VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Izstāde "Klātbūtne. Hamsuns Latvijā" Kristīne Līce, Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu organizatore 02.10.2009 - 01.11.2009 No 2009.gada 2.oktobra līdz 1.novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē (K.Valdemāra ielā 10a, Rīgā) būs skatāma norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna 150. jubilejai veltīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde "Klātbūtne. Hamsuns Latvijā". 2009.gads Ziemeļeiropas un pasaules kultūras telpā ir iezīmogots kā „ikoniskā" norvēģu rakstnieka, Nobela prēmijas laureāta Knuta Hamsuna (1859 - 1952) atceres gads. Ar dažādiem kultūras dzīves notikumiem tas vērienīgi atzīmēts arī Latvijā. | |
| |
|
Aktualizējot Knuta Hamsuna personības un daiļrades sasaisti ar Latviju, Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Norvēģijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju rīko izstādi, kurā piedāvā iepazīties ar svarīgākajiem rakstnieka dzīves un daiļrades notikumiem, spilgtākajiem to rezonanses aspektiem latviešu literatūrā, mākslā un kultūrā. Izstādes apmeklētājiem ir iespēja aplūkot unikālus materiālus no Latvijas un Norvēģijas bibliotēku un muzeju krājumiem, starp kuriem ir daudz jaunieguvumu, kā arī jaunatradumu no privātajiem arhīviem un kolekcijām. Knuta Hamsuna rakstnieka talants un pretrunīgā personība ir suģestējošs izpētes objekts unikalitātes un daudznozīmības dēļ. Spoži panākumi un skaudra traģika raksturo viņa personības pretrunas. Autora daudzus gadu desmitus ilgo popularitāti noteica literārais novatorisms modernās izteiksmes meklējumos, izsmalcināts lirisms, virtuozi veidoti tēli un izmeklēta humora izjūta. Savukārt vienpusīgi izprastā nacisma ideoloģija kļuva par stūrakmeni norvēģu literāta tendenciozajai politiskajai pozīcijai Otrā pasaules kara laikā, kurai sekoja savu tautiešu naids un ignorance, kā arī neziņas un jautājumu piesātināta cittautu kultūru attieksme. Rakstnieka 150. jubileja ir iespēja palūkoties uz viņa personību un literāro mantojumu no citiem redzes leņķiem, izkristalizēt jaunu attieksmi pret neviennozīmīgajiem un nepilnīgi izprastajiem pagātnes notikumiem, kā arī ar K.Hamsuna uztveres starpniecību citādā gaismā uzlūkot latviešu kultūras ritus. Pasaules literatūrā Knuts Hamsuns iedzīvinājis modernā vēstījuma elementus, aktualizējis daudzas nozīmīgas tematiskās līnijas, pievēršoties dabas un civilizācijas harmoniskas līdzāspastāvēšanas jautājumiem, provinces un mazpilsētas iedzīvotāju raksturojumiem, cilvēka psiholoģijas studijām. Rakstnieka daiļrades vispārīgs raksturojums nav iedomājums arī bez romantiskās līnijas iestīgojumiem. Tieši šo aspektu vispirms uztvēra Knuta Hamsuna lasītāji Latvijā, jo pirmais latviski tulkotais K.Hamsuna darbs ir romantiskais romāns „Viktorija", publicēts 1900.gadā vienlaikus divos laikrakstos. „Latviešu Hamsuna" tēla popularizācijā lielu ieguldījumu snieguši tulkotāji Teodors Lejas-Krūmiņš, Lizete Skalbe, Elija Kliene un daudzi citi viņa darbu latviskotāji. Norvēģu literāts iespaidojis ne vien viņu profesionālo dzīvi, bet ietiecies arī tulkotāju personības dzīlēs. Izstādes eksponāti reprezentē rakstnieka un viņa daiļrades latviskotāju garīgās tuvības liecības. Hamsuna uztvere Latvijā neaprobežojas tikai ar romānu tulkojumiem. Periodikā un atsevišķos izdevumos izkliedēta viņa īsproza, dzeja un lugas. Norvēģu rakstnieka popularitātes kulminācijas punkts ir viņa kopotu rakstu izdevums 15 sējumos pagājušā gadsimta 30.gadu otrajā pusē. Knuta Hamsuna daiļrade iedvesmojusi arī vienu no 20.gadsimta pirmās puses izcilākajiem latviešu māksliniekiem Kārli Padegu (1911 - 1940). Viņa radītie 12 Hamsuna literāro tēlu zīmējumi (1939) no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas ne bez pamata tiek dēvēti par portretiem. Padegs ir lakonisks kompozīcijas uzbūvē un stāstošo detaļu izvēlē, tomēr viņa ekspresīvajos zīmējumos atklājas spilgta raksturu galerija, kas ļauj izstādes skatītājiem atsaukt atmiņā Hamsuna romānu varoņu vizuālo veidolu. Latviešu lasītājam Knuta Hamsuna radītie tēli raisa asociācijas par tuvību latviešu nacionālajam raksturam. Viņa personāži izdzīvo intensīvu gara dzīvi, nereti ar grūtībām iesaistās komunikācijā, ir noslēgti, velk paralēles starp cilvēka eksistenci un dabas cikliem. K.Hamsuna literārais mantojums ir neizsmeļams ierosmju avots dažādu paaudžu latviešu rakstniekiem - J.Akurateram, A.Austriņam, J.Jaunsudrabiņam, J.Janševskim, G.Janovskim, I.Ābelei u.c. Atsevišķs eksponātu loks pievēršas jautājumu lokam par Knutu Hamsunu kā latviešu trimdas literatūru raksturojošu zīmi, par ko daiļrunīgi liecina daudzi desmiti norvēģu rakstnieka darbu izdevumi ārpus tolaik okupētās Latvijas robežām. Paliekošu iespaidu Latvijas kultūrā sniedza Knuta Hamsuna lugu iestudējumi Latvijas teātros, kā arī cittautu un latviešu ekranizējumu demonstrēšana Latvijas kinoteātros un televīzijā gan pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, gan 20.gadsimta nogalē. Knuta Hamsuna romāni daudzveidīgā tematiskā spektra dēļ spēj uzrunāt katru laikmetu un katru cilvēku. Nesenās pagātnes straujais labklājības uzplaukums vedināja meklēt paralēles ar K.Hamsuna Augusta triloģijā ironizēto dažu varoņu kāri visiem spēkiem apgūt industrializētās pasaules sniegtos labumus pat tad, ja tie draud ar ierastā dzīves ritma un stabilo vērtību iznīcināšanu. Savukārt tagadējā situācija atsauc atmiņā Knuta Hamsuna romāna Bads ainas - cilvēka cīņu par izdzīvošanu brīdī, kad zaudēts darbs, nav līdzekļu uzturam un jāatstāj īrētais mājoklis. Cilvēka sarežģītā eksistence, viņa rīcības motīvi dzīves krustceļu situācijā, indivīda un sabiedrības attiecību modeļi - tās ir tikai dažas Knuta Hamsuna piedāvātā plašā tēmu spektra problēmas, kādēļ viņu joprojām vērts lasīt, lai meklētu atbildes uz jautājumiem, kas satrauc un urda mūsdienu lasītāju. Izstādes veidošanā izmantoti materiāli arī no Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja, K.Skalbes memoriālā muzeja „Saulrieti" un citām institūcijām, izstādes tapšanu atbalstījusi Norvēģijas Karalistes vēstniecība Latvijas Republikā. | |
| Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Kr.Valdemāra iela 10a, Rīga, LV-1010, Latvija p., t., pt., s., sv. 11:00–17:00 c. (1.aprīlis – 30.septembris) 11:00–19:00 c. (1.oktobris – 31.marts) 11:00–17:00 otrdienās slēgts Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1.janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.-24.jūnijā), Ziemassvētkos (25.-26.decembrī), 31.decembrī. www.lnmm.lv | |
| Atgriezties | |
