VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Pedvāle 1998.gadā Astrīda Rogule, Latvijas Mākslinieku savienība, īpaši "Studijai" | |
|
NB! Šī raksta ilustratīvais materiāls pieejams žurnāla "Studija" drukātajā versijā. Pedvāles projekts ir darbs gadu desmitiem. Tas noteikti ir viens no 21.gadsimta projektiem. Līdz šim tas ir attīstījies sekmīgi, varbūt lēnāk, nekā mēs, pēc ātrām pārmaiņām alkstošie, vēlētos. Bet tā jau ir, ka sapņi vienmēr iet pa priekšu un ir lielāki, skaistāki un rožaināki nekā īstenība. Pedvāles Brīvdabas mūsdienu mākslas muzeja projekts un ap to saistītās aktivitātes padarījušas Abavas senleju ne tikai par vēsturisku ekskursiju mērķi un vietu, kur baudīt Kurzemes dabas jaukumus, bet arī par starptautiski atzītu mākslas centru. To vada Ojārs Feldbergs, tēlnieks, arī pašreizējais "Pedvāles muižkungs", kurš jau vairākus gadus darbojas it kā sev neraksturīgā jomā: viņš ir daudzu ievērības cienīgu mākslas projektu autors un arī menedžeris. Pedvāle ir iecerēta kā starptautiska mākslinieku rezidence, kur mākslinieki no Latvijas un no citām zemēm brauktu, lai kopā strādātu, veidotu savus darbus un izstādītu tos apkārtējā vidē. Ojārs Feldbergs piedāvā Pedvāli kā situāciju vidi un telpu, kur izpausties mākslinieku radošajām idejām. Bez šaubām, tas prasa lielu organizatorisko darbu un līdzekļus gan organizatoriskajam, gan arī praktiskajam darbam. Tas ir darbs ar visdažādāko līmeņu ierēdņiem gan Latvijā, gan ārzemēs, pašvaldībās un valsts institūcijās, fondos un privātās struktūrās. Projekts virzās solīti pa solītim un jau ieguvis starptautisku rezonansi. 1996.gadā uzsākta sadarbība ar starptautisko mākslinieku asociāciju "ResArtists", un šogad, pateicoties "Phare" kaleidoskopa programmai, ir saņemts finansiāls atbalsts Pedvāles sadarbībai ar līdzīgu centru Īrijā. Paveras iespēja uzaicināt māksliniekus no visas pasaules, un Pedvāle kā rezidenču vieta ir iekļauta pasaules nozīmīgākajos preses izdevumos, kas atspoguļo mākslas aktua-litātes un procesus. Diemžēl Pedvāles iespējas ir ierobežotas un nav iespējams uzņemt visus māksliniekus, kas vēlētos strādāt pie mums Latvijā, nedz arī izdot katalogus un organizēt lielas izstādes. Finansu trūkums tāpat liedz uzaicināt daudzus pasaulē pazīstamus māksliniekus, kuru mākslinieciskā darbība varētu lieliski atbilst Pedvāles mākslas centra koncepcijai. Tomēr arī starptautiskajai sadarbībai veltītā projekta sadaļa lēnām un mērķtiecīgi pieņemas spēkā. Tā pagājušajā gadā Pedvālē strādāja četri mākslinieki no Īrijas. Šogad jūlija sākumā iebrauca sadarbības partneri no Dānijas, Roskildes apgabala, kur 1997. gada rudenī notika Talsu mākslinieku grupas izstāde. Savukārt no 9. līdz 20.jūlijam Pedvāle uzņēma viesus no Kalifornijas – navaki cilts indiāņu māksliniekus. Bet pats Ojārs Feldbergs jūlija vidū devās uz Austriju. Tur netālu no Zalcburgas notika "Sommer Akademie" nodarbības, kurās viņš palīdzēja daudzu valstu jauniešiem apgūt akmeņkalšanas prasmi. Pedvāles koncepcija ietver sevī ainavas, lauksaimniecības ainavas, kultūrvēsturiskā mantojuma un mākslas darbu integrāciju vienotā vidē. Ojārs Feldbergs vairākkārt ir uzsvēris, ka galvenais Pedvālē tomēr ir un paliek māksla un līdz ar to viss pārējais ir pakārtots mākslai. Tomēr apmeklētājiem ir nepieciešama vieta, kur paēst, novietot automašīnu, pārnakšņot. Tāpēc ir jādomā arī par tūrismu, tūrisma infrastruktūru, lauksaimniecību, lopkopību, restaurāciju un amatniecību un turklāt par visu vienlaicīgi. Tā paralēli galvenajiem darba virzieniem ir iecerēts viens projekts sadarbībā ar Eiropas Padomes Kultūras mantojuma komisiju. Tā mērķis ir uz Briņķu un Firkspedvāles muižu drupu bāzes izveidot amatniecības centru, kur ilgākā periodā apmācītu amatniekus dažādās restaurācijas jomās. Kāds tad ir pašreizējais Pedvāles īpašuma stāvoklis? Ir apturēta ēku turpmākā sabrukšana. Tomēr tās celtnes, kuras nav iespējams glābt, lēnām iet bojā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka trūkst naudas. Pedvāles projekta attīstībā naudas trūkums ir viena no sāpīgākajām problēmām, jo vislielākās grūtības un sarežģījumi saistīti ar līdzekļu iegūšanu. Saimnieciskās darbības rezultātā tie nerodas, tāpēc līdzekļi jāmeklē dažādos fondos, piesaistot sponsorus un atbalstītājus. Šogad gan ir izdevies iegūt grantu no Vides aizsardzības fonda ainavu parka un ainavu taku izveidošanai. Tas dod iespējas uzsākt projektēšanu, izveidot pastaigu takas, tiltiņus, kāpnes un soliņus. Tie ir pirmie papildu līdzekļi, kas iegūti praktiskai darbībai Pedvālē. Ojārs Feldbergs uzskata, ka šogad ir jāizveido kvalitatīvs projekts, iesaistot šajā darbā vairākas projektēšanas firmas. Vēlāk šie projekti tiks izmantoti, lai piesaistītu līdzekļus turpmākajiem darbiem ainavu parkā. Otra nozīmīgākā problēma bieži ir informācijas trūkums, tās kavēšanās. Tāpēc arī Ojārs Feldbergs uzskata, ka Pedvālē būtu vajadzīgi darbinieki kultūras menedžmenta jomā. Atsevišķiem projektiem, piemēram, plenēriem, vienreizējām akcijām, pasākumiem, kuri kādam ir jāorganizē un jāvada, būtu nepieciešami akadēmiski izglītoti mākslas pasākumu menedžeri – praktiķi, kuriem nebūtu jāmāca ābeces patiesības nedz par to, kādai vajadzētu būt pasākuma mākslinieciskai koncepcijai, nedz arī par to, kā to praktiski rea-lizēt. Bet tas savukārt nozīmē algas un nodokļus, un atkal ir jāmeklē nauda, lai apmaksātu šādu profesionāli – projekta vadītāju. Latvijā pagaidām Ojārs Feldbergs nav atradis tādas institūcijas un fondus, kas varētu to finansiāli nodrošināt. Tā kā naudas nav, ir jācenšas iztikt pašu spēkiem: pašiem jāraksta projekti, jārēķina, jāveido biznesa plāni un jāsagatavo visi dokumentu kalni finansu pieprasījumiem. Tomēr, ja viss jādara pašam, tad ne vienmēr tas padodas, kaut kas tiek nokavēts un netiek laikus izdarīts. Ojārs Feldbergs atzīstas, ka bieži darbā pie Pedvāles projekta traucē arī tas, ka nav iespējams izveidot noteiktu, mērķtiecīgu plānu, – daudz ko nevar paredzēt, kā arī nav iespējams garantēt, ka šis plāns realizēsies. Patlaban Pedvāle attīstās no izdevības uz izdevību. Pēc Ojāra Feldberga domām, var jau cerēt uz Kultūrkapitāla fondu, bet laiks rādīs, kāda būs šī fonda efektivitāte. Bažas raisa iespējamība, ka tas kļūs par vienīgo kultūras finansētāju, un vai nenotiks tā, ka sāksies līdzekļu sadrumstalošana, lai piešķirtu tos pēc iespējas visiem, katram pa druskai. Spēles ar akmeņiem 1998.gads Pedvālē sākās un turpinās ar iepriekšējā gada sekām – Ojāra Feldberga personālizstādi "Spēles ar akmeņiem". Trīsdesmit piecu gadu vecumā tēlnieks uzsāka tradīciju ik pēc pieciem gadiem sarīkot personālizstādi. Agrāk tās notika Tēlnieku namā, bet piecdesmit gadu jubilejas izstāde 1997.gadā bija paredzēta "Arsenālā". Tomēr notika nelaime – tēlnieks guva pamatīgus savainojumus autokatastrofā, un nācās no izstādes atteikties. Bet tad pašā rudens nogalē ar Pedvāles darbinieku palīdzību tomēr personālizstāde notika – tepat Pedvālē atklāja "Spēles ar akmeņiem", kas turpināsies līdz šā gada 10.oktobrim. Šīs izstādes ietvaros tiek rīkotas arī citas mākslas aktivitātes, kas atbilst piedāvātai tēmai – spēles ar akmeņiem. Maijā notika tēlnieku plenērs, kur Ojārs Feldbergs un arī citi mākslinieki – Andris Vārpa, Pauls Jaunzems, Kirils Panteļejevs, Gvido Buls, Ģirts Burvis – savās versijās apspēlēja akmeni, vidi un ar apkārtējo vidi saistītos materiālus. Vasaras gaitā savi darbi ir jāizveido Solveigai Vasiļjevai un Igoram Dobičinam. Ir iecere šo projektu turpināt, uzaicinot arī ārzemju māksliniekus. 30.maijā tika atklātas vairākas izstādes, to skaitā arī Paula Jaunzema skulptūru skate. Ir ieplānots, ka vasaras laikā katrs no plenēra dalībniekiem sarīkos nelielu mazo formu granīta skulptūru izstādi bijušās Briņķu muižas kalpu mājā. Kā visas arī šī ēka ir sliktā stāvoklī, tomēr tiktāl sakopta, ka var pildīt izstāžu zāles funkcijas. Pie sienām atrodas gleznas un grafikas no Ivara Runkovska sarīkotās akcijas "Epp!" kolekcijas, kas tagad ir Pedvāles brīvdabas mūsdienu mākslas muzeja īpašums. Savukārt kafejnīcā "Dāre" skatāma fotomākslinieka Daiņa Kārkluvalka fotogrāfiju izstāde ar nosaukumu "Pelēkajā". Dainis pagājušajā vasarā un rudenī fiksēja tos notikumus, kas saistījās ar izstādes "Spēles ar akmeņiem" akcijām, kā, piemēram, lidojums gaisa balonā ar akmeni virs Abavas ielejas un akmens nomešana, tad akmens dedzināšana, arī skulptūru pārvešana un uzstādīšana. Augustā notika starptautisks fotogrāfu plenērs, kurā piedalījās latviešu, austriešu, somu un zviedru fotogrāfi, kuri veidoja darbus par šīgada tēmu – spēles ar akmeņiem. Kultūras akadēmijas studenti Pedvālē palīdz jau vairākas vasaras. Viņi strādā gan kā brīvprātīgie gidi, gan iecerējuši atsevišķus pasākumus. Tā 19.septembrī studente Jana Vērdiņa organizē Dzejas dienām veltītus dzejas lasījumus ainavā. Tā atkal ir viens no veidiem, kā demonstrēt kārtējo no Pedvāles attīstības un izaugsmes daudzveidīgajām iespējām. | |
| Atgriezties | |
