžets kolekcijas papildināšanai kopumā rēķināms 20 miljonos somu marku (apm. 1,9 miljoni latu), no kuriem 1,8 miljoni marku paredzēti jaunu eksponātu iegādei šīgada laikā. projekts Ekspozīcijas, fondu izvietošanas telpu trūkums, kā arī aizvien pieaugošā kolekcija un ekspozīcijai nepiemērotais apgaismojums vedināja uz domām par atsevišķas Mūsdienu mākslas muzeja ēkas celtniecību. Tādēļ 1992.gada rudenī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu arhitektiem tika izsludināts projektu konkurss, klāt pieaicinot starptautiski atzītus arhitektus Kūpu Himmelblauu/Volfu D.Priksu (Coop Himmelblau/Wolf D.Prix) un Helmutu Sviczinski (Helmut Swiczinsky) no Austrijas, Stīvenu Holu (Steven Holl) no ASV, Kazuo Šinoharu no Japānas un Alvaru Sizu (Alvaro Siza) no Portugāles. 1993.gadā no 516 iesniegtajiem darbiem žūrija izvēlējās Stīvena Hola projektu ar nosaukumu "Chiasma", kuru cita starpā raksturoja "mistiskas skulpturālas kvalitātes". Sabiedrībā atkal sākās lielas debates par muzeju, žūrijas pieņemto lēmumu un eventuālo muzeja atrašanās vietu, viens no galvenajiem argumentiem bija maršala Mannerheima statuja. Tika izteikti protesti, kuriem pievienojās arī ievērojami arhitekti, savākti vairāk nekā 20 000 paraksti, rakstītas sūdzības varas iestādēm. Nevarēja būt ne runas par 1960.gadā Somijas izcilajam politiķim uzstādītā pieminekļa nobīdīšanu kaut par collas tiesu, nemaz nerunājot par pārcelšanu uz citu vietu. "Savā naivumā nemaz neapzinājos, kas ir Mannerheims," vēlāk izteicās Stīvens Hols, muzeja atklāšanas pasākumā komentējot savu sākotnējo ierosinājumu pārcelt Mannerheima pieminekli citur. Karstas diskusijas risinājās ap šo projektu līdz pat celtniecības darbu uzsākšanas brīdim 1996.gadā. Runa bija par īpašu būvi 227 miljonu somu marku jeb 57 miljonu ASV dolāru vērtībā, turklāt Somijai neraksturīgi bija arī svešzemju arhitekts kā jaunceļamās ēkas galvenais autors. Ārzemju arhitekti ir bijuši, piemēram, Zooloģijas muzeja ēkai un Olava-Petri baznīcai, kuras tapušas gadsimta sākumā. arhitekts Stīvens Hols dzimis 1947.gadā Bremertonā, Vašingtonas štatā, ar izcilību pabeidzis Vašingtonas universitāti un studējis arhitektūru Romā un Londonā. 1976.gadā Ņujorkā nodibinājis savu arhitektu biroju "Steven Holls Architects". Viņš ir saņēmis godalgas dažādos arhitektūras konkursos un pasniedzis lekcijas daudzās universitātēs. Pašreizējo projektu vidū ir Makuhari dzīvojamie nami Čibā, Japānā, Krenbrukas pētniecības institūts Blūmfīldā, Mičiganas štatā, dzīvojamo ēku komplekss Amsterdamā un Sv.Ignata kapela Sietlā, Vašingtonas štatā. “kiasma” Mūsdienu mākslas muzejs "Kiasma" savu vārdu guvis no grieķu valodas un nozīmē "krustpunkts" (chiasma, arī chiasm: 1) anatomijā divu traktu krustošanās, piem.,divu optisko nervu krustošanās smadzenēs; 2)ģenētikā – divu homologu hromosomu saskares punkts; 3)retorikā – divu paralēlu struktūru apgriezta vārdu kārtība). Krustpunkts – metafora, zīme. Krustpunkta metaforiskās izpausmes rodamas plašajās debatēs par muzeja ideju, ēku, tās novietojumu pilsētplānā un saturu, ko tā glabā. Celtniecības sākuma stadijā saukta par zilo vali, tērauda ķirbi un atomzemūdeni, no ārpuses klāta ar cinkotu plākšņu apšuvumu un baltu stiklu, ēka rada aukstas, rūpnieciskas būves iespaidu. Ārēji nepretenciozie apdares materiāli izvēlēti drīzāk ikdienišķi, lai neradītu lepnīgu ie-spaidu. Tādā pašā toņkārtā ieturēts arī muzeja interjers: matētā stikla un raupjā alumīnija balti pelēko toni papildina detaļas no vara. Būtiskais ir dabiskā gaisma un iekštelpu plašums, kas harmonizē ar rūpīgi pārdomātām, īpaši projektētām detaļām, kuras ir svarīgi, bet neuzmācīgi elementi. Noapaļotas formas sienas noslēpj visu tehnisko aprīkojumu, telpās jaušama vienkāršība un viss pakārtots skatītāja iespējai uztvert mākslu. "Sienas saplūst ar griestiem, un sienas saplūst ar grīdu pavisam vienkāršā veidā, ļaujot novietot mākslas darbu pie sienas jebkurā vietā; mākslai, nevis arhitektūrai jākļūst par vissvarīgāko dominanti. Es gribēju panākt dzena raksturīgo vienkāršību, lai mākslas darbi būtu priekšplānā," – tā Stīvens Hols par interjera iecerēm. Arhitekts vēlējies papildināt interjeru ar sarkanu un melnu, kā arī daļēji ar dzeltenu toni. Durvis, garderobe, informācijas centrs un biļešu kase, tāpat kā kafejnīcas lete, ir no finiera ar vara elementiem. No detaļām dabiskākās un, iespējams, arī pārsteidzošākās ir alumīnija detaļas. Arhitektoniskās detaļas piesaista uzmanību vienlīdz lielā mērā, pirmā no tām pie ieejas – raupjš bronzas rokturis, kuram ar laiku jākļūst gludam un spīdīgam no muzeja apmeklētāju roku pieskārieniem. Informācijas centrā ir visas modernākās tehnoloģijas no touch-screens līdz datortelpai bērniem. Iekštelpu ziņā līdzās muzeja veikaliņam un kafejnīcai uzmanību piesaista sarkani zilos toņos ieturētais teātra telpu interjers, kuru Stīvens Hols salīdzinājis ar bulgāru vijoli samta futrālī. Arī teātrī ir arhitektam raksturīgie iebūvētie apgaismes ķermeņi, kas, tāpat kā muzeja izstāžu zālēs, kalpo par izkliedētas gaismas avotiem. 233 vietas paredzētas mūzikas pasākumiem, kino, video, multimedijiem, diskusijām, semināriem; svētdienas vakari veltīti art house cinema un eksperimentālajam kino. Visbūtiskākās detaļas – no durvju rokturiem, kāpņu margām, apgaismes ķermeņiem līdz kafejnīcas krēsliem – ir īpaši projektētas; skices tapušas Stīvena Hola aizjūras birojā, un to iemiesojums ir somu amatnieku darbs. Arhitekts ir apmierināts ar rezultātu, atzīstot, ka somu celtnieku darba kvalitāte ir pasaules līmenī, viņus pārspējot vienīgi japāņi. Galvenais būvuzņēmējs ir somu celtniecības akciju sabiedrība SEICON. Pie neapstrīdamiem arhitektoniskiem un celtniecības sasniegumiem uzskatāma izliektā fasādes stikla siena Mannerheima pieminekļa pusē, tā esot vienīgā pasaulē zināmā šāda veida konstrukcija. Mūsdienu mākslas muzeja projekta izstrādē tika piesaistīti 19 arhitekti abpus Atlantijas okeānam. Somijā Stīvenam Holam bija sadarbība ar Juhani Pallasmā arhitektu biroju. ekspozĪcija Itāļu mākslinieka Mauricio Nanuči (Maurizio Nannucci) darbs – neona burti "More than meets the eye" (1991, "Vairāk nekā ar aci saskatāms") ir pirmais, ko apmeklētājs sastop, ienākot muzejā. Šis ir zīmīgs moto kolekcijai, kas paveras apmeklētāja acīm un pārējām maņām: mākslas darbi uzrunā ienācēju arī ar smaržu, skaņu un virsmu. Kopumā "Kiasma" saviem apmeklētājiem piedāvā 25 "galerijas", kas izvietotas piecos stāvos. Ēkas kopplatība ir 12 000 m2, muzeja telpas – 9100 m2. Ekas galvenā daļa iecerēta kā "dzīvojamā istaba" – satikšanās un diskusiju vieta, un tikai laiks rādīs, kā tās iemītnieki – mākslas vērotāji iejutīsies šajā vidē. Savā pirmajā jaunās ēkas darbības gadā muzejs cer sagaidīt apmēram 200 000 apmeklētāju. Muzeja atklāšanas izstādē "Šaipus okeānam" apmēram 40 darbos apskatāmi 11 Somijas mākslinieku somiskuma un somiskās ikdienas izpratnes meklējumi mūsdienu skatījumā. "Kiasma" fondus veido apmēram 4000 darbu, un tie pārstāv mūsdienu mākslu kopš 60.gadiem. Pašreiz izstādītajā ekspozīcijā līdzās Somijas mākslinieku darbiem skatāma arī kaimiņzemju māksla no pārējām Ziemeļvalstīm, Baltijas un Krievijas, tādējādi paužot vienu no muzeja darbības principiem – rosināt dialogu starp Somijas un starptautisko mākslu. Ar muzeja programmu var iepriekš iepazīties Internetā, tā adrese: www.kiasma.fng.fi Saistībā ar Mūsdienu mākslas muzeja atklāšanu tapis foto albums, kurā attēlus papildina arhitekta Stīvena Hola, muzeja direktores Tūlas Arkio un citu ar ēkas tapšanu saistīto cilvēku atmiņas par ēkas celšanas gaitu. Apmeklētājiem muzejs pirmo reizi durvis vēra š.g. 30.maijā, un nedēļas lielāko daļu – no trešdienas līdz svētdienai – tas ir atvērts no 10 rītā līdz 10 vakarā. Ieejas biļete ir simboliska – 20 FIM (apm. 2 lati). skulptŪru parks Līdzās Stīvena Hola ēkām ASV un Japānā neiztrūkstošs ir ūdens baseins, kurā spoguļojas pati ēka. Arī Helsinkos līdzās muzejam "Kiasma" ir ūdens krātuve, kas, pārtapdama strautā, ieplūst muzeja ēkā. Ne velti stikls, ūdens un gaisma – vērtības, kas iezīmīgas Ziemeļu un jo īpaši somu arhitektūrā,– raksturo arī šo ēku. Līdzās muzejam iecerēts skulptūru parks, un lielāko darbu daļu bija paredzēts pabeigt jau jūnija beigās. Mūsdienu mākslas muzeja parks visā pilnībā būs skatāms nākamā gada vasarā. | |
| Atgriezties | |
