VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Ādolfs Zārdiņš Sotbija izsolē Ludmila Pestova | |
 | |
| Ādolfa Zārdiņa darbu izstāde Rīgā 1998. gadā latviešu mākslas ainu
padarīja vēl bagātāku un pilnīgāku. Mākslas speciālistus un skatītājus
sajūsmināja darbu netradicionālā tematika un izpildījuma manieres
neatkārtojamā burvība. Protams, intriģēja un zinātkāri uzjundīja arī
paša mākslinieka – neatzīta vientuļnieka – liktenis. Tomēr veltas
izrādījās bažas, ka mākslinieka dzīve šķitīs saistošāka par pašiem
darbiem. Aizvadītajos trīs gados Ādolfa Zārdiņa vārds kļuvis pazīstams
ne vien Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Lielus panākumus guva
viņa mākslas izstāde Veclārā, Vācijā, kur tika eksponēti 117 darbi.
Lūk, tikai daži presē publicētie viedokļi pēc izstādes atklāšanas. “Ar satriecošu pārliecību mākslinieks apvieno tradicionālās un laikmetīgās stila tendences, pievēršoties klasiskām tēmām, un, pārfrāzējot Velaskesa karaļu portretus, viņš apvelta tos ar sev raksturīgo rūgto izteiksmi.” “Zārdiņu apbūra pilsētas ielu, mākslinieku darbnīcu, teātru skatuvju un bordeļu dzīve. Viņa vēsā erotika ir brīžiem slēpti, brīžiem atklāti pornogrāfiska. Visumā viņa gleznas vairāk uzdod jautājumus nekā atbild uz tiem. Taču viņa modernista talants ir neaptverams. Izstāde Veclārā var kļūt par Rīgas mākslinieka uzvaras gājiena sākumu.” Ā. Zārdiņa izstādes kataloga ievadraksta autors Kaseles universitātes profesors K. Honners raksta: “Zārdiņa gleznām piemīt visas modernisma pazīmes – figūru attēlojums plaknē, padarot tās līdzīgas skulpturālam cilnim, darbu sēriju veidošana, montāžas tehnika “glezna gleznā” vai arī glezna ar spoguļattēlu. Mākslas vēsturi nevar pārrakstīt, taču to var paplašināt uz Austrumeiropas pusi.” 1999. gada vasarā Ādolfa Zārdiņa darbus varēja skatīt arī A. Puškina Tēlotājas mākslas muzejā Maskavā, kur tie saņēma īpašu kritikas atzinību. Tika izdots katalogs krievu un angļu valodā, tajā ievietots arī pazīstamā mākslas zinātnieka A. Tolstoja raksts, kurā lasāms: “Zārdiņš ir unikāls ar to, ka viņa daiļrade ir neatkārtojama, neraugoties uz daudzskaitlīgiem un viegli nolasāmiem prototipiem. Var pat teikt – jo vairāk tā demonstrē šo atkarību, jo kļūst oriģinālāka. Ādolfa Zārdiņa atklāšana, viņa tapšana par vienu no spožākajām zvaigznēm latviešu 20. gs. mākslā, viņa daiļrade, kas, iespējams, liks pārskatīt daudzas no šīs mākslas iepriekšpieņemtajām atziņām, likumsakarīgi ir kļuvusi par ievērojamāko Latvijas kultūras notikumu. Šodien tā nozīmi varēsim novērtēt arī mēs.” Un beigu beigās – šogad 31. maijā Ā. Zārdiņa darbi tika pārdoti Sotbija izsolē Londonā. Šī tik prestižā mākslas institūcija tradicionāli rīko dažādas tematiskas izsoles, kurās piedāvā dažādu laikmetu un tautu mākslu. Salīdzinoši nesen Sotbija izsolē ienāca arī krievu un bijušās Padomju Savienības tautu māksla – sākotnēji reizi gadā, bet nu jau pāris gadus interesenti pulcējas gan Ziemassvētkos, gan maijā. Parasti tieši paši izsoles speciālisti dodas mākslas darbu meklējumos uz Krieviju un apkārtējo reģionu. Viņi regulāri ierodas arī Rīgā, lai pārskatītu antikvariātu piedāvāto mākslas darbu klāstu un paši izvēlētos darbus izsolēm. Kad pagājušā gada ziemā Sotbija izsoles speciālisti ieradās Rīgā, viņus īpaši ieinteresēja Ādolfa Zārdiņa darbi, kuri bija redzami antikvariātā Volmar un no kuriem četrus viņi izvēlējās savai maijā notiekošai izsolei. Katalogā, kas izdots pirms izsoles, apskatāmie trīs Ādolfa Zārdiņa darbi novietoti līdzās Benuā un Baksta darbiem. Ā. Zārdiņa mākslas nokļūšana pasaules mākslas tirgū patiesi ir liels notikums. Arī tālab, ka līdz šim neviena latviešu mākslinieka darbs nav piedalījies tik autoritatīvā izsolē. Atliek cerēt, ka šis vienreizējais notikums veicinās arī mākslas mīļotāju interesi par Ādolfu Zārdiņu Latvijā. Ādolfa Zārdiņa mākslu labi raksturo arī viņa darbu pircēji antikvariātā Volmar. Lielākoties tie ir radošās inteliģences pārstāvji no citām zemēm – Konstantīns Ernsts no Krievijas Sabiedriskās televīzijas, pianists no Parīzes Mihails Ruds, mākslinieki no ASV, Kanādas, Šveices, Francijas, Somijas... Piecpadsmit mākslinieka darbus iegādājās arī kāds Holivudas režisors, kurš, paša vārdiem runājot, ir pārliecināts abstraktās mākslas cienītājs, tomēr Ādolfa Zārdiņa darbi viņu esot apbūruši. | |
| Atgriezties | |
