VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Art 40 Basel - tirgus brieduma manifestācija Marita Batņa, kultūras teorētiķe 10.06.-14.06.2009. Bāzele | |
 Normens Rozentāls (no kreisās) un Džefs Kūnss Art 40 Basel sarunās. Foto: Art Basel | |
|
Tirgus stabilizēšanās, pircēju ilgas pēc krīzes nenomāktas vēlmju piepildīšanas un paralēli notiekošā Venēcijas biennāle - šādu faktoru iespaidā Šveices pilsētā Bāzelē no jauna triumfēja pasaules spēcīgāko laikmetīgās mākslas galeriju skate Art Basel, kas piedāvāja īpaši bagātinātu 40 gadu jubilejas programmu. Plašās divstāvu Art 40 Basel halles 9. jūnijā blīvi pildīja klientu un mākslas aprindu cilvēki no visas pasaules, kuri baudīja atkalredzēšanos, smēla informāciju, dibināja kontaktus un izrādīja pārsteidzošu pirkšanas aktivitāti. Publikai gadatirgus bija atvērts no 10. līdz 14. jūnijam. Art 40 Basel pamatsastāvā iekļāvās 241 galerija: 80% saistāmas ar "lielo sešnieku" - ASV, Vāciju, Šveici, Lielbritāniju, Franciju un Itāliju, un tikai 20% pārstāvēja vēl 22 valstis. | |
 Art 40 Basel. 2.halle. Foto: Marita Batņa | |
|
Tirgus elitārākajai daļai veltītajā 2. halles apakšstāvā izvietojās varenākās galerijas, tostarp Landau, Gmurzynska, Helly Nahmad, Krugier, Gray, Marlborough, Gagosian, Acquavella. Ikviena galerija tiecās izaicināt pircēju apetīti - netrūka ne modernisma šedevru, ne slavenāko pēckara un dzīvo autoru darbi. Spēcīga kārts tika likta uz Venēcijas biennālē pārstāvētajiem autoriem. Cenas lielākoties bija līmenī, kāds pastāvēja pirms pāris gadiem. Azarts valdīja Hauser & Wirth galerijā, kur Pola Makārtija (dz. 1945) sudrabotais Piggy Stainless Steel (2008) par 1,5 miljoniem ASV dolāru atgādināja, ka galerijas Cīrihes izstāžu zālē pieejamas Makārtija jauktā tehnikā darinātās grandiozās skulptūras. Hauser & Wirth pārdeva divus (no trim) Piggies, kā arī Luīzes Buržuā un Subodha Guptas darbus. Pie Ņujorkas galerista Deivida Cvirnera tika izdarīts pirkums, kas tapa par karstāko ziņu. Leipcigieša Neo Rauha (dz. 1960) gleznu Etappe (1998) ar F1 sacīkšu motīviem noskatīja uzreiz divi elites pircēji - Breds Pits un Eli Brods. Pieredzējušais kolekcionārs deva priekšroku kinozvaigznei, un darbs tika iegūts par cenu, kas tuva 1 miljonam dolāru. Bischofberger (Cīrihe) panāca lielu uzmanību, piedāvājot vienu, toties iespaidīgu darbu - 11 metru plato Endija Vorhola "Lielo retrospekcijas gleznu" (1979) par 80 miljoniem Šveices franku (74 miljoni dolāru). Potenciālais pircējs Romans Abramovičs vairākkārt esot iegriezies Bischofberger paviljonā, tomēr līdz skates beigām darba pārdošana netika apstiprināta. Augšstāvs prezentēja jaunradīto mākslu. Raksturī gākās pazīmes: plaša autoru izvēle, reģionāls konteksts un mērenākas cenas. Pārgalvīgās pirkšanas laiks ir pagātnē, taču izdevība iegūt pārliecinošus un suģestējošus darbus neatkarīgi no mediju dažādības (gleznas, fotogrāfijas, skulptūras, instalācijas, video, kinētiskā māksla, objekti) tika izmantota. Lorenzo (Madride) pārdeva mākslinieka Tonija Orslera (dz. 1957) videoskulptūru ar baznīcas solu (2009) par 100 000 eiro. Helsinku galerija Anhava izcēlās ar lielu norvēģu mākslinieces Annes Kārinas Fūrunesas (dz. 1961) darbu - fotoportretu uz sīki perforēta audekla. Kamēr tas vēl bija pieejams par 38 000 eiro, mazāki šīs sērijas darbi tika pārdoti. Uz kopējā fona ar smalku kvalitāti atšķīrās Foksal (Varšava) un Podnar (Ļubļana, Berlīne). Pēdējā savā nelielajā ekspozīcijā iekļāva zviedra Aleksandera Gutkes (dz. 1971) melnbaltu video par 4000 eiro, kas veidoja saskaņu ar divām ungāra Atillas Cergē (dz. 1965) instalācijām, kuras maksāja 13 000 eiro katra. Galerijas pārstāve bija apmierināta: lai arī pieprasījums nav tik liels kā pērn, vairāki darbi atraduši pircējus. Jāatzīmē, ka šajā pasaules klases skatē bija pārstāvēta arī latviete Vija Celmiņa (dz. 1939) - viņas darbus piedāvāja ASV galerijas McKee un Gemini. | |
 Tonijs Orslers. Bez nosaukuma. Baznīcas sols. Foto: Marita Batņa | |
|
Sadaļas Art Premiere un Art Statements sniedz Art Basel rīkotājiem iespēju akcentēt kuratoru praksi un izcelt jaunas galerijas. Ar autoru tandēma projektiem Art Premiere tika atlasītas 19, bet Art Statements ietvaros ar jauno mākslinieku personālizstādēm piedalījās vēl 27 galerijas. Abās programmās bargas konkurences pavadībā Art Basel durvis var tikt atvērtas spēcīgām jaunām galerijām - to skaitā reiz jācer ieraudzīt arī pārliecinošākās no Baltijas valstīm. Tālākiem jaunās mākslas meklējumiem pircējus kā vienmēr vilināja mazās skates, kuru skaits gan bija sarucis. Art Basel "bērns" Liste atklāj jaunas galerijas ar kuratoru projektiem: tajā startēja Tulips & Roses no Viļņas. Savukārt "Bastejs" (Rīga) piedalījās Scope, kas, ietverot Art Asia, šogad atradās īpaši tuvu Art Basel un sajuta tā iespaidu uz rezultātiem. Volta nācās iekārtoties bijušajā dārzeņu tirgus paviljonā. Ņujorkas galerija Spencer Brownstone te pārdeva trīs (no sešām) lietuviešu mākslinieka Žilvina Kempina (dz. 1969) instalācijas Flux (2009) - katru par 35 000 eiro. Svarīgs princips Art Basel uzstādījumos ir tirgus vienotība ar izpausmēs neierobežotu laikmetīgās mākslas attīstību. Tam kalpo tradicionālās sadaļas Art Unlimited (lieli telpiski projekti) un Public Art Projects (vides objekti), šogad - 77 galeriju sniegumā. Art 40 Basel īpaša uzmanība tika pievērsta perfomanču mākslai: diskusijas par tās kolekcionēšanu un, protams, jubilejas dāvana Bāzeles teātrī - Il Tempo del Postino ("Pastnieka laiks"). Kuratori Hanss Ulrihs Obrists un Filips Parreno apvienoja labi zināmu mākslinieku 17 darbus grupas izstādē, kurā laiks bija galvenais spēles noteikums. Izstādes gaitā nezuda viengabalainība un darbu taktika secīgi raisīja pārsteiguma, atslābinājuma, emociju un citu impulsu virkni. Neordinārās vizuālās mākslas ceļojuma ietvaros (publikai tverot notiekošo te ap skatuvi, te savās rindās, te klīstot apkārt), mākslas tirgum tika ļauts panākt personificēšanos un iedvesmoties. Dags Eitkins noteikumus izspēlēja tirgus valodā - preču izsoļu vadītāji iespaidīgā meistarībā simulēja izsoli. Kopumā Il Tempo iedarbojās tirgus pašapziņas līmenī - ne velti Bāzelē īstenots papildināts un pārveidots variants pirmizrādei Mančestrā 2007. gadā. Cits pasākums, kurš atbilda tam, "kas vajadzīgs", domājot par vēsturiskā brīža noskaņu, - Londonas Karaliskās akadēmijas bijušā kuratora Normena Rozentāla tērzēšana ar izsoļu rekordistu Džefu Kūnsu. "Mākslas mērķis ir dzīves un sevis akceptēšana. Māksla ir kā vārdnīca, kas sniedz varu izprast pasauli," vēstīja šarmantais un korekti tērptais Kūnss, slīpējot Rietumu kultūras ideālus un attiecīgi - savu veiksmes formulu. Art 40 Basel galeristi vienprātīgi apliecināja spēcīgu tirdzniecību, kas provocēja medijus minēt, vai krīze jau uzskatāma par pārvarētu. Savukārt vienā no diskusijām, atsaucoties uz situāciju 90. gados, jautājums tika uzdots citādi: "Kā un kāpēc šī tirgus krīze ir atšķirīga?" Atbildi deva mākslas privātkonsultants Elans Švarcmans (Ņujorka): "Mākslas tirgu krietni paplašinājuši jauni pircēji, bez tam kopējā pieredze ir būtiski augusi." Ņemot vērā, ka daļa no pircējiem, galeristiem un dīleriem mākslas lauku pametusi, Art 40 Basel demonstrēja, ka "īstais" mākslas tirgus ir gana apjomīgs un spēcīgs, lai sabrukumu nepieļautu. | |
| Atgriezties | |
