VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Par cilvēcisku uzvedību somu stilā
Inese Baranovska, mākslas zinātniece
Somu laikmetīgās mākslas izstāde "Variācijas par cilvēciskā redzējuma ierobežotības pārvarēšanu"
10.07.-23.08.2009. "Rīgas mākslas telpa"

 
Anu Pennanena (dz.1975). Sōprus - Дружба. 3 kanālu videoinstalācija, 16mm krāsu filma, pārcelta uz DVD, 20min, cilpa. 2004-2006. Foto no publicitātes materiāliem
 
"Rīgas mākslas telpā" sadarbībā ar FRAME* (Finnish Fund for Art Exchange) 10. jūlijā tika atklāta kuratores Maritas Mukonenas (Marita Mukunen) veidota izstāde ar ietilpīgu un sarežģītu nosaukumu - "Variācijas par cilvēciskā redzējuma ierobežotības pārvarēšanu".

Pirmā šīs izstādes versija ar nosaukumu "Piecas variācijas par cilvēciskā redzējuma ierobežotības pārvarēšanu" 2008. gadā tika parādīta Belgradā. Īpaši "Rīgas mākslas telpai" izstāde papildināta un tapusi par daudzbalsīgu kori, kurā lielākoties ar pēdējā desmitgadē radītiem darbiem (fotogrāfijām, video un instalācijām) piedalās divpadsmit autoru: Adels Abidīns (Adel Abidin), Joakims Eskildsens (Joakim Eskildsen), Jāko Heikile (Jaakko Heikkilä), Saša Hūbere (Sasha Huber), Sanna Kannisto (Sanna Kannisto), Anu Pennanena (Anu Pennanen), Harri Pelviranta (Harri Pälviranta), Sini Pelki (Sini Pelkki), Sepo Renvalla (Seppo Renvall), Jani Ruskika (Jani Ruscica), Jari Silomeki (Jari Silomäki) un Tuomass Laitinens (Toumas Laitinen).
 
Joakims Eskildens (dz.1971). Čigānu ceļojumi. Lāzerprintera izdruku sērija. 40x48cm. 2001-2006. Foto no publicitātes materiāliem
 
Citāts no kuratores Maritas Mukonenas izstādes koncepcijas dod mums pavedienu, kam varam sekot izstādē: "Tātad ļausim vaļu iztēlei un padomāsim par kustību citu pasauļu virzienā. Izmantosim to, lai pārlidotu robežām, teritoriālismam, mobilitātei... Ne mobilitāte, ne piesaiste noteiktai vietai automātiski nenoved pie brīvības, alternatīvām estētikas vai politikas formām. Šodien ir skaidrs, ka mākslā, tāpat kā sabiedrībā un politikā, mums jāvirzās prom no nostalģiska teritoriālisma, savveida unikalitātes un kopienas pirmsākumu meklējumiem. Līdz šim tie ir noveduši tikai pie katastrofālām sekām. Kādus ceļojuma maršrutus mēs varētu izvēlēties, ja ikdienas veselais saprāts saka, ka cilvēki ir egoistiski, stratēģiski negodīgi un agresīvi, individuālistiski patērētāji? Kā Maltusa briesmīgajā teorijā par bioloģisko brāļu slepkavību (šīs idejas iedvesmoja degradēto sociālo darvinismu, ar ko var pamatot divus pasaules karus) - mēs iedomājamies, ka cīnāmies par ierobežotiem resursiem un varas monopolu:visi un vienmēr. Mūsu spējas sapņot un jutekliski tvert estētisko var ļaut mums redzēt, dzirdēt, smaržot, garšot, taustīt, domāt, gribēt, dar-boties un mīlēt radīt citas pasaules. "Tikai iztēle var mums parādīt, kā būt," teicis dzejnieks Andrē Bretons."

Soli pa solim, iepazīstoties ar oriģināldarbiem ekspozīcijas iekārtošanas laikā, mani aizvien spēcīgāk pārliecināja vārdos izteiktais izstādes vēstījums - tieši ar pašu mākslas darbu reālo klātbūtni un suģestējošo spēku, kam nevar būt līdzvērtīgi nedz tekstuālie skaidrojumi, nedz darbu elektroniskā versija. Izstāde vienkārši jāredz.

 
Adels Abidīns (dz.1973). Garšīgs. Videoinstalācija. Divi video, 6min, 30s; 1min, cilpa, variējamas dimensijas. 2008. Foto no publicitātes materiāliem
 
Pirms izstādes atklāšanas lūdzu Maritu Mukonenu atbildēt uz dažiem jautājumiem, tā cerot skatītājam palīdzēt atklāt ekspozīcijas veidošanas principu. Inese Baranovska: Kā tu izvēlējies autorus izstādei?

Marita Mukonena: Tās pamatā ir kolekcija, ko veidoju izstādei Belgradas Fotogrāfijas centram 2008. gadā, tādēļ pārsvarā tajā ir video, filmas un fotogrāfijas. Izstādei Rīgā es pieaicināju vēl sešus autorus. Daudzi no izstādes darbiem attiecas gan uz indivīda dzīvi, gan uz lielajām sabiedrības cīņām un globālo politiku, tomēr asi ideoloģiskie disputi šajos darbos nav pamatkritērijs, galvenais ir atbrīvot mūsu domas poētiskai uztverei. Šie darbi paver jaunu telpu daudzslāņainām nozīmēm tā vietā, lai sniegtu vienkāršu didaktisku mācību. Politika un poētika ir savītas kopā, bet nenorādot uz lietu būtību primitīvā tiešumā. Dzejiska pasaules uztvere satur cerību, par ko sapņo cilvēks; tur vienmēr ir vieta ilūzijām uz sapņiem. Kā jau rakstīju izstādes konceptā, katrs no autoriem darbos individuāli atspoguļo grūtības pārvarēt fiziskās robežas un zonas, lai radītu jaunas (politiskas) telpas un alternatīvas.

I.B.: Kāda ir tava misijas apziņa, strādājot par laikmetīgās mākslas izstāžu kuratori?

M.M.: Mana misijas apziņa ir kustībā, tas ir process, kam ir sakars ar nepārtrauktu mainību mākslā un sabiedrībā kopumā. Kad ziepju burbulis ir plīsis pēc augstām naudas likmēm un īstermiņa domāšanas kā mākslā, tā ekonomikā un politikā, mēs varam pārskatīt savu vietu plašākas vēstures kontekstā. Daudzi mūsdienu pozitīvi un progresīvi sasniegumi bāzējas uz galvenajiem pagātnes virzieniem, ko nenoliedzami vajag godināt. Tomēr mūsdienu postkomunisma un postneoliberālisma vakuumā mums pašiem jāmeklē jaunas takas. Šobrīd esmu ieinteresēta meklēt mākslā potenciālu spēku, kas radītu alternatīvu politiskām, sociālām un ekonomiskām kustībām ne tikai domās, bet arī praktiskā darbībā. Kādas izskatīsies jaunās estētikas kustības plašākā sapratnē, un kāda būs tā māksla, kas spēs iekustināt attīstību citās sfērās?

I.B.: Raksturo laikmetīgās mākslas ainu šodien Somijā salīdzinājumā ar starptautisko scēnu! Kā, tavuprāt, šajā mākslas ainā sevi redz somu mākslinieki?

M.M.: Domāju, ka mūsdienās nav vienas globālās mākslas kustības, bet daudz paralēlu virzienu, slāņu un tīklu. Laikmetīgās mākslas jēga un sadarbība šodien veidojas uz fragmentāriem, starplokāliem, radniecīgiem un abpusējiem procesiem.

Ir somu mākslinieki un mākslas kuratori, kas darbojas starptautiski un sadarbībā ar dažādiem partneriem, tā veidojot daļu no ļoti dažādās laikmetīgās mākslas ainas. Arī šajā izstādē redzamie darbi ir lielākoties radīti "ceļā" uz citurieni nekā Somijā. Pasaules telpa ir atvērta ikvienam, tikai vajag to vēlēties...   

* Asprātīgā vārdu spēle - frame ierastā tulkojumā no angļu valodas ir "rāmis" (vārdam gan vēl ir vismaz desmit citas nozīmes: uzbūve, struktūra, stāvs, augums, skelets, karkass, sastatnes, statne, (kinofilmas) kadrs u. c.) - šo organizācijas misiju nebūt neierobežo: tā ir radoša struktūra, kura nodrošina efektīgu vizuālo mākslu kustību starptautiskā telpā, organizējot izstādes un mākslinieku rezidenču programmas, praktiski un profesionāli sadarbojoties ar muzejiem un autoriem.

 
Atgriezties